Suns gadsimtiem ilgi bijis cilvēkam uzticams sabiedrotais, mīļdzīvnieks un arī palīgs, un mūsdienās šī loma nav mazinājusies, turklāt medību nozarē ir pat izteiktāka. Tomēr par medību suni nevar "strādāt" jebkurš četrkājainais draugs – šai nodarbei piemērotas ir noteiktas suņu šķirnes, un dzīvniekiem nepieciešama īpaša apmācība.
Nepieciešamība, nevis izprieca
Lai gan daudzi cilvēki medības uztver ar aizdomām vai pat nosoda kā nežēlību pret dzīvniekiem, patiesībā mūsdienās tās ir neatņemama dabas apsaimniekošanas sastāvdaļa. Savvaļas dzīvnieku populācijas vairs nav līdzsvarā pašas par sevi – cilvēka saimnieciskā darbība, lauksaimniecība un klimata pārmaiņas ietekmē to skaitu un uzvedību. Medības ir nepieciešams instruments, lai uzturētu dabas līdzsvaru, mazinātu savvaļas dzīvnieku nodarītos postījumus un nodrošinātu, ka to populācijas ir stipras un veselīgas. "Šajā procesā suns ir neaizstājams palīgs, kas padara medības precīzākas, drošākas (reizēm suns ir pat dzīvības glābējs) un arī labestīgākas," saka Latvijas Medību kinoloģiskās asociācijas (LMKA) valdes priekšsēdētājs Raimo Jansons. Viņa ģimene jau trīs paaudzēs nodarbojas ar medību suņu audzēšanu, un uzkrātā pieredze nepārprotami rāda, cik svarīga loma sunim ir medību kultūrā. "Bez suņiem arī mūsdienās dzinējmedības būtu gandrīz neiespējamas. Dzīvnieki ir pieraduši pie cilvēka klātbūtnes, kļuvuši ļoti droši – staltbrieži mēdz nemanot paiet cilvēkam garām vai nereaģēt uz dzinēju centieniem tos novirzīt uz konkrētu teritoriju, jo uztver viņus līdzīgi kā sēņotājus vai ogotājus. Tikai suns ar savu ožas asumu, azartu un uzticību spēj dzīvnieku atrast, dzīt un apriet," uzsver R. Jansons.
Latvijā medību nozarē ir iesaistīti vairāk nekā 20 000 mednieku. Medības Latvijā nenotiek pēc brīvas izvēles, bet ir stingri reglamentētas ar valsts noteiktajiem limitiem. Katru gadu Valsts meža dienests, balstoties uz zinātnieku un speciālistu datiem par dzīvnieku populāciju lielumu un stāvokli, nosaka, cik daudz no katras sugas drīkst medīt. Visvairāk šie limiti attiecas uz lielajiem zālēdājiem – aļņiem, staltbriežiem, stirnām –, kā arī uz lielajiem plēsējiem, piemēram, vilkiem. Limitu apjoms tiek noteikts, ņemot vērā dzīvnieku uzskaites rezultātus, mednieku sniegtos novērojumus, postījumu apjomu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, k
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00