Atkritumi – šķietami garlaicīga un ikdienišķa parādība – patiesībā ir dziļi psiholoģisks un filozofisks indikators cilvēka attieksmei pret pasauli. Mums negribas redzēt savas rīcības neērtās sekas – radīto piesārņojumu, patēriņa paradumus, mūsu rīcības mirstīgo ierobežotību. Šī nepatīkamā, neglītā klātbūtne padara tēmu šķietami garlaicīgu, bet reizē nenovērtējami svarīgu.
Elektroniskie atkritumi jeb e-atkritumi ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajiem atkritumu veidiem mūsdienu sabiedrībā. Tie ietver nolietotas vai bojātas elektroniskās ierīces – datorus, mobilos telefonus, televizorus, sadzīves tehnikas ierīces un citas elektroniskas iekārtas. Šīs ierīces bieži satur bīstamas ķīmiskas vielas un smagos metālus, kas, nonākot vidē, var nopietni kaitēt gan cilvēkiem, gan ekosistēmām. Atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas un Starptautiskās Telekomunikāciju savienības aplēsēm tikai nedaudz vairāk nekā piektā daļa no šiem atkritumiem globāli tiek pārstrādāti atbilstoši vides standartiem. Eurostat dati liecina, ka Eiropas Savienībā viens iedzīvotājs gadā vidēji nodod pārstrādei 11,2 kilogramus elektronisko atkritumu, savukārt vidēji 1,4 kilogrami nonāk sadzīves atkritumos.
Arī Latvijā katrs iedzīvotājs gada laikā rada ievērojamu daudzumu e-atkritumu un to apjoms turpina pieaugt. Tehnoloģiju attīstība, ierīču īsais kalpošanas laiks un biežās nomaiņas paradumi nozīmē, ka ierīces kļūst novecojušas ātrāk nekā spēj nonākt pareizā pārstrādes ķēdē. Daudzi cilvēki joprojām nelieto iespēju nodot pat nelielas elektroniskas ierīces atpakaļ pārstrādei, tādējādi tās nonāk sadzīves atkritumos. To izmešana sadzīves atkritumos rada nopietnu vides risku – smagie metāli un ķīmiskie savienojumi var piesārņot augsni, ūdeni un gaisu, ietekmējot dzīvnieku un cilvēku veselību. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas dati liecina, ka nolietotās elektroiekārtas šķiro 24% Latvijas iedzīvotāju.
E-atkritumu pareiza apsaimniekošana nav tikai ekoloģisks jautājums, bet arī resursu saglabāšanas iespēja. Daudzas elektroniskas ierīces satur dārgmetālus, piemēram, zeltu, sudrabu un varu, kā arī citas vērtīgas izejvielas, kuras, nonākot pārstrādē, var tikt izmantotas atkārtoti. Šo materiālu atkārtota izmantošana samazina nepieciešamību iegūt jaunas izejvielas, kas savukārt mazinātu ieguves procesu radīto vides slodzi.
Ja runājam par medicīnu un zinātni, protams, jaunas tehnoloģijas ir nepieciešamas, bet vai tiešām tev vajag jaunākā modeļa telefonu, ja vecais vēl kalpo gana labi?