Nopirkt sauju riekstu, īstā lieluma burciņu piepildīt ar medu ziemai vai nosvērt makaronu maisu lielai ģimenei, turklāt nepārmaksāt par lieko un dzīvot ar zaļāku sirdsapziņu. Skeptiķiem par neērtumu taras līdzņemšanā uz veikalu Marija iesaka plānot iepirkšanos, nedoties uz bodi ik dienu, bet paredzēt tam noteiktu laiku reizi nedēļā. Plānošana ir atslēgas vārds tam, lai ne vien taupītu savu laiku un naudu, bet arī lai samazinātu savu ekoloģisko pēdu.
Kas bija impulss idejas dzimšanai, un kas deva neatlaidību ceļā uz veikala durvju atvēršanu?
Impulss idejai bija manas meitiņas Elīzas piedzimšana. Tiklīdz es viņu ieraudzīju, sapratu, ka vēlos kaut nedaudz mainīt šo pasauli uz labu viņas dēļ. Man dzemdības izrādījās kā atspēriena punkts, kad sapratu, ka varu izdarīt daudz vairāk, nekā likās iepriekš. Sajutu savu iekšējo spēku.
Ja paskatās nedaudz atpakaļ, tad jāmin dekrēta atvaļinājums kā lieliska iespēja pirmo reizi mūžā apstāties, atskatīties uz savu dzīvi, apskatīties apkārt, sākt aizdomāties par lietu būtību, rīcības un izvēles sekām.
Mēs dzīvojam daudz ātrākā tempā, nekā to darīja mūsu senči.
Turklāt tam ir blaknes: bieži vien mēs skrienam un neredzam, ka graujam visu sev apkārt. Princips "aiz manis kaut vai ūdens plūdi" diemžēl ir sastopams arvien biežāk ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pastāstiet, kas bija grūtākie klupšanas akmeņi procesā no idejas līdz tās īstenošanai?
Jāatzīst, kad sāku idejas realizāciju, nedomāju un neaptvēru, cik daudz tas no manis prasīs. Nebūtu ne vainas negulētām naktīm un dienām, kas pavadītas pusbadā, ja vien nebūtu nebeidzamu problēmu, kas jārisina. Darbs ar daudzajiem piegādātājiem, centieni tos pārliecināt paskatīties uz ražošanas un piegādes ciklu ar citām acīm laikam ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko saskāros.
Neskatoties uz manām ieguldītajām pūlēm un ilgo komunikāciju, tik un tā bija dažādi kuriozi gadījumi. Piemēram, pasūtīto sāli atveda nevis norunātajā formā, tas ir, divdesmit kilogramu maisā, bet gan safasētu iepakojumos pa puskilogramam. Visbēdīgākais, ka sadarbības partneris ilgi nevarēja saprast, kāpēc nevēlos izbērt preci no iepakojuma un tad to tirgot.
Jāatzīst, ka domāju, tiklīdz atvērsim veikalu, kļūs vieglāk, bet ir tieši pretēji.
Katru dienu rodas jaunas problēmas, kas jārisina, taču patīkami pārsteidz un priecē apmeklētāju pozitīvā reakcija un atbalsts, arī daudzie ieteikumi tam, ko vēl vajadzētu iekļaut veikala piedāvājumā.
Ko praktiski iesakāt pircējam, kas vēlētos kļūt par jūsu veikala klientu, bet līdz šim nav ieradis doties pēc produktiem ar savu taru?
Vislabākais, protams, būtu plānot savas ēdienreizes un nākt iepirkties ar saviem maisiņiem, kastītēm vai burciņām. Praktisku apsvērumu dēļ vieglāk šķiet izmantot maisiņus (viegli, aizņem maz vietas), kuru saturu, atgriežoties mājās, tad var pārbērt uzglabāšanas traukos, piemēram, stikla burkās tā, kā tas ir pie manis mājās. Manuprāt, stikla burkas ir lielisks veids, kā ļoti pārskatāmi, estētiski un hermētiski uzglabāt produktus.
Pārdomāti iepērkoties, piemēram, reizi nedēļā, var ietaupīt gan savu laiku, gan savu naudu, kā arī samazināt potenciāli radīto pārtikas atkritumu daudzumu.
Piemēram, tas, kas mani pārsteidza, ir garšvielu cenas stikla pudelītēs: pašas garšvielas cena bieži vien veido niecīgu procentu no preces cenas tirgū. Savukārt taru ieteiktu izvēlēties tādu, kas kalpos ilgu laiku un sniegs pozitīvas emocijas, to lietojot.
Gadījumā, ja cilvēks ir ceļā uz pārmaiņām, bet vēl nav nodrošinājies ar tam nepieciešamo inventāru, Burkā ir pieejamas papīra tūtas, kā arī iespēja iegādāties gan auduma maisiņus, gan uzglabāšanas burciņas.
Kuras produktu grupas grūtāk pakļaujas beziepakojuma principam? Un kuri produkti pašreiz ir vēlami, bet vēl nav veikala plauktos?
Jāatzīst, ka esam izvēlējušies iet vieglāko ceļu no pārtikas drošības un higiēnas viedokļa, tirgojot zema riska pārtikas preces. Grūtāk ir ar izlejamiem pārtikas produktiem, piemēram, ar piena produktiem. Tirgojot tos nefasētā veidā, ļoti būtiski ir to uzglabāšanas apstākļi, kā arī trauku, kuros produktus lej, tīrības pakāpe, jo tas var ievērojami ietekmēt produktu drošību.
Šobrīd šķiet, ka lielākā daļa no produktiem, ko vēlējos redzēt mūsu sortimentā, ir sagādāta, jo vēlamies koncentrēties uz sauso un beramo pārtiku, kam ir gari derīguma termiņi. Tā, lai mūsu pircēji, kas plāno ēdienreizes un ciena savu laiku, varētu iegriezties pie mums reizi vienā vai divās nedēļās un iegādāties visu nepieciešamo tuvākajām nedēļām, nebaidoties par produktu derīgumu.
Cik svarīga produktu klāstā ir produkta izcelsme? Kādi bija kritēriji produktu atlasē, veidojot veikala piedāvājumu?
Veidojot sortimentu, centāmies maksimāli izvēlēties vietējos ražotājus, jo katrs kilometrs, ko produkts mēro līdz mums, palielina tā ekoloģisko pēdu. Tajā pašā laikā meklējām produktus ar vislabāko kvalitātes un cenas attiecību, ņēmām gatavo produktu paraugus un testējām. Pagāja gandrīz pusgads, līdz atradām "savus" piegādātājus un noformējām sortimentu, kāds tas ir tagad. Mums ir tikai daži ārvalstu piegādātāji, no kuriem pasūtām lielākoties saimniecības preces, līdz ar to lielu atšķirību neesmu ievērojusi beziepakojuma idejas izpratnē vietējo un ārvalstu piegādātāju vidū.
atbalstu
Tas ir mīts,
Tās ir absolūtas muļķības.