Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -3 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. janvāris
Spodris, Kārlis

Dižciltīgais skujkoku dižkoksngrauzis

Reti sastopamais kukainis par savu mājokli izvēlas kritalas vecos mežos.

Par dabas retumu dēvēts un dienasgaismā praktiski nesastopams ir Latvijas Entomoloģijas biedrības piešķirtā titula Gada kukainis 2022 īpašnieks – skujkoku dižkoksngrauzis (Tragosoma depsarium). Kukainis ar slēpto nakts dzīvesveidu ar savu klātbūtni signalizē par vietu dabā, kura, visticamāk, ir sugām bagāta. Tiesa, pats kukainis ir reti sastopams. Tā skujkoku dižkoksngrauža dzīvesstāsts reizē vēsta arī par veco mežu nozīmību dabas daudzveidības saglabāšanā

Dabas retums

Lai arī kukaiņa mēli mežģījošais vārds "dižkoksngrauzis" šķietami liecina par koksnes bojāšanu, tomēr entomologi mierina, ka tas ir maldīgs pieņēmums. "Koksngrauži nav mizgrauži. Lielākajai daļai koksngraužu neinteresē dzīvi, augoši koki. Šie kukaiņi ierodas jau vēlāk – tad, kad koks jau ir atmiris. Līdz ar to nav pamata bažām, ka koksngrauži varētu bojāt veselus kokus," skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis entomologs Kristaps Vilks.

Izvēloties skujkoku dižkoksngrauzi par gada kukaini, Latvijas Entomoloģijas biedrībai bijuši vairāki nolūki. Vispirms pavēstīt, ka pašreiz dabas pētnieki Latvijas Universitātes virsvadībā gatavo jauno Latvijas Sarkano grāmatu. Kā norāda entomologs, pirms divdesmit gadiem, kad tika izdota pašreizējā Latvijas Sarkanā grāmata, informācija par skujkoku dižkoksngrauzi Latvijas faunā bijusi tik niecīga, ka dižkoksngrauzis tika ierakstīts Latvijā izzūdošo sugu sarakstā, tas ir, ierindots Latvijas Sarkanās grāmatas nulltajā kategorijā.

Raugoties uz šī brīža situāciju, redzams, ka Latvijas entomologu zināšanas par skujkoku dižkoksngrauzi ir ievērojami uzlabojošās, kukainis ir novērots dažādās vietās Latvijā, taču vēl aizvien tas uzskatāms par retumu.

Veco mežu vēstnesis

"Pēc astoņdesmit gadu pārtraukuma skujkoku dižkoksngrauzis atkal no jauna ir pārliecinoši atrasts dažādās Latvijas vietās – vispirms Slīteres Nacionālajā parkā, pēc tam arī citur lielākajos sausu priežu mežu masīvos Kurzemē, Vidzemes un Latgales ziemeļu daļā, kā arī Sēlijā," stāsta Kristaps Vilks, piebilstot, ka, neraugoties uz Gada kukaiņa novērojumiem, tik un tā skujkoku dižkoksngrauža dzīvotne Latvijā joprojām ir reti sastopama, tādēļ sagaidāms, ka šī suga saglabās savu vietu arī jaunajā, topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Par Gada kukaini godināt skujkoku dižkoksngrauzi entomologiem bijis būtiski arī tā simboliskās nozīmes dēļ, uzsverot dabas aizsardzības nepieciešamību mežos, jo šis kukainis uzskatāms par dabas daudzveidībai nozīmīgu mežu indikatorsugu jeb par sava veida veco mežu vēstnesi.

"Katra ceturtā vai piektā suga, kas dzīvo mežā, ir saistīta ar kritalām, ar atmirušo koksni," stāsta Kristaps Vilks. "Skujkoku dižkoksngrauzim ir vajadzīgas ļoti vecas, lielas, saules izgaismotas priežu kritalas. Tādas, kuras jau ir bez mizas un kuras ilgu laiku, jau vairākus gadus, ir gulējušas uz meža "grīdas". Šī koksngraužu suga nedzīvo uz augošiem kokiem, tos neinteresē arī svaigi, tikko vēja izgāzti vai nolauzti koki. Ja šādu piemērotu mežu nav, dižkoksngrauzis dažkārt var būt atrodams arī izcirtumos un jaunaudzēs, kur saglabājušās atsevišķas tam piemērotas kritalas."

Jāmeklē ar kabatas lukturīti

Ne mazāk svarīgs entomologu nodoms ir bijis pievērst plašākas sabiedrības uzmanību skujkoku dižkoksngraužu pārstāvētajai koksngraužu dzimtai, tādējādi tiecoties noskaidrot gan koksngraužu izplatību, gan sastopamību Latvijā, jo Latvijā esot sastopamas dabā vairāk nekā 120 sugas. Tā šovasar, laikā no maija beigām līdz jūlija vidum, kad koksngraužu sugas ir visaktīvākās, pat norisinājušās koksngraužu fotomedības, kurās ikviens bija aicināts ziņot par pamanītajiem un fotogrāfijās iemūžinātajiem Gada kukaiņa radiniekiem – arī citu sugu koksngraužiem.

Skujkoku dižkoksngrauzis savos apmēros ir diženāks par vidējo kukaini Latvijā: tā ir liela, masīva vabole, kas var būt garāka pat par trīs centimetriem, salīdzinot ar citiem, nereti milimetros mērāmiem vietējiem kukaiņiem. Tāpat kā visiem koksngraužiem arī Gada kukainim uz galvas ir gari taustekļi. Ķermeņa priekšgalā skujkoku dižkoksngrauzim katrā pusē ir pa vienam labi izteiktam un uz ārpusi izvirzītam dzelksnim. Siltās jūlija un augusta naktīs var novērot lidojošas un pa kritalām rāpojošas vaboles. Vaboles vispirms uzmeklē saules labi izgaismotas un sasildītas lielāku dimensiju kritalas. Vabole ir tumši brūna, ar sarkanbrūniem matiņiem uz ķermeņa virsmas.

"Šāds neuzkrītošs krāsojums dod iespēju naktī aktīvajam skujkoku dižkoksngrauzim dienas laikā labi paslēpties, piemēram, no putniem dažādās mizas un koksnes spraugās uz kritalām. Jāsaka, ka skujkoku dižkoksngrauzim pēc izskata līdzīgi var būt vēl citi Latvijā dzīvojoši un daudz biežāk sastopami koksngrauži. No parastām sugām nezinātājs varētu sajaukt skujkoku dižkoksngrauzi, piemēram, ar lielo priežu koksngrauzi (Monochamus galloprovincialis), lielo egļu koksngrauzi (Monochamus sutor) vai skujkoku lielo koksngrauzi (Monochamus urrussovi). Šīs ģints koksngrauži ir izmēros lielas vaboles un bieži sastopamas. Tādēļ pārliecinošai Gada kukaiņa skujkoku dižkoksngrauža atpazīšanai noteikti ir nepieciešama fotogrāfija," uzsver entomologs Kristaps Vilks.

Pamanīt gada kukaini nebūt nebūs tik vienkārši tā nakts dzīvesveida dēļ. Tur talkā var nākt kukaiņu nakts gaismošana to aktīvajā sezonā, piemēram, ar kabatas lukturīti. Taču to vērts darīt tikai tajās vietās, kur par skujkoku dižkoksngrauža klātbūtni liecina to izskrejas jeb caurumiņi kritalas koksnē. Kāpurs pēc trīs, četru gadu dzīvošanas kritalas iekšpusē iekūņojas, lai jau kā jaunā vabole ar spēcīgiem žokļiem izgrauztos no tās ārā, kā liecību par savu mājokli atstājot sugai raksturīgu caurumu. Cauruma forma zinošam kukaiņu pētniekam vai uzmanīgam dabas vērotājam pateiks priekšā to, kāda kukaiņa suga te ir bijusi.

"Pieaugušās vaboles ir novērojamas vasaras otrajā pusē, sākot ar Jāņiem un tad vēl augustā. Visā bezsniega periodā var pievērst uzmanību tieši izskrejām," uzsver Kristaps Vilks. Dižkoksngrauža gadījumā kritalā, visbiežāk stumbra vidusdaļā, var saredzēt izskrejas, kuras ierasti to platākajā virzienā ir vismaz centimetru lieli, ovāli caurumi, kuriem ir zāģzobaini izgrauztas maliņas. Ja mežā izdodas pamanīt skujkoku dižkoksngrauzim piemērotas kritalas un uz tām lielas izskrejas, entomologi aicina šo skatu fiksēt fotogrāfijā un novērojumu publicēt dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neļauties zaļmaldināšanai

Vārds "ilgtspēja jeb "ilgtspējība" ir tik ļoti bieži sastopams un šķietami pašsaprotams, ka parasti nemaz neanalizējam tā dziļāko jēgu, automātiski uztverot kā alternatīvu vide...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena