Vairāk dabas, mazāk atkritumu

Pa maisiņam, pa pudelei vien

Speciālisti aprēķinājuši, ka no atkritumu daudzuma, kas katru gadu nonāk dabā, varētu izveidot kalnu, kas būtu lielāks par Latvijas Nacionālo bibliotēku, – tas ir, aptuveni 30% no visiem atkritumiem, kuri tiek saražoti. Lielāko daļu atkritumu rada tieši meža apmeklētāji atpūtnieki, kas atstāj mežā savus atkritumus pa maisiņam vien, uzsver Latvijas Zaļā punkta direktors Kristaps Zakulis. Varētu jau likties – ko nu tur daudz, pāris pudeļu, paciņu vai plastmasas maisiņu krūmos vairāk vai mazāk… Taču cilvēku, kas dodas dabā, ir daudz! It īpaši tas attiecas uz mežiem Rīgas un citu lielo pilsētu apkārtnē. Ik pavasari Lielajā talkā čakli iedzīvotāji vāca atkritumus un sakopa savu apkārtni, taču šogad ārkārtas situācijas dēļ masveida talkošana ir atcelta, bet vai tāpēc atkritumi paliks dabā?

Organizatori, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību, pieņēma lēmumu pārcelt talku no šā gada 25. aprīļa uz 16. maiju un piedāvā jaunu iespēju – organizēt savas individuālās jeb solo talkas. "Taču tikpat labi talkot var arī, vienkārši dodoties pastaigā pa mežu un nepaejot garām zemē nomestiem gružiem, tos izmetot atkritumu tvertnē. Jo katrs Latvijas kvadrātmetrs ir mūsu zeme, mūsu sēta. Uzturēsim to tīru, zaļu un skaistu!" aicina Vita Jaunzeme, Lielās talkas vadītāja.

"Cilvēku tuvība ar dabu Latvijā ir neapstrīdama – pat ja ikdienā dzīvojam pilsētvidē, uz mežu vai pļavu dažreiz velk kā ar spēku. Un velk ne tikai cilvēkus, kuri piesārņo fantastisku piknika vietu, bet arī tādus, kuri kārtējo kravu ar atkritumiem lielveikalu maisiņos ved uz mežu. Ja cilvēks dzīvo privātmājā, viņam pašam jārūpējas par atkritumu apsaimniekošanu un jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Daļa no cilvēkiem nepiedalās atkritumu apsaimniekošanā, un viņi nav noslēguši līgumus un nenodod atkritumus, līdz ar to atkritumi parādās mežos un citās nepiemērotās vietās. Ja tu negribi pie savas mājas novietot atkritumu konteineru, tādā veidā cenšoties ietaupīt, tad tev ir alternatīva – tu vari šķirot atkritumus, aizvest un bez maksas nodot atkritumu šķirošanas laukumā. Tikai ne mežā!" skaidro Žanna Lampicka, SIA Zaļais centrs korporatīvo klientu menedžere.

Slazds maziem dzīvniekiem

Ir maldīgi domāt, ka atkritumi, ja vien tie nav pieskaitāmi bīstamo atkritumu kategorijai un ir nelieli, dabai nekādu ļaunumu nenodara un ir tikai estētiska problēma. Tā nu gluži nav! Jebkuri atkritumi dabā piesārņo augsni un gruntsūdeņus, kā arī negatīvi ietekmē dzīvnieku un cilvēku veselību. Dabā atstāta saplēsta stikla pudele var būt par iemeslu kājas savainojumam cilvēkam un dzīvniekam, un pat nomesta košļājamā gumija var kļūt par nāves cēloni putnam. Savukārt vaļējas burkas, kārbas un pudeles kļūst par slazdu, kas lēnai un mokošai nāvei pakļauj kukaiņus un sīkus dzīvnieciņus, kuri šajos atkritumos ielien, bet ārā netiek un iet bojā. Šķietami nevainīgie iepakojumi var kļūt par nāves slazdiem rāpuļiem, putniem un dzīvniekiem!

Ko atnesi, to arī aiznes

2018. gadā Dabas aizsardzības pārvalde un Pasaules Dabas fonds uzsāka kampaņu Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!, aicinot cilvēkus līdzi paņemto iepakojumu un citus atkritumus arī pašiem iznest ārā no dabas teritorijām. Tāpat kampaņas ietvaros atsevišķās dabas takās tika noņemtas arī atkritumu urnas, bet to vietā izliktas informatīvas zīmes.  

Apsekojot dabas takas, kur jau zīme uzstādīta un noņemtas atkritumu urnas, kampaņas rīkotāji secinājuši, ka dabā izmesto atkritumu daudzums nav palielinājies, tieši otrādi. Tomēr sīkus atkritumus cilvēki dabas takās atstāj vēl arvien. Jāatgādina, ka lielā daļā dabas taku nav iespējams iebraukt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu transportam un par teritorijām atbildīgo organizāciju darbiniekiem paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem ir jānodarbojas ar atkritumu vākšanu, atgādina Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis.

Rīkojies un iedvesmo

Arī šogad DAP kopā ar Pasaules Dabas fondu aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Pirmkārt, pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, otrkārt, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, treškārt, nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest atkritumus sev līdzi un izmest lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos.

"DAP vien ik gadu mazo urnu apsaimniekošanai tērē apmēram 70 000 eiro, ko varētu ieguldīt, piemēram, jaunas infrastruktūras – laipu, taku, skatu platformu, atpūtas vietu – izveidē. Daudzviet pasaulē, tajā skaitā Igaunijā, īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās atkritumu urnas vairs nav atrodamas. Latvijas daba mums palīdz būt sveikiem un veseliem, tādēļ aicinu rūpēties, lai arī Latvijas daba pēc mūsu apmeklējuma ir sveika un vesela!" pauž DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Vides organizācijas aicina ikvienu iesaistīties informatīvajā kampaņā un, dodoties dabā, parādīt, kā viņi ievēro principu Ko atnesi, to aiznes, publicējot sociālajos tīklos fotogrāfiju pie kampaņas zīmes ar saviem prom nesamajiem atkritumiem. Foto ir lūgums pievienot tēmturi #dabāejot. 

"Cīņai ar piegružotājiem tiek izmantotas modernās tehnoloģijas – videokameras, tiek iesaistīta pašvaldības policija. Par sastopamiem pārkāpumiem pret vidi (bīstamie atkritumi, būvgruži, nelegālas izgāztuves) iedzīvotājiem ir iespēja paziņot caur mobilo aplikāciju Vides SOS un iedvesmot citus cīnīties pret piegružotājiem, daloties ar savu ziņojumu Facebook," piebilst Lampicka.