Pārdomāta un skaitliski maza garderobe, ko mēdz dēvēt par kapsulas garderobi, taupa gan līdzekļus, gan laiku, ko veltām apģērba izvēlei ik dienu. Jo mazāk lietu skapī, jo mazāk kaitējuma videi, ko tekstilrūpniecība rada ceļā no šķiedras iegūšanas līdz apģērba dzīves cikla noslēgumam. Dabas Diena pēta, kā veidot ilgvērtīgu garderobi, ņemot vērā tās ietekmi uz vidi.
Mazāk ir vairāk
Biedrība Zaļā brīvība norāda, ka modes industrija uzskatāma par otro lielāko piesārņotāju pēc naftas industrijas, ja ņem vērā to radītās siltumefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas procesā – no izejvielu ieguves, pārtapšanas no šķiedrām audumos, līdz apģērbu šūšanai un nogādāšanai līdz pircējiem un vēl tālāk – līdz atkritumu izgāztuvēm. Situāciju dramatiskāku padara fakts, ka divas trešdaļas tekstila industrijā ir sintētiskie materiāli, tajā skaitā akrils, poliesters, neilons, elastāns, ko iegūst no naftas produktiem. Sintētiskos materiālus ražo no neatjaunojamajiem resursiem, turklāt mazgāšanas procesā ūdenī nokļūst plastmasas mikrošķiedras.
Diemžēl tikai 1% materiālu, kas tiek izmantoti apģērbu ražošanai, pēc lietošanas pārtop jaunos apģērbos, liecina biedrības Zaļā brīvība veiktā izpēte. Ap 13–20% materiālu nonāk zemākas vērtības precēs, piemēram, matraču pildījumos, tīrīšanas lupatiņās vai izolācijas materiālos. Un vairāk nekā 70% tekstila rūpniecības radīto materiālu audzē atkritumu kalnus vai sadeg.
Lai mazinātu modes industrijas sitienu videi pakrūtē, svarīga ir katra patērētāja ieradumu maiņa.
Izmantot apģērbu ilgāk un biežāk. Retāk sekot modes tendencēm. Apsvērt lietotu apģērbu izvēli.
Lai analizētu apģērbu iegādes un lietošanas paradumus Latvijā un to saistību ar modes negatīvo ietekmi uz vidi, biedrība Zaļā brīvība ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu šogad īstenoja projektu Kas ir mūsu skapjos?. Tā 1520 anketas atspoguļo to aizpildītāju skapjus: viena trešdaļa dabisko šķiedru audumu, bet atlikušās divas – sintētika, apģērbi, kas nāk gan no Eiropas, gan no Āzijas, ko ātrās modes vadoņi tur rada zemo darbaspēku izmaksu dēļ. Tā, velkot mugurā kārtējo vienas sezonas T kreklu, signalizējam par kāda cita verdzisko darbu tālienē. Ja kāds apģērba gabals ir pārsteidzoši lēts, jāsaprot, ka kāds cits kaut kur citur pasaulē par to maksā vairāk, iespējams, ar savu veselību, labklājību, pat dzīvību.
Bez universāla saraksta
XX gadsimta septiņdesmito gadu sākumā Anglijā dāma, vārdā Sūzija Foksa, izveidoja bodīti Garderobe, iesakot katras dāmas skapī rast vietu diviem bikšu pāriem, kleitai vai svārkiem, žaketei, mētelim, adītam džemperim, diviem pāriem apavu un divām somām. Vēlāk 1985. gadā savu kapsulas garderobes ideju ar septiņiem apģērba gabaliem pasaulei atrādīja dizainere Donna Karana. Savukārt mūsdienu britu stilists Goks Vans uzskata, ka kapsulas garderobe ir īpaši svarīga ekonomikas lejupslīdes laikā, jo ļauj cilvēkam labi izskatīties pat ar mazām investīcijām garderobē, ja vien izvēlēti pareizie apģērba gabali.
Kapsulas garderobe ir viena no bezatkritumu dzīvesveida sastāvdaļām – atteikšanās no liekā un laika iegūšana citām nodarbēm. Bloga Seek the Simple un nule izveidotā tiešsaistes otro elpu ieguvušā apģērbu veikaliņa Wait A Second īpašniece, zero waste dzīvesveida entuziaste Laura Arnicāne pārliecināta, ka tieši emocionālais uzslāņojums bieži vien neļauj atteikties no lietām, kurām patiesībā ne skapī, ne uz auguma nav vietas: "Melojam sev par lietu vajadzēšanu un neanalizējam kļūdas, kas iezagušās garderobē, turpinot tās atkārtot, iegādājoties mūsu augumam un dzīvesveidam nepiemērotus apģērba gabalus."
Laura uzsver, ka tas ir mīts, ka ir universāls saraksts kapsulas garderobes izveidei.
"Sastāvdaļas" savam skapim katrs var atrast tikai pats, veltot tam laiku, ņemot vērā dzīvesveidu un tam nepieciešamā apģērba funkcionalitāti. "Nevaram ieteikt dāmai garderobē iekļaut divas kleitas, ja viņa ikdienā ieradusi valkāt tikai bikses. Tas būs liekais. Katrs ģērbjas citādi, un to nevar ignorēt un nevar kopēt otra garderobes saturu," skaidro Laura, mudinot nepakļauties tā saucamajiem gatavajiem kapsulas garderobes sarakstiem, bet vērtēt procentuāli, cik un kur paši pavadām laiku, tam pielāgojot apģērbu klāstu.
Pašas skapī neiztikt bez melnām, šaurām biksēm, balta krekla un balta T krekla, laba adījuma un kičīgiem apaviem. Turklāt ziemas sezonā Lauras garderobē no tālākiem plauktiem nāk tikai mētelis, pāris siltāku džemperu un zābaki. Arī gadalaiku pārejas Lauru nemulsina: "Mums nebūt nav vajadzīgas četras kapsulas garderobes – katram gadalaikam pa vienai. Ja skapī ir 80% vissezonas apģērbu, bet pārējie 20% – sezonas apģērbs, ar to pilnībā pietiek." Pat ja bērniem kapsulas garderobe nav izveidojama, arī tur tomēr vērts pārdomāt pirkumus, izvērtējot to lietderību. Lauras dēla garderobē ir viegli kombinējami apģērbi dzimumneitrālos toņos, lielākoties iegādāti lietoti vai mantoti no draugiem, turklāt bez liekām dekoratīvas funkcijas pildošām vienībām, ko uzvelk apkārtējo priekam vai vienreiz fotosesijai, nevis paša bērna ērtībai.
Sevis iepazīšana
Lai nonāktu līdz kapsulas garderobei savā skapī, ilgtspējīgas modes ideju teorētiskās un praktiskās testēšanas jaunuzņēmuma Akule.lv izveidotāja Dace Akule iesaka iepazīt savu augumu un sevi kā personību, paturot prātā arī sezonālos laikapstākļus un apģērba funkcionalitāti konkrētam dzīvesveidam.
Tāpat jāskatās klasisko līniju un modeļu virzienā, izvēloties klasiskās krāsas, piemēram, tumši zilu vai pelēku, kas ļauj viegli kombinēt garderobē esošo ar citām, arī spilgtām krāsām. "Apģērbs ir mūsu komunikācija ar pasauli. Ja spēsim atrast pamatlietas savai ilglaicīgajai garderobei, arī kāda sezonāla rakstura kaprīze tur var iederēties.
Svarīgākais, lai katra jaunā apģērba vienība, kas ienāk paša garderobē, nepieprasa jau tālāk citus apģērba gabalus,
jo, pārnākot mājās, jāsecina, ka nupat iegādātie svārki nesader ar esošo skapja saturu," saka ilgtspējīgas modes eksperte Dace, iesakot veidus, kā neapaugt ar lietām un neveicināt ātrās modes industrijas pieprasījumu. Radikāli iztukšot skapi, piepildot to ar klasiskajām lietām piemērotā toņkārtā, nav ilgtspējīgākā pieeja. Tiecoties uz kapsulas garderobi, jāizvērtē katrs jau esošais apģērba gabals, spriežot, vai un kā to var izmantot tālāk. Varbūt nepieciešams šuvēja pirksts, un tas atkal iegūs vietu skapī.
Izvēloties apģērbu, jāpatur prātā globālās šūšanas industrijas aizkulises un negatīvo prakšu aspekts. "Ja izvēlamies dabiskās šķiedras, nevis staigājam naftas produktu izcelsmes šķiedrās, jāizvērtē arī apģērba funkcijas. Nevaram sportot vilnas zeķēs un vakara skrējienā doties kašmira džemperītī. Katram audumam ir sava funkcija," situāciju ilustrē Dace. Piedaloties kā pētniece projektā Kas ir mūsu skapjos?, secinājusi, ka cilvēkiem Latvijā trūkstot zināšanu par auduma sastāvu, līdz ar to arī izvēle vairāk balstās dizainā, nevis saturā un tā ietekmē uz veselību vai vidi.
Nav pareizās izvēles
Pat ja ar savu izvēli balsojam par dabiskās izcelsmes šķiedrām, kas ir draudzīgākas cilvēka ādai un veselībai, arī tā nav viennozīmīgi atbildīga izvēle. Kokvilnas audzēšanai patērē lielu apjomu ūdens un videi kaitīgos pesticīdus, ekokokvilnas audzēšanai nepieciešami vēl vairāk resursu, vilnas ieguve aktivizē lopkopību, kas atkal rada kaitējumu videi un tas viss arī noplicina augsni. Arī kokvilnas krāsošanas procesā izmanto ķīmiskās vielas, jo kokvilnai nepiemīt laba absorbēšanas spēja, arī vilnas balināšana prasa ķīmisku vielu palīdzību, piesārņojot notekūdeņus.
Ja esat dabisko audumu cienītājs, vērts pieļaut auduma sastāvā arī kādu mazu procentu sintētisko šķiedru, jo tās apģērba gabalam pagarina funkcionālo mūžu.
"Tas, kādu šķiedru vai audumu izvēlēties, paliek uz katra paša sirdsapziņas, ražošanas industrija pašreiz vēl nedod atbildi uz mūsu jautājumu par pareizo izvēli," skaidro Dace, piebilstot, ka pašreiz lēnām dīgst jaunuzņēmumi, kas eksperimentē ar izejvielām, piemēram, ar apelsīnu un ananasu mizām, ar audzētām sēnēm, ar zivju zvīņām un tamlīdzīgi, meklējot ilgtspējīgāku risinājumu šķiedrām, kas nepieciešamas apģērba un tekstila ražošanai.
Kamēr šādas šķiedras tirgū vēl nav ierasta prakse, viena no atbildīgākajām izvēlēm ir nepieprasīt jaunu, bet lūkoties esošajā, jau saražotajā. Par izmaiņu tuvošanos liecina arī Eiropas Savienības iniciatīva ar prasību šķirot tekstila atkritumus un meklējot veidus, kā tos izmantot aprites ekonomikā. Tas nozīmē gan esošo apģērbu pārdzimšanu jaunos (kā to dara zīmoli Recycled.lv vai Ulmann), gan lietotu apģērbu izvēli AndeleMandele iniciatīvā, otro roku veikalos vai pat brīvbodē, kur apģērbu maina, nevis pērk. Ieteicams dot priekšroku ražotājam, kurš ir tuvāk mājām ne tikai ražojis, bet arī gādājis audumus.
***