Atkritumu apsaimniekošanas nozare aizvadītajās desmitgadēs Latvijā ir būtiski attīstījusies, taču bīstamo atkritumu pārstrādes jomā vēl aizvien ir daudz darāmā. Sākoties aukstajai sezonai, aktualizējas arī nelegālas siltumenerģijas ieguve, kā kurināmo izmantojot atstrādātas smēreļļas, un melnais tirgus šajā jomā ir plašs. Taču šāda rīcība ir ne tikai sodāma, bet arī kaitīga gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi, norāda ražotāja atbildības sistēmas uzņēmuma Zaļais Centrs un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Corvus Company direktors Eduards Jurčenko.
Cik ilgi jau strādājat atkritumu apsaimniekošanas jomā un kā šajā laikā ir mainījusies nozare?
Atkritumu apsaimniekošanā darbojos kopš 2009. gada, tātad – jau 16 gadus. Ja salīdzina laiku, kad sāku specializēties tieši bīstamo atkritumu jomā, ar situāciju šodien, varu droši teikt – nozare ir ievērojami attīstījusies. Protams, līdz Ziemeļvalstu vai Centrāleiropas līmenim mums vēl ir, kur augt, taču ejam pareizajā virzienā. Sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un atbildīgāka, arī normatīvie regulējumi un uzraudzība ir kļuvuši kvalitatīvāki un stingrāki.
Kā sabiedrība iesaistās bīstamo atkritumu šķirošanā un nodošanā?
Šodien redzam, ka cilvēki aktīvi izmanto iespējas nodot baterijas, nolietoto elektrotehniku un riepas. Lielveikalos un citās publiskās vietās izvietotās kastes ātri piepildās – tas pierāda, ka cilvēkiem patīk apziņa, ka viņi rīkojas vides labā. Svarīgi arī – lai šīs atkritumu nodošanas vietas būtu ērti pieejamas un būtu skaidri noteikumi, kur, ko un kā izmest.
Tomēr ir arī atkritumu veidi, kuru drošas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas progress ir lēnāks. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 302 Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus atkritumu klasifikatorā ietverto uzskaitījumu, ir gandrīz 1000 atkritumu veidu, no kuriem apmēram puse ir bīstamie. Tos var iedalīt vairākās lielās grupās: naftas produktus saturoši atkritumi, ķīmiskie (tajā skaitā šķīdinātāji, krāsas, lakas, skābes u. c. – tie ir gan būvniecībā un ražošanā, gan arī sadzīvē izmantoti materiāli) un elektronika, baterijas. Atsevišķas grupas veido medicīnas atkritumi – specifisks bīstamo atkritumu veids, kuram nepieciešama īpaša savākšana un utilizēšana, un radioaktīvie atkritumi – pēdējos Latvijā uzrauga tikai valsts, un, par laimi, to apjoms ir ļoti neliels.
Kāda šobrīd ir situācija ar atstrādāto eļļu apsaimniekošanu?
Atstrādāto eļļu, tautā sauktu par «otrabotku», pareiza apsaimniekošana patlaban Latvijā ir viena no sarežģītākajām tēmām bīstamo atkritumu jomā. Katru gadu Latvijā tirdzniecībā nonāk ap 15 tūkstošiem tonnu dažādu eļļu – ne tikai dzinēju eļļas, bet arī emulsijas un smērvielas. Tās izmanto gan automašīnās, gan rūpniecības jomā, kur iekārtām nepieciešama eļļošana. Tātad eļļas izmanto gan ikviens auto īpašnieks, gan autoservisi, dzelzceļa, kuģniecības, aviācijas nozares un militārās nozares, kokapstrādes, metālapstrādes un citi ražošanas uzņēmumi. Dabas resursu nodokļa likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 64 Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm paredz, ka vismaz 45% no kopējā izplatītā eļļas daudzuma jāsavāc un jānodrošina tās pārstrāde vai reģenerācija. Uzņēmumiem, kas savā darbā rada bīstamos atkritumus, normatīvi paredz slēgt līgumu ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju, taču ne katrs to godprātīgi pilda. Ja eļļu maina autoservisā, pat tur tā bieži vien netiek savākta atbilstoši noteikumiem, taču, ja cilvēks to dara pats savā garāžā, bieži vien rodas jautājums – kur likt izmantoto eļļu?
Šeit arī sākas problēmas, jo atstrādātā eļļa diemžēl ir viens no tiem atkritumu veidiem, kas bieži nonāk tā dēvētajā melnajā tirgū. Daudzi nelieli uzņēmumi vai autoservisi to izmanto kā kurināmo materiālu siltuma ieguvei, sadedzinot ne tikai pašiem pieejamo, bet arī iepērkot no citiem. Taču tā ir bīstama prakse – dedzinot eļļu bez atbilstošām iekārtām, kuras būtu aprīkotas ar filtrēšanas sistēmu, tiek radīts ļoti kaitīgs piesārņojums. Izdalās ne tikai siltumnīcefektu izraisošās gāzes CO2, bet arī smagie metāli un kancerogēnas vielas – hlors, broms un citi toksīni, kas ir eļļas sastāvā. Tie nonāk apkārtējā vidē, mēs tos ieelpojam, un tie no cilvēka organisma neizdalās nekad, bet uzkrājoties rada nopietnus draudus veselībai.
Kā pareizi rīkoties ar atstrādāto eļļu?
Latvijā visos valsts reģionos kopā ir apmēram 70 šķiroto atkritumu laukumu, un to atrašanās vietu var noskaidrot vietnē www.skiroviegli.lv. Ieteicams gan iepriekš sazināties un precizēt, vai konkrētajā laukumā pieņem šīs eļļas, jo ne visi nodrošina to savākšanu. Ja eļļu maināt servisā, šim uzņēmumam ir jābūt noslēgtam līgumam par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, tātad eļļai ir jātiek pareizi savāktai un jānokļūst līdz pārstrādei – protams, ja uzņēmums ir godprātīgs un izpilda noteikumus.
Svarīgi atcerēties – eļļu nekādā gadījumā nedrīkst izmest sadzīves atkritumos, izliet kanalizācijā vai dabā, kur tā varētu piesārņot augsni un gruntsūdeņus, jo tās sastāvā esošās vielas patiesi var nodarīt nopietnu kaitējumu. Ja atkritumu savākšanas punkts ir tālu, vienmēr var sazināties ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu savākšanu, un vienoties par nodošanas iespēju, tikmēr atstrādāto eļļu uzglabājot atbilstošā slēgtā tarā.
Nedrīkst arī sajaukt eļļu ar ūdeni vai citiem šķidrumiem – tas padara to praktiski neapstrādājamu.
Kas notiek ar atstrādāto eļļu pēc tam, kad tā tiek savākta un nonāk pie bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma?
Kaut arī punkti, kur atstrādātās eļļas var nodot, ir vairāki, šobrīd Latvijā darbojas tikai divi uzņēmumi, kas specializējas atstrādāto eļļu savākšanā un sagatavo to tālākai pārstrādei vai reģenerācijai. Savukārt tieši Corvus Company ir mūsu valstī vienīgais uzņēmums, kas šo eļļu arī attīra un sagatavo pārstrādei kā otrreizēju izejvielu. Latvijā pašlaik nav uzņēmuma, kas eļļu izmantotu kā siltumenerģijas ieguves avotu, to sadedzinot licencētās iekārtās – arī šis ir viens no veidiem, kā to mēdz utilizēt, vai pilnvērtīgi pārstrādātu līdz gala produktam, tāpēc šie materiāli tiek sūtīti uz kaimiņvalstīm, piemēram, Igauniju, Lietuvu, Poliju vai Vāciju.
Bet tas nozīmē, ka mēs attīstām svešu valstu ekonomiku, nevis savējo. Tieši tāpēc Corvus Company mērķis ir kļūt par pilnvērtīgu atstrādāto eļļu pārstrādes uzņēmumu, kurš Latvijā ražo izejvielas jaunu produktu tapšanai. Mūsu mērķis ir panākt, lai bīstamo atkritumu pārstrāde notiktu uz vietas – lai vietējie atkritumi kļūtu par resursu vietējai ražošanai un sniegtu tiešu pienesumu Latvijas ekonomikai. Tā īstenošanai jāstrādā kopā ar Valsts vides dienestu un atbildīgajām iestādēm, lai atrastu kopīgu valodu un sakārtotu normatīvo vidi.
Atstrādātā eļļa nav atkritums – tā ir vērtīga izejviela, kuru, pareizi apsaimniekojot, var pārvērst produktā. Tas ir aprites ekonomikas pamatprincips – no veca radīt kaut ko jaunu, izmantojot jau esošos resursus.
Neiztikt arī bez sabiedrības izglītošanas un iesaistes, jo jāvairo cilvēku izpratne. Tāpēc mēs regulāri rīkojam kampaņas – aptuveni reizi pusgadā visā Latvijā iespējams nodot atstrādāto eļļu. Tās savākšanas loģistiku pielāgojam pieprasījumam un vienmēr varam atrast abpusēji izdevīgāko risinājumu. Šajās akcijās piedalās gan fiziskas personas, gan uzņēmumi, un ar katru reizi iedzīvotāju aktivitāte pieaug.