Kāds ir tavs personiskais stāsts par ceļu līdz bioproduktiem un līdz Zeroveikala izveidei? Kas pašai ir izaicinājums zero waste kontekstā ikdienā?
Mūsdienās daudziem ir alerģijas un dažādas ēdiena nepanesības. Lūk, arī atbilde. Ja produkti to audzēšanas laikā tiek apsmidzināti un vēl apstrādāti ar speciālām ķimikālijām, piemēram, lai ātrāk tos nogatavinātu, vai tās kaut kur maģiski nozūd, pirms nonāk uz pašu šķīvja? Nav noslēpums, ka bioloģiskā saimniekošana ir ilgtspējīgākā, jo tajā domā, kāda būs augsne, cik tīri tiks saglabāti gruntsūdeņi nākamajām paaudzēm. Vērā tiek ņemta arī ražošanas ietekme uz vidi, tā sauktā ekoloģiskā pēda, kā civilizācijai izvairīties no Zemes auglīgo resursu izsmelšanas.
Ikkatrs no mums vismaz katru otro dienu iztukšo sadzīves atkritumu spaini. Kādā brīdī iekšējā balss ierunājās: "Stop! Apdomājies! Kāpēc man atkal tā miskaste jānes? Un kas tajā miskastē ir tik daudz, ka tā tik ātri piepildās?"
Atbilde manā gadījumā izvērsās aktīvā pilsoniskā pozīcijā, kura noveda pie Zeroveikala izveidošanas. Kas būs Zeroveikala apmeklētāji? Tā bija vienīgā doma, kura man nelika mieru. Vai fanāti, zaļi domājošie eksperti, bioloģisko veikaliņu piekritēji? Varbūt tādi, kuri ir tikai pašā beziepakojuma dzīvesveida sākumā? No iesācēja līdz entuziastam. Veikalam atverot durvis, šķiet, ikkatrs tur atrada tieši to, ko meklē.
Savukārt lielākais izaicinājums kā vadītājai ir pārvarēt vēlmi nopirkt visu, kas ir Zeroveikalā. Taču, pirms iegādājos jaunu dabīgo saru grīdas birsti vai dabīgo zobu suku, plānoju nolietot veco. Pēc šāda principa iesaku vadīties arī klientiem.
Kādi novērojumi ir par apmeklētāju reakciju, verot veikala durvis?
Daudzus patīkami pārsteidz fakts, ka veikalā bez iepakojumiem pieejami tieši bioloģiski produkti, jo esam vienīgais beziepakojuma veikals, kurš pilnībā fokusējas uz tiem. Apmeklētāji ir patīkami pārsteigti par cenu, kura ir zemāka nekā bioloģisko preču veikaliņos, kur produkta cenā jāiekļauj arī iepakojums. Iespēja iesvērt tieši tik, cik apēdīšu šodien vakariņās, priecē daudzus.
Te nāk gan gados vecāki cilvēki, gan skolēni.
Ir sirsnīgi vērot, kā pusaudzis atved ekskursijā mammu. Vai gados vecāka kundzīte, paņēmusi draudzeni aiz elkoņa, izrāda piedāvātos labumus.
Daudziem šāda veikaliņa koncepts ir pārsteigums. Taču lielākā daļa, kas ienāk pa veikaliņa durvīm, jau zina, kas un kāpēc, bet tie, kas iemaldās, bieži vien rūpīgi apskata visu un atvadās, solot atgriezties nākamreiz jau ar saviem iepakojumiem. Ir ļoti liels prieks redzēt, ka cilvēki atgriežas jau ar saviem maisiņiem vai burkām. Tas rada cerību, ka šādu veikaliņu pastāvēšana spēs uzrunāt arī tos, kas līdz šim pret zaļāku domāšanu vēl bijuši vienaldzīgi.
Kā vislabāk plānot iepirkšanos, dodoties uz beziepakojuma veikalu?
Jāsāk ar starta komplektu. Ja nav sašūdināti auduma maisiņi, pati pirmsākumos izmantoju vecās mazākās spilvendrānas. Tās noderēs kā maišeļi, kur sabērt sausos produktus, piemēram, makaronus. Veikalā atrodami arī sadzīvē noderīgi līdzekļi – tiem var izmantot iepriekšējos iepakojumus, kuri katram mājās jau ir. Var paņemt kādu no bezmaksas maiņas burkām, kuras ir tieši šim mērķim paredzētas.
Cik svarīgi, izvēloties produktus veikala klāstam, bija šo produktu mērotais ceļš līdz veikala plauktam?
Tā kā Zeroveikals ir bioloģisku un ekoloģiski sertificētu produktu veikals, izvēli kāda konkrēta ražotāja iekļaušanā galvenokārt nosaka šie divi kritēriji. Skatos arī uz cenām, noteikti arī uz kvalitāti. To, ko varu, ņemu no vietējiem. Šobrīd veikaliņā ir superhits – Latvijā ražotās Lauras Liekniņas šampūnziepes.
Izvēloties sākotnējo piedāvājumu, balstījos tajā, kādi ir pieprasītākie produkti tieši bioloģiskās produkcijas patērētāju vidū un kādi ir latviešu ēšanas paradumi. Nav jēgpilni piedāvāt produktus, kurus var nopirkt tirgū vai kurus vecmāmiņa var laukos izaudzēt.
Ar citiem produktiem esmu gatava eksperimentēt, piemēram, vegānisko nutellu, kura veikalā nonāk astoņu kilogramu iepakojumā, – diezgan liels izaicinājums pārliet dažreiz itin šaurajās klientu burciņās, bet šī noņemšanās reizēm produktam piedod vēl lielāku vērtību.
Vai novēroji atšķirības beziepakojuma idejas izpratnē vietējo un ārvalstu piegādātāju vidū?
Gan vieniem, gan otriem rūp tas, vai viņu produkts nonāks pie patērētāja labākajā iespējamajā kvalitātē. Tas ir mūsu visu galvenais uzdevums, uz kuru katrs liek savu uzsvaru. Daudzi uzņēmēji Latvijā šobrīd arvien vairāk domā, kur un kā samazināt plastmasas iepakojumu daudzumu ražošanas un pārdošanas procesā. Ārzemēs nemaz nebrīnās par vēlmi iegādāties preci pēc iespējas ekoloģiskākā iesaiņojumā. Ne velti Vācijā šobrīd ir visvairāk beziepakojuma veikaliņu Eiropas valstu vidū.
Nadīne muļķus ķer.