Klimata pārmaiņu temats šobrīd ir īpaši aktuāls un ne tikai siltās ziemas dēļ. Klimata un enerģētikas ministrija ir izstrādājusi likumprojektu Klimata likums, kas jau nodots apspriešanai Saeimā. Tas ir būtisks solis klimata politikas ietvara izveidē un Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanā, tostarp nostiprinot jau esošas starptautiskās saistības.
Pirms dažiem gadiem pasauli bija aizrāvis telpaugu kolekcionēšanas vilnis – ļaudis stādīja, mainījās, pirka un lepojās sociālajos tīklos ar savu zaļo pirkstiņu veikumu. Nu daudzi augu entuziastu profili stāv klusi, taču ir arī ģimenes, kurām šis entuziasma uzplaiksnījums pāraudzis nopietnā biznesā.
Elīzai Mārai Kamradzei-Tūterei izšūšana no hobija pārtapa par nopietnu profesiju ar bakalaura grādu tajā. Pēc studijām viņa atgriezusies Latvijā, taču te ne tikai pelna ar pasūtījumiem, bet arī pēta mikrorajonus un grib iedzīvināt tos mākslas projektā
Krievijas iebrukums Ukrainā, militārā krīze Tuvajos Austrumos, nelegālo migrantu plūsma rada problēmas un liek meklēt risinājumus daudzām pasaules valstīm pat tad, ja to ģeogrāfiskā lokācija neatrodas tiešā apdraudējuma tuvumā. Taču Latvijai, kuras robežas ir cieši līdzās agresorvalstij Krievijai, par aizsardzību nākas domāt īpaši. Plāni un stratēģija mums kopā ar Eiropas Savienību un NATO ir, bet praktisko soļu īstenošana vēl procesā.
Septembra vidū Jūrkalnē Baltijas jūrā atgriezās trīs pelēkie roņi, kas šī gada pavasarī no Latvijas piekrastes nonāca Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza karantīnā. Tai pašā laikā pirmo reizi pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal atļauta roņu letāla atbaidīšana piekrastē. Tātad no vienas puses mēs šos dzīvniekus lolojam un sargājam (2021. gadā tiem izstrādāts pat īpašs aizsardzības plāns), bet vienlaikus ir atļauts tos iznīcināt. Kā tad tā?
Vides apziņas un zaļās domāšanas veidošanā liela loma ir ģimenes dzīvesveidam, protams, arī skolai. Tāpēc prieks, ka Latvijā arvien aktīvāk attīstās Ekoskolu tīkls.
Nevienlīdzība aizvien ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas dienaskārtībā. Turklāt tā ietekmē sabiedrību kopumā, tās spēju attīstīties gan ekonomiski, gan sociāli. Diemžēl ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir viena no augstākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm – šajā jomā esam trešajā vietā. Ko tas nozīmē iedzīvotāju dzīves līmenim, un kā to risināt?
Eiropas Savienībā septembri atzīmē kā Bioloģiskās pārtikas mēnesi. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) aicina pircējus septembrī pievērst lielāku uzmanību pārtikas ražošanas ietekmei uz vidi un sabiedrības veselību.
Līdz ar septembri atkal klāt jauna mācību gada sākums, un skolēni pie mācību grāmatām dodas ar dažādām sajūtām – kāds ar nepacietību gaida, kad sastaps draugus, cits raizējas, vai izdosies būt sekmīgam. Rīgas Centra humanitārās vidusskolas trešās klases skolniecei, deviņgadīgajai Anetei Albertai, jau ir skaidrs – viņa grib kļūt par ortodonti un ik pa laikam arī uzstāties kā dziedātāja. Bet visiem skolēniem viņa novēl, lai izdodas būt sekmīgiem.
24. augusts ir Ukrainas Neatkarības diena, kas arī šogad Latvijā tika atzīmēta
ar dažādiem pasākumiem, tostarp notiks jau par tradīciju kļuvusī akcija –
atbalsta gājiens Saulespuķu ceļš, kuru rīko labdarības organizācija Tavi draugi.
Ieva Kolosova ir viena no Eiropas Klimata pakta vēstniecēm Latvijā. Viņas profesija un vienlaikus arī sirdslieta ir vide, kultūra un izglītība. Guvusi starptautisku pieredzi studijās un projektu izstrādē dažādās pasaules valstīs, viņa tomēr nolēmusi strādāt Latvijā.
Dabas aizsardzības pārvalde un saistītās organizācijas šogad atzīmē 20 gadus, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā un pievienojās Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklam.
Jebkurš bērns var dziedāt! – uzsver bērnu vokālās studijas Siguldiņa vadītāja Elīna Gruzniņa (42). Viņai izdodas organizēt gan sadarbību ar pazīstamiem mūziķiem, ļaujot bērniem uzstāties kopā ar zvaigznēm, gan ikdienas darbu tā, lai mazajiem spīd acis un gribas vēl.
Izdevniecības Dienas bizness konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsvēra nacionālās medikamentu ražošanas nozīmību, atbalstot zāļu pieejamības nepārtrauktību krīzes apstākļos, un akcentēja svarīgākos faktorus, kuri veicinātu nozares izaugsmi.
Izdevniecības Dienas bizness konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde izgaismoja ne tikai ar medikamentu piegādi saistītas problēmas dažādu krīžu, tai skaitā militāra apdraudējuma, gadījumos, bet arī nepieciešamību sakārtot veselības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru un izstrādāt plānu rīcībai krīzes situācijās, kad būs vajadzība pēc papildu cilvēkresursiem un ātri, ērti pieejamām, atbilstoši aprīkotām telpām.