Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Divkārtējais olimpiskais čempions Štrombergs apsvēris domu pārtraukt sadarbību ar treneri Lakuču

Filozofiski uz ne visai veiksmīgo 2013. gadu atskatās divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs. Pārdomu laikam vajadzēja būt, lai sportists saprastu, ka kļūdas nevēlas atkārtot. 26 gadus vecais valmierietis nenoliedz cīņu ar motivācijas problēmām, turklāt emociju uzplūdā pat bijis gatavs saraut saites ar savu ilggadējo treneri Ivo Lakuču.

Taču nu ir sapratis pieļautās kļūdas un cer tās neatkārtot. Savas jaunā gada apņemšanās Māris gan intervijā Dienai neatklāj. "Vienmēr esmu uzskatījis, ka visas apņemšanās un vēlmes jāpatur pie sevis, lai tās piepildītos. Citādi izstāstīsi vienam, otram, trešajam, un tad arī nekas nesanāks. Sportisti jau ir tāda māņticīga tauta, arī es tai skaitā. Kad esmu izdarījis to, ko biju apņēmies, tad varu stāstīt un lielīties," smejas Štrombergs.

Pēc pagājušā gada droši vien tomēr ir papildu vēlēšanās sevi pierādīt?

Protams, ir. Tā uguntiņa lēnām atgriežas. Neteiktu, ka cīņasspars šobrīd ir tāds, kādam tam būtu jābūt, taču pamazām tam tuvojos. Pagājušais gads nebija no veiksmīgajiem, taču palieku pie tā, ka tam tādam bija jābūt, lai es saprastu, ko es vairs nākotnē negribētu piedzīvot. Cenšos mācīties no pieļautajām kļūdām un visu izdarīt labāk, pareizāk, ar labāku attieksmi.

Vai sava loma bija tam, ka pagājušais bija pēcolimpiskais gads?

Tas noteikti ietekmēja visai daudz. Es gan to nedomāju tā, ka vēl biju lielā sajūsmā par iepriekš olimpiādē sasniegto un saslimis ar zvaigžņu slimību. To visu nosvinējām un aizmirsām. Tiesa, Amerikā sezona sākās ļoti agri. Kad pienāca tās sākums, es ar galvu vēl nebiju sezonai gatavs. Visa sezona tāpēc izvērtās par tādu ķeršanu, dzīšanos pakaļ. Pienāca mači, bet es vēl biju iepriekšējos, nevarēju notvert savu ritmu. Tā arī visa tā sezona aizgāja. Dzenoties pakaļ, es ne uz brīdi nenoķēru to sajūtu, kur man vajadzēja būt. Tas viss kārtojās tikai galvā. Fiziski un visādi citādi viss bija kārtībā.

Pagājušā gada lielākā sāpe ir par neveiksmīgo pasaules čempionātu?

Zini, nav. Tie ir tikai vieni mači, turklāt trase bija diezgan šausmīga. Negribu neveiksmi norakstīt tikai uz trasi, taču jau brīdī, kad to ieraudzīju klātienē, negatīvi sevi noskaņoju. Iekšēji arī zināju, ka neesmu tajā formā, kurā gribētu būt. Tas viss atkal bija galvā. Sāku sev iestāstīt, ka tā trase ir "sūds", tādai nav jābūt. Pareizi būtu, ja sportists aizbrauc un mēģina vinnēt, lai kādi būtu apstākļi, taču man sanāca pārāk daudz negāciju. Vai man pēc tam bija škrobe? Protams, savā ziņā bija, taču jebkurā citā gadā tā būtu daudz lielāka. Es uzskatu, ka man bija arī diezgan noderīgi paskatīties pusfinālu un finālu no malas.

Pēc tam treneris Ivo Lakučs Latvijas medijos bija ļoti skarbs, pārmetot tev sliktu attieksmi un nenoskaņošanos cīņai. Kāda tev ar viņu iznāca komunikācija?

Bija jau asumi. Negribētu to saukt par saķeršanos, bet mums katram par to visu bija savs viedoklis. Kādu laiku principā nerunājām, bija arī ļoti daudz domu par iespējamo trenera maiņu un līdzīgām lietām. Kopumā tas aizgāja pat diezgan tālu. Pēc tam apdomājos un sapratu, ja gribam to darīt augstākajā līmenī, ir jānoslēdz miers un jāturpina darboties. Neviens cits jau mani nepazīst tik labi kā viņš.

Par ko bija vislielākās domstarpības?

Es pat negribētu to publiski ķidāt. Varu saprast viņa nostāju, redzot trenera ieguldīto darbu un laiku salīdzinājumā ar manu tā brīža attieksmi. Šobrīd, to atceroties, vainoju tikai pats sevi, taču tajā pašā laikā gribēju, lai viņš saprot mani, - psiholoģiski es nebiju tur, kur gribēju būt. Lai kā centos sevi piespiest, es to fiziski nevarēju izdarīt, un viss. Tur arī atdūrāmies.

Kā organizējat darbu, zinot, ka pārsvarā esat dažādās okeāna pusēs?

Pagājušajā gadā viņš mani nedaudz palaida brīvgaitā. Šogad būs vairāk ceļošanas. Ivo biežāk brauks pie manis uz Ameriku, pieskatīs, būs klāt vairākās sacensībās. Parasti, kad nesanāk būt kopā, komunicējam internetā. Iefilmēju, aizsūtu savu treniņu procesu. Amerikā trenēties ir ērtāk laikapstākļu dēļ. Nav jārēķinās ar nokrišņiem un citiem blakusapstākļiem.

Pēdējos gados bieži esi tirzājis motivācijas tematu. Vai tā ir problēma arī šobrīd?

Tas spainis bija izsmelts, taču nu jau atkal palēnām pildās. Arī caurums tajā ir aizlāpīts. Tas ir process un darbs. Tā nav ne viena diena, ne jaunā gada apņemšanās. Sak, no rītdienas būšu maksimāli motivēts un pārliecināts. Tā ir visa ikdiena, sīkas lietas, kas jāmaina.

Pilnu interviju Jāuzvar cīņa galvā, pēc tam arī trasē, lasiet pirmdienas, 13.janvāra, laikraksta Diena 22.-23.lpp.!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Jaunumi

Vairāk Jaunumi