Vakariņu "skatītāji"
Mijkrēšļa maltītes novērošanas vieta Valguma ezera apkaimē nav izvēlēta nejauši. Lidotājiem, kas, gaisā medījot, orientējas ar ultraskaņas signālu palīdzību, tīk ainaviska daudzveidība: jo ainavas daudzveidīgākas, jo labākas, jo dažādāka kukaiņēdienkarte. Te ir Valguma ezers, Slocenes upīte, meži, veci koki, arī koku ieskauti klajumi. Ķemeru Nacionālajā parkā pētnieki laikā gaitā fiksējuši deviņas no 16 Latvijā konstatētajām sikspārņu sugām, kuras visas pieder pie vienas – gluddeguņu – dzimtas. Kā stāsta aizrautīgs sikspārņu pētnieks jeb hiropterologs Dr. biol. Viesturs Vintulis, kurš jau kopš 1992. gada Latvijā vada ziemojošo sikspārņu monitoringu un ir viens no Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības izveidotājiem, negaidītais ciemiņu pūlis un tā radītā kņada sikspārņus, visticamāk, nepriecē, taču izsalkums ir stiprāks un maltīte netiek atlikta.
Mītu apvītās radības – lidojošie zīdītāji sikspārņi – mūsu platuma grādos ir daudz nekaitīgāki par tiem tēliem, ko radījis kino un literatūra. Asiņu – ne cilvēka, ne citu dzīvu būtņu – nav gluddeguņu dzimtas zīdītāja ēdienkartē. Baltos, mazos, asos zobiņus sikspārnis cilvēkam var nozibināt vien tad, ja aizsargājas, taču pirmais sikspārnis nemēdz uzbrukt. Šīs dzimtas lidoņi priekšroku dod kukaiņiem (tropos citu dzimtu sikspārņi – arī augļiem, citviet tie pat ēd pa kādai zivij), bet daži vampīrsikspārņi sastopami vien Dienvidamerikā.
Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotā un jau par tradīciju kļuvusī Sikspārņu nakts ar izzinošām un radošām aktivitātēm klātienē ļāva atrast gan lieliem, gan maziem saistošāko lidojošo zīdītāju izziņas veidu – no krustvārdu mīklām un lielformāta vides jautājumu un atbilžu spēlei līdz sikspārņu pētnieka stāstījumam. Tie, kuri paši lasīt vēl neprot, novērtēja radošākas nodarbes: sugu attēlu pužļu likšanu, lidoņu darba lapas un iespēju pašiem izgatavot savu papīra sikspārni. Garākā un pacietīgākā rinda bija mazie apmeklētāji, kas gaidīja iespēju uz sejas līdzņemšanai "uzsēdināt" visdažādāko sugu īpatņus sejas apgleznošanas darbnīcā. Tas ļāva pasākuma vietā dažādot sugu daudzveidību unikālajos sejas gleznojumos.
Ikoniskais siluets
Īsi pēc pētnieka Viestura Vintuļa priekšlasījuma mazākie pasākuma dalībnieki jau bija ievērojuši pirmo melno siluetu jūlija vakara skaidrajās debesīs, kurš veic virtuozus lidošanas paraugdemonstrējumus skatītājiem virs galvas un dažam labam pat teju metru no degungala. Lai arī mijkrēslis šim zīdītājam ļauj slēpties, tomēr sajaukt ar kāda putna lidojumu to neļauj izteikti ašā divslāņu ādas spārnu vicināšana, neparastie lidojuma leņķi un straujā maršruta maiņa, dodoties maltītes "ieņemšanas" uzlidojumā. Izrādās, smalko spārnu uzbūves dēļ – ar asinsvadiem un nerviem starp diviem ādas slāņiem – sikspārnis ātri spēj dziedēt pat nejaušus ievainojumus, piemēram, ja tas ieķēries zarā ar ērkšķiem vai dzeloņiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 17. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!