Bioloģisko atkritumu šķirošana gan katram savā mājsaimniecībā, gan uzņēmējdarbībā ir ilgtspējīgs risinājums, lai samazinātu sadzīves atkritumu apjomu. Taču pats svarīgākais ir šos atkritumus nemaz neradīt. Dati par pārtikas izšķērdēšanu ir šokējoši, un latvieši šajā jomā grēko apmēram tāpat kā pārējie Eiropas Savienības iedzīvotāji, kaut daudzos dzīves kvalitātes rādītājos gan krietni atpaliekam.
Izmetam simtiem kilogramu
Eurostat apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā pusi no pārtikas atkritumiem pasaulē saražo tieši mājsaimniecības, un tie nav tikai nederīgi atgriezumi, bet gan neapēstas maltītes, izmesti produkti, kuriem beidzies derīguma termiņš, jo esam nopirkuši vairāk, nekā spējam izlietot. Tā izšķērdējam gan planētas resursus, gan savu naudu. Tiek lēsts, ka ES ietvaros izšķērdētās pārtikas zaudējumi ir 132 miljardi eiro gadā. 2020. gadā Eiropas Savienībā tika radīti 58 miljoni tonnu pārtikas atkritumu jeb 131 kilograms uz katru ES iedzīvotāju.
Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumi atklāj, ka pārtikas atkritumi un zudumi globāli rada 8–10% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un aizņem gandrīz 30% lauksaimniecības zemes platības ekvivalenta. ES šie atkritumi veido 252 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta jeb aptuveni 16% no kopējām ES pārtikas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisijām. Vienlaikus 783 miljoni cilvēku pasaulē piedzīvo badu un 150 miljoni bērnu līdz piecu gadu vecumam cieš no augšanas un attīstības aizkavēšanās, jo viņu uzturā hroniski trūkst svarīgu uzturvielu.
Informāciju par radīto pārtikas atkritumu daudzumu reizi četros gados apkopo visas ES dalībvalstis un datus iesniedz Eiropas Komisijai. Iegūtie dati ļauj izsekot pārtikas atkritumu apjoma dinamikai katrā dalībvalstī un ES kopumā un palīdz dalībvalstīm izstrādāt pasākumus pārtikas atkritumu samazināšanai un novērtēt pasākumu efektivitāti.
Latvija izšķērdēšanā neatpaliek no pārējās ES
2024. gadā arī Latvijā notika radīto pārtikas atkritumu mērījumi, kurus veica Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA Jaunrades laboratorija pētījuma Pārtikas atkritumu radītā daudzuma noteikšanas metodoloģijas izstrāde, datu vākšana, apkopošana un analīze, ziņojuma sagatavošana un prezentēšana ietvaros. Pētījuma ietvaros katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā tika veikta datu vākšana, uzrunājot graudu audzētājus, piena lopkopjus, olu ražotājus, augļu un ogu audzētājus, dārzeņu audzētājus, akvakultūras uzņēmumus, pārtikas un dzērienu ražotājus, mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības veikalus un bāzes, izmitināšanas iestādes (viesnīcas, viesu namus u. tml.), ēdināšanas iestādes un uzņēmumus (ēdnīcas, restorānus, kafejnīcas u. tml.), dažāda lieluma un ienākumu līmeņa mājsaimniecības visos Latvijas reģionos, kā arī ziedošanas organizācijas un citas pārtikas izdales vietas.
Projektā iesaistītā Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Elīna Dāce vēsta: pirmie apkopotie dati liecina, ka mājsaimniecībās pārtikas atkritumi veido 3,6 kilogramus nedēļā uz vienu mājsaimniecību. 70,2% gadījumu tie ir pārtikas atlikumi jeb neēdamā pārtikas daļa, 20,7% gadījumu ir uzglabāšanas laikā sabojājušies produkti, 5,6% gadījumu – par daudz nopirktā un neapēstā pārtika, kas nonākusi atkritumos. Savukārt 0,6 kilogrami no kopējā mājsaimniecībā radītā atkritumu apjoma nedēļā tiek novadīti kanalizācijā, un trīs kilogrami tiek apsaimniekoti citos veidos.
Pērn Latvijā norisinājās arī pētījums par atkritumu sastāvu Sadzīves atkritumu sastāva noteikšana, kuru veica SIA Geo Consultants. 2024. gada pētījuma rezultātus salīdzināja ar 2016. gada datiem, un tika secināts, ka nešķiroto sadzīves atkritumu sastāvs pa frakcijām nav būtiski mainījies. Lielākās izmaiņas ir vērojamas papīra un kartona iepakojuma atkritumiem, kuru pieaugums sadzīves atkritumu sastāvā ir par 6%, savukārt citu atkritumu frakciju apjoms ir mainījies vidēji 2% robežās, kas uzskatāms par nebūtiskām izmaiņām, lai gan kopumā valstī kopš iepriekšējā pētījuma veikšanas pieaudzis gan kopējais atkritumu daudzums, gan dalīti vākto atkritumu apjoms, tai skaitā ieviesta depozīta sistēma.
Pārtikas atkritumi arī jāšķiro pareizi
Saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir nepieciešams līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu apjomu uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patēriņa līmeņos un samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs, tostarp zudumus pēc ražas novākšanas. Lai kāda būtu valstu stratēģija un izstrādātie plāni, tomēr liela loma pārtikas atkritumu radīšanas samazināšanā ir tieši mājsaimniecībām un katram indivīdam. Protams, pilnībā izvairīties no pārtikas atkritumu radīšanas nav iespējams – mizas, serdes, atgriezumi, tāpat arī kauli, asakas un tamlīdzīgas lietas ir neizbēgamas, taču arī tos nepieciešams pareizi šķirot – veidot kompostu, ja iespējams, vai izmest bio atkritumiem paredzētā konteinerā. "Bio atkritumu šķirošana ir nozīmīgs solis vides saglabāšanā, kam jāpievērš uzmanība ne vien mājās, bet arī uzņēmumos, tostarp tirdzniecības un ēdināšanas nozarēs. Īpaši izceļam uzņēmumus, kas saviem klientiem piedāvā alternatīvus risinājumus, piemēram, beziepakojuma iepirkšanos vai videi draudzīgus iepakojumus. Mūsu kopīgais mērķis ir līdz 2035. gadam panākt, ka poligonos nonāk tikai 10% no visiem sadzīves atkritumiem, un katrs solis šajā virzienā ir nozīmīgs ieguldījums tīrākas un zaļākas nākotnes veidošanā," uzsver Liene Rumpane, CleanR Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja.
Ko dara tirgotāji?
Pārtikas atkritumus ES rada arī tādas nozares kā primārā ražošana un pārtikas pārstrāde un ražošana, arī tirdzniecība. Eiropā mazumtirdzniecības veikalos gan šie dati nav lieli un veido vidēji līdz 4%. Latvijā lielāko pārtikas veikalu ķēdes izmet nedaudz vairāk kā 1% pārtikas, taču visā piegādes ķēdē, sākot no ražotāja, iet zudumā līdz pat 8% pārtikas.
Veikalu tīkls Maxima Latvija šogad ir uzsācis bioloģisko atkritumu šķirošanu, un jau šobrīd 95 veikalos un pārtikas ražošanā Rīgā un Pierīgā, kā arī atsevišķās reģionu pilsētās ievērojami samazināti sadzīves atkritumu apjomi. Uzņēmuma pārstāvji teic, ka šis ir pirmais posms, kas ļaus ilgtermiņā samazināt sadzīves atkritumu apjomu vidēji par 30%, kā arī no tiem radīt citu vērtīgu resursu – biogāzi. Jau tuvākajā laikā bioloģisko atkritumu šķirošana tikšot ieviesta visā veikalu tīklā un bio atkritumi tiks nodoti biogāzes radīšanai. "Lai arī mūsu veikalos ir niecīgs pārtikas pārpalikumu apjoms, ko panākam, pateicoties precīzai apjomu plānošanai, cenu samazināšanas aktivitātēm produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, kā arī produktu ziedošanai labdarības organizācijām, bioloģisko atkritumu šķirošana ir veids, kā varam efektīvi izmantot resursus," stāsta Maxima Latvija korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris.
Arī uzņēmums Rimi Baltic veic dažādas iniciatīvas pārtikas atkritumu samazināšanai, piemēram, izveidoti ieteikumi maltīšu plānošanai un Rimi lietotnē iespējams gan veidot iepirkšanās sarakstus, gan saņemt padomus un receptes, ko iesākt ar jau ledusskapī esošajiem produktiem.