Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

EK mudinās gudru sildītāju izmantošanu

Lai gan Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013. gadā 69% mājokļu bijusi centrālā apkure, bieži vien vasaras un lauku mājās, vannas istabās un garāžās, kā arī mazas kvadratūras dzīvokļos tiek izmantoti elektriskie sildītāji, līdzīgi arī daudzviet Eiropā. Tāpēc arī Eiropas Komisijā (EK) tiek skatīta regula, kas noteiks vienotu marķējumu un tādējādi rosinās lietotājus būt taupīgākiem. 

Elektirskie silditāji var būt ļoti dažādi, atkarībā no tipa tie var tikt lietoti, lai ātri sasildītu telpu vai arī lai nodrošinātu mainīgu temperatūru diennakts laikā – to, piemēram, centrālā apkure vai lauku mājas kamīns nevar. Taču, kā Dienai uzsver Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine – jāizvēlas sildītājs, kas atbilst vēlamajam mērķim, citādi sanāks pārmaksāt. 

Pievēršas marķējumam 

EK uzskata, ka silditāju sfērā iespējams ietaupīt resursus. Šopavasar tika aktualizēta regula, kas ietekmētu to, kā marķē apsildes ierīces. EK secinājusi, ka lielākā daļa no pārdošanā pieejamiem "lokālajiem telpu sildītājiem" Eiropā ir elektriskie. "2010. gadā Eiropas tirgū tika laisti vairāk nekā 20 miljoni elektrisko lokālo telpu sildītāju, kas veido 83% no šo ražojumu grupas kopējā pārdošanas apjoma," teikts EK sagatavotās regulas ievadā. Salīdzinājumam –  cietā kurināmā (biomasas un/vai fosilā kurināmā) sildītāju īpatsvars bija 13% (apmēram 3 150 000), savukārt "ar gāzi vai šķidro kurināmo darbināmu lokālo telpu sildītāju tikai 4%". EK uzskata, ka, panākot vienotu marķējumu, līdz 2030. gadam tiktu ietaupīti 6,6 miljoni tonnu naftas. 

Nav ekonomiskāko 

Mīts – kāds no elektrisko sildītāju veidiem ir taupīgāks – nav patiess, Dienai norāda Ģine. Jebkurš sildītājs telpas sasildīšanai patērēs faktiski vienādu daudzumu  elektroenerģijas. "Patērējot 1 kw/h elektroenerģijas, var saražot līdz 1 kw/h siltumenerģijas," skaidro eksperte un norāda, ka efektivitāte ir atkarīga no tā, kādas ir regulēšanas iespējas. Viņa gan piebilst, ka siltumsūkņa tipa sildītāji patiešām var saražot vairāk siltuma, taču to uzstādīšana ir dārga un atmaksājas ilgtermiņā. 

Ģine uzsver trīs faktorus, kas ietekmē enerģijas patēriņu: pirmkārt, telpu siltumnoturība, otrkārt, kādu gaisa temperatūru telpā grib lietotājs, treškārt, vai cilvēks ir gatavs regulēt sildītāju vai pirkt dārgāku modeli, kurā jau ir iebūvētas programmas. Komforta temperatūra ir 22 grādi pēc Celsija, bet par vienu grādu zemāka temperatūra samazina elektroenerģijas apsildes izmaksas par pieciem procentiem. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Gatis Žogla skaidro, ka ietaupīt iespējams, arī nosiltinot apsildāmo telpu.  

Pēc ekspertu teiktā, ejot gulēt, vajadzētu samazināt temperatūru par trim četriem grādiem, atverot logu, – sildītāju izslēgt. Ir tādi sildītāji, kuros iebūvēti sensori, kas, "ja kādu laiku neuztver kustību, samazina temperatūru par vairākiem grādiem, jo pieņem, ka ir nakts", stāsta Latvenergo speciāliste. Tā dēvētie gudrie sildītāji mēdz automātiski izslēgties, kad ir atvērts logs. Šādi modeļi tiek uzskatīti par taupīgākiem un attiecīgi – videi draudzīgākiem. Latvijā ir vairākas firmas, kas tādus piedāvā.  

Eksperti atgādina – lai izvēlētos atbilstošas jaudas sildītāju, jāatceras, ka aptuveni 10 kvadrātmetru lielas telpas ar trīs metrus augstiem griestiem sasildīšanai nepieciešams sildītājs ar 1000 vatu jaudu. Lielu telpu ilgtermiņa apsilde ar elektriskajiem sildītājiem gan nav ieteicama, jo izmaksās ļoti dārgi. 


Katram savi plusi

Elektrisko sildītāju cena svārstās no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Baltijas Vides foruma (BVF) sagatavotajā publikācijā par lokālajiem telpu sildītājiem un elektroenerģiju apkopota informācija par populārākajiem variantiem, piemēram, konvektora tipa sildītājiem, kuros aukstais gaiss ar gaisa cirkulāciju pa apakšu nonāk uz ierīces sildelementa, sasilst un izplūst pa spraugām iekārtas augšdaļā. Savukārt eļļas radiatoros iepildīta eļļa, kas uzsilst līdz 85 grādiem. "Pārsvarā šie radiatori ir aprīkoti ar termostatiem, kas ļauj regulēt gan siltuma intensitāti, gan darbošanās ilgumu. Ir pieejami modeļi ar turbīnu, kas veicina siltā gaisa cirkulāciju telpā," norāda BVF. Pieminēti arī elektriskie kamīni, kas nerada dūmus, jo darbojas tāpat kā pārējie aprakstītie. Taču eksperti Dienai norāda, ka šādi elektriskie kamīni drīzāk izmantojami "kā ieliktnes īstajos kamīnos". 

Termoventilatori, kas tautā tiek saukti par gaisa pūtējiem, sasilda gaisu, tam strauji plūstot caur sakarsētām metāla spirālēm vai keramiskām plāksnītēm, un parasti ir vislētākie. Eksperti gan neiesaka tos izmantot dzīvojamās telpās, jo gaisa pūtēji dzenā putekļus un cilvēkiem ar alerģiju vai astmu var saasināt veselības problēmas. Kopumā gan negatīviem ilgtermiņa efektiem nevajadzētu būt, Dienai norāda Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas vadītājs Alvils Krams. "Principā, ņemot vērā, ka cilvēki elpo caur degunu, problēmām nevajadzētu būt – deguns mitrina un sasilda gaisu," saka ārsts un piebilst, ka "silts gaiss jebkurā gadījumā ir labāks nekā auksts gaiss". Viņš arī teic, ka problēmas drīzāk rodas, ja telpas tiek pārsildītas un netiek vēdinātas. 

Infrasarkanie sildītāji elektroenerģiju pārvērš siltumā, izstaro to un uzsilda savā tuvumā esošās virsmas, piemēram, mēbeles, sienas un grīdu. Ģine norāda, ka īstermiņa lietošanai tie varētu būt visefektīvākie, jo dažas sekundes pēc ieslēgšanas jau silda telpu un priekšmetus. Tādu ērti izmantot, piemēram, vannas istabas apsildīšanai. Infrasarkanie sildītāji, ja aprīkoti ar enerģētikas ekspertes pieminētajām regulēšanas sistēmām, mēdz būt visai dārgi. Žogla gan uzsver, ka šī tipa sildītāji var radīt tā saukto termālo diskomfortu, jo stari apsilda tikai vienu telpas pusi; radiatora tipa sildītāji, piemēram, konvektori, iespējams, ir patīkamāki. 

Ja tiek runāts par efektīvākiem un tādējādi arī videi draudzīgākiem sildītājiem, jāskatās uz siltumsūkņiem, kuri siltumu ņem no zemes. Taču, kā mudina ņemt vērā eksperti, – sākotnējās uzstādīšanas izmaksas ir vairāki tūkstoši eiro, kas atmaksājas vairāku gadu laikā, tāpēc šāda iekārta ieteicama, labiekārtojot vai ceļot privātmājas. Mazu telpu un dzīvokļu apsildei piemērotāki ir "vienkāršākie, lētākie sildītāji".




Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Galvenais – saglabāt mieru(3)

Atpūta pie dabas kļūst arvien iecienītāka, un tieši vasaras sezona ir piemērotākais laiks, lai baudītu dabas krāšņumu pilnā plaukumā. Pārgājieni, pastaigas pie jūras, laivu braucieni, ogošan...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena