Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Princeses pēdējais brauciens © DIENA

Pirms 25 gadiem autokatastrofā Parīzē gāja bojā Velsas princese Diāna. Lai gan tobrīd viņa jau bija šķīrusies no britu troņmantnieka Velsas prinča Čārlza, par tā dēvētās Tautas princeses nāvi sēroja gan desmitiem miljonu britu, gan ļaudis visā pasaulē, un sāka izplatīties ar viņas nāvi saistītas dažādas sazvērestības teorijas.

Izslēdza no olimpiādes © DIENA

Pirms 50 gadiem Āfrikas valsts Rodēzijas sportistiem pašā pēdējā brīdī tika liegta dalība Minhenes olimpiskajās spēlēs.

Izraēla un palestīnieši jeb nebeidzamā konfrontācija © DIENA

Augusta sākumā uzliesmoja kārtējais Izraēlas un palestīniešu konflikts. Tas kļuva par lielāko Gazas joslā kopš 2021. gada maija, kad risinājās tā sauktais 11 dienu karš. No vērienīgas konfrontācijas šoreiz gan izdevās izvairīties, tomēr bojā gājušo skaits tāpat sniedzas vairākos desmitos, un ir skaidrs, ka līdzīgi konflikti atkārtosies vēl vairākkārt. Kādēļ tā, un vai ir iespējama izeja no šā apburtā loka?

Manhetenas projekts - kā tapa ātombumba © DIENA

Pirms 80 gadiem ASV armijas inženieru korpusa sastāvā tika izveidots Manhetenas inženieru apgabals. Tā speciālistu uzdevums bija būvēt objektus, kuros notika pirmo kodolieroču izstrādāšana. Lai gan neviens no šiem objektiem neatradās Ņujorkas rajonā Manhetenā, tieši tā vārdā iegājies dēvēt visu plašo izpētes un ražošanas darbu kompleksu, kura rezultātā amerikāņi 1945. gada 16. jūlijā veica pirmo atombumbas izmēģinājumu

Stratēģiski svarīgais Taivānas jautājums © DIENA

Par pēdējo nedēļu galveno starptautisko notikumu, kam, visticamāk, būs arī liela mēroga ilgtermiņa sekas, ir kļuvusi ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas (spīkeres) Nensijas Pelosi un viņu pavadošās delegācijas vizīte Taivānā – Ķīnas Republikā jeb tā dēvētajā salu Ķīnā. Kamdēļ ap šo vizīti, kurai pat nebija oficiāls, bet tikai privāts statuss, virmo globālas kaislības, un kāda būs šī notikuma turpmākā ietekme uz starptautisko politiku?

Biznesa pielāgošanās māksla Krievijas gaumē © DIENA

Pēc šā gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, liels skaits ārvalstu kompāniju nolēma pamest Krievijas tirgu. Kā šie lēmumi maina situāciju Krievijā, un kurās nozarēs tie varētu izrādīties Maskavai vissāpīgākie?

Skauti un viņu pirmā nometne © DIENA

Pirms 115 gadiem britu armijas ģenerālleitnants Roberts Beidens-Pauels Braunsijas salā Anglijas dienvidos noorganizēja pirmo skautu nometni, kurā deviņas dienas pavadīja 21 zēns.

Eiropa grūtas ziemas gaidās © DIENA

Lielas daļas Eiropas valstu jau tāpat būtiskās problēmas enerģētikas jomā tagad vēl ievērojami padziļinājis konflikts ar Krieviju tās iebrukuma dēļ Ukrainā. Tas novedis pie eiropiešu atteikšanās no Krievijas energoresursu piegādēm, kā arī Maskavas centieniem izmantot šos resursus kā politikas instrumentu. Kādas sekas tam būs Eiropas valstīs?

Mormoņu Apsolītā zeme © DIENA

Pirms 175 gadiem Brigama Janga vadītie 148 mormoņu pārceļotāji ieradās Soltleikas ielejā mūsdienu ASV Jūtas štatā un lika pamatus rūpīgi izplānotai pilsētai, ko nosauca par Soltleiksitiju,

Obligātā dienesta atšķirības © DIENA

Jūlija sākumā Aizsardzības ministrija (AM) nāca klajā ar ierosinājumu no 2023. gada pakāpeniski ieviest gadu ilgu obligātu Valsts aizsardzības dienestu jeb būtībā – vispārējo karaklausību. Rosinājumu, kura cēlonis ir Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā nepieciešamība stiprināt Latvijas aizsardzības spējas, jau atbalstījuši visi koalīcijas partneri, un, visticamāk, iniciatīva tiks arī apstiprināta. Citu pasaules un arī Eiropas valstu attieksme pret obligāto militāro dienestu gan ir ļoti dažāda.

Borisa Džonsona krišana © DIENA

Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons bija izturējis savas Konservatīvās partijas parlamentāriešu uzticības balsojumu, viņam tomēr nācās paziņot par atkāpšanos no amata. Kas lika britu konservatīvajiem mainīt savu nostāju, kurš stāsies Džonsona vietā, un pie kā novedīs iekšpolitiskās jukas karalistē?

Havels aiziet, lai atgrieztos © DIENA

Pirms 30 gadiem no amata atkāpās toreizējās Čehoslovākijas prezidents Vāclavs Havels, demonstratīvi paužot savu negatīvo attieksmi pret slovāku politiķu centieniem sašķelt valsti. Tomēr procesu, kas bija sācies, viņam apturēt neizdevās, un jau 1993. gada 1. janvārī uz pasaules kartes parādījās divas jaunas valstis: Čehija un Slovākija.

Rozvela un citplanētieši © DIENA

Pirms 75 gadiem ASV laikrakstos parādījās pirmās ziņas par tā saukto Rozvelas incidentu – avīzes apgalvoja, ka netālu no šīs Ņūmeksikas štata pilsētiņas avarējis citplanētiešu kosmosa kuģis jeb lidojošais šķīvītis.

Bruņoto konfliktu karte © DIENA

Kamēr visa uzmanība pievērsta Krievijas iebrukumam Ukrainā, tiek piemirsts, ka pasaulē turpinās vēl gandrīz trīs desmiti dažādu mērogu bruņotu konfliktu. Turklāt vairākumā no tiem karadarbība ilgst gadiem vai pat gadu desmitiem un bruņoto cīņu noslēgums tā arī nav saskatāms.

23. un 24. jūnijā paredzētā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita (Eiropadomes) viens no galvenajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. Vienprātības šajā ziņā nav – atsevišķas valstis joprojām ir pret Ukrainas iekļaušanu kandidātvalstu sarakstā, bet vēl citas gatavas tam piekrist tikai ar īpašiem nosacījumiem. Kādi ir argumenti par un pret, un kāds gaidāms samita lēmums?

Mainot datu apstrādes modeli, zinātniekiem izdevies izgatavot elektronisku ādu, kas ne vien sajūt sāpes, bet arī spēj nekavējoties reaģēt uz tām.

No pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības loka nepazūd Dienvidāzijas valsts Pakistāna, kur jau ilgāk nekā divus mēnešus notiek masu demonstrācijas no amata atstādinātā premjerministra Imrāna Hāna atbalstam. Ne tikai šā iemesla dēļ iekšpolitiskā spriedze pēc iedzīvotāju skaita piektajā lielākajā pasaules valstī un vienlaikus kodolvalstī ir sasniegusi mērogus, kuru dēļ atsevišķi eksperti pauž bažas pat par iespējamu pilsoņu kara izcelšanos.

Lai arī rietumvalstu nostāja ir, ka tās visos pieejamajos veidos atbalsta Ukrainas cīņu pret Krievijas agresiju un ir gatavas sniegt atbalstu Kijivai līdz tās galīgai uzvarai, publiskajā telpā aizvien biežāk izskan arī viedoklis, ka Rietumiem un Krievijai tomēr nāksies meklēt kompromisus. Uz kādiem apsvērumiem balstās šī viedokļa paudēji, un cik liela nozīme tiem ir atsevišķu valstu politikas veidošanā?

Pirms 85 gadiem Sanfrancisko tika atklāts Zelta vārtu tilts, kas jau drīz vien kļuva par galamērķi ļaudīm ar pašnāvnieciskām tendencēm – izdzīvot pēc kritiena līča ūdeņos no 75 metru augstuma gadījies tikai retajam.

Pārtikas cenu dramatiskais kāpums vairāku iemeslu, tajā skaitā Krievijas sāktā kara, dēļ ne tikai draud ar iekšpolitisko nestabilitāti daudzām pasaules nabadzīgajām valstīm, bet pastāv arī bažas, ka pasaulē var jūtami palielināties bēgļu skaits. Kādi ir šīs krīzes cēloņi, un vai ir iespējama visiem pieņemama izeja no tās?

Šodien

Pasaule