Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Atkritumu jaunā dzīve

Kartons bērnu izpildījumā pārtop vērtīgos priekšmetos.

Rotaļu mājas, kas der gan lellēm, gan cilvēkiem, dambretes lauciņš ar kauliņiem, transformējamas ekomēbeles, lampiņa, zilonis un pat iespaidīga izmēra kuģis – tā ir tikai daļa no atkārtoti izmantotā kartona, avīžu un skārdeņu otrās dzīves, kas līdz 10. jūnijam aplūkojama izstādē Dabas muzejā un jaunu veidolu ieguvusi, pateicoties bērnu, viņu skolotāju un arī vecāku roku darbam.
 

Nekas nav mūžīgs

Riebiņu vidusskolas septītās klases audzēknis Ritvars Vjakse biedrības Zaļā josta rīkotajam dizaina priekšmetu konkursam Mans veltījums tīrai Latvijai izgatavojis kartona mašīnu ar riteņiem no skārdenēm. Ar savu darbu viņš ieguvis 2. vietu skolu audzēkņu grupā. Mašīna nav pirmais Ritvara veidojums no kartona. "Es zinu, ka nekas nav mūžīgs, tāpēc materiālus vajag taupīt un izmantot atkārtoti. Pagājušajā vasarā kopā ar draugu uztaisījām miniatūru skeitparku ar maziem, ar pirkstu bīdāmiem skrituļdēļiem," lepojas zēns.

Turklāt izstādē redzamā mašīna tik tiešām arī brauc. "Enerģijas ražošanai izmantoju bateriju, bet auto kustas ar hidraulikas palīdzību," rāda Ritvars. Viņš savā darinājumā apvienojis ne vien vides izglītības, bet arī fizikas zināšanas, lai gan šo mācību priekšmetu skolā sāks apgūt tikai nākamgad.

Tas saskan ar kompetenču pieejā balstītā mācību satura principiem, ko pirmsskolas un vispārējās izglītības programmās plānots pakāpeniski ieviest, sākot ar nākamo mācību gadu. "Jaunajos dabaszinību, pilsoniskās un sociālās izglītības standartos paredzēts, ka viens no sasniedzamajiem rezultātiem ir zaļās domāšanas praktizēšana," stāsta Liene Zeile, Valsts izglītības satura centra Vispārējās izglītības departamenta pārstāve. "Mēs skolotājiem piedāvāsim saturu, kas ļauj paplašināt mācību vidi, kā arī iekļaut vairāk praktiskā darba."

Patlaban likums paredz tikai vienu mācību organizācijas formu, proti, mācību stundu. Piedāvātie grozījumi palielinās izglītības iestāžu autonomiju, ļaujot tām izvēlēties arī citas iespējas, piemēram, mācības varēs notikt mežā, upmalā, muzejā, bibliotēkā vai ražotnē. Projekta autori uzskata, ka tas veicinās vides izglītību un izpratni par dabas resursu saprātīgu izmantošanu bērni apgūs nevis teorijā, bet praksē.
 

Izvairoties no liekulības

Pašlaik vides izglītība bērnudārzos un skolās lielā mērā balstās uz dažādām privātām un publiskām iniciatīvām, piemēram, jau minētās Zaļās jostas aktivitātēm, ekoskolu kustību vai a/s Latvijas valsts meži un Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajiem pasākumiem. Liene Zeile uzsver, ka dabas aizsardzības lietpratības īstenošanā liela loma ir pašvaldībām.

"Ko gan mēs parādām bērnam, ja skolā mācām šķirot atkritumus un nodrošināt atkārtotu to izmantošanu un viņš arī tiešām saliek atsevišķi pudeles un papīru, bet galu galā viss tāpat nonāk vienuviet, jo pašvaldība nav parūpējusies par atsevišķiem konteineriem vai skola – par atkritumu groziem," retoriski vaicā eksperte. Viņa norāda, ka visvairāk šajā ziņā grēko Rīga, bet reģionos, piemēram, Vidzemes pilsētās Limbažos, Valmierā un Rūjienā, šādas problēmas nepastāv.

Zeile atgādina, ka sadarbībai jābūt arī ministriju līmenī, kā piemēru minot strīdīgo depozīta ieviešanas sistēmu. "Tad, piemēram, bērni pirmsskolā varētu no kartona izgatavot depozītsistēmas iekārtu un mācīties, kā tajā ievietot izlietotās pudeles." Tiesa, jaunais izglītības saturs neuzliks skolām par obligātu pienākumu taisīt kartona mēbeles vai plastmasas pudeļu plostus. "Skola pati noteiks, kā vides izglītība tiek realizēta, piemēram, sadarbojoties dažādiem priekšmetu skolotājiem vai veidojot kādu jaunu mācību moduli."
 

Izglītojas arī vecāki

Izlietotais iepakojums ir vairāk nekā 30% no visiem atkritumiem, lēš Zaļās jostas eksperti. Biedrības valdes priekšsēdētāja Velga Vilciņa norāda, ka bērni ir Latvijas lielākā cerība ceļā uz zaļu domāšanu. "Lai gan daudz tiek runāts par ilgtspējīgu attīstību, kas paredz saudzīgu pieeju dabas resursiem un videi, tomēr nereti līdz darbiem tā arī nenonākam, jo pieaugušajiem ieradumus mainīt ir grūti."

Tomēr iesaistīšanās skolas vai pirmsskolas iniciētajās bērnu aktivitātēs maina arī vecāku domāšanu. Balvu pirmsskolas izglītības iestādes Pīlādzītis audzinātāju aicinājums palīdzēt kartona dizaina priekšmetu izgatavošanā divgadīgā Gusta Bārzdiņa tētim Jānim licis aizdomāties, ka varbūt pienācis laiks sākt šķirot atkritumus, ne tikai nemest tos ārā pa mašīnas logu un nemēslot dabā.

"Man bija interesanti uzzināt, cik patiesībā daudzveidīgi var izmantot kartonu. Sākumā domāju, ka uztaisīšu kuģi pāris stundās, bet galu galā pamatīgi aizrāvos. Palīdzēja brālis, un arī mazais darbojās kopā ar mums. Rezultātā tas prasīja trīs pilnas dienas, bet kuģis spēj izturēt pat manu svaru," lepojas autors. "Mēs iztikām bez matemātiskiem aprēķiniem, netika izmantots neviens mērinstruments, izmēri noteikti, izmantojot locīšanas paņēmienu, stiprību nodrošina ribas." Tiesa, ikdienā Jānis darbojas celtniecībā, tāpēc konstruēšana viņam nav gluži sveša. Dēla vārdā nosauktais kuģis Gusts tagad dižojas Dabas muzejā.
 

Kartona zobu protēzes

Vides izglītību kā vienu no savām misijām uztver Madonas novada Liezēres pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki. "Mēs esam no laukiem, mums visapkārt ir daba un nesteidzīga vide, kas bērniem patīk daudz labāk nekā lielpilsētas burzma. Šodien, kad esam Rīgā, viņi brīnās, kur tie cilvēki tā skrien," stāsta audzinātāja un metodiķe Dace Tālberga.

"Lai saglabātu vidi, kurā dzīvojam un kurā mums patīk, mēs nededzinām atkritumus un neizmetam tos mēslainē, bet labāk kaut ko izgatavojam," papildina viņas kolēģe Ināra Ausekle. "No kartona esam būvējuši izrādes dekorācijas, piemēram, kuģi, un reiz izveidojām pat zobu protēzes. Par dabu mēs neatceramies tikai tad, kad gribam piedalīties kādā konkursā."

Liezēres bērnudārza audzēkņi radījuši metodiskos materiālus ģeometrisko figūru apguvei, un šis darbs Zaļās jostas konkursā izcīnījis pirmo vietu pirmsskolas izglītības iestāžu grupā. Tātad jaunu formu ieguvušā kartona iepakojuma mūžs pārdzīvos savu radītāju mācīšanās laiku bērnudārzā.

Trīsstūra piramīda, kubs, futbolbumba, no kuras var izņemt no papīra strēmelēm satītas dažāda lieluma bumbiņas – šīs un citas pašu gatavotās gudrās rotaļlietas, kas palīdz ne vien apgūt formas, bet arī trenēt tausti un citas maņas, nu izkonkurējušas krāsainās un košās plastmasas mantas no veikala. "Bērni tās taupa un vairāk saudzē," atklāj Dace Tālberga. "Mēs izmantojām iepakojumu, kurā bija iesaiņotas mēbeles. Veikalos var nopirkt saliekamas kartona mājiņas, bet videi daudz draudzīgāk tās ir izgatavot pašiem."

Sešgadīgais bērnudārza audzēknis Jānis stāsta, ka viņam vislabāk paticis darināt četrstūri. Tagad viņš plāno mājās uzbūvēt kartona motociklu. "Es to nokrāsošu oranžā krāsā un uz sava motocikla sēdināšu lauvu," acīm mirdzot, stāsta puisēns. Kad vaicāju, ko viņš ar šo darbiņu ir iemācījis par attieksmi pret dabu, zēns atbild: "Tā ir jātur tīra."

Uz Liezēres bērnudārza grupiņu palodzēm rotājas podiņi ar dažādiem augiem. "Zirnis jau ir izziedējis, tūlīt būs pākstis," lepojas audzinātājas. "Mēs jau tagad strādājam pēc kompetenču pieejas. Iesējām Cūkmena sūtītās priežu sēkliņas, un nu jau izdīguši asniņi. Bērniem ir vērtīgi redzēt, kāds ir ceļš no sēkliņas līdz koka rotaļlietai."

Līdzīgi ir arī Riebiņu vidusskolā, kur lielu popularitāti ieguvis tehniskās modelēšanas pulciņš. "Bērni ir ļoti pretimnākoši, viņi labprāt darbojas ar otrreiz izmantojamiem un videi draudzīgiem materiāliem un saprot: kāpēc gan tiem jānonāk atkritumos, ja šīm lietām var dot otru dzīvību," saka mājturības skolotājs Valērijs Jurkāns. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena