Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Vraks, kas nedod miera © DIENA

Šogad, pasažieru prāmja Estonia bojāejas 26. gadadienā, televīzijas kanāls Discovery sāka demonstrēt dokumentālo filmu Estonia – atradums, kas maina visu/Estonia: A Find That Changes Everything. Šī piecu sēriju filma var ja ne gluži "mainīt visu" viedokli par notikušo, tad vismaz likt radikāli pārskatīt oficiālo versiju par katastrofas cēloņiem.

Bulgārijas protesti un Eiropas klusēšana © DIENA

Kamēr pastiprināta uzmanība pievērsta situācijai Baltkrievijā, bez īpašas ievērības palicis fakts, ka jau gandrīz trīs mēnešus plaši protesti nerimstas arī Eiropas Savienības (ES) pašā nabadzīgākajā un korumpētākajā valstī Bulgārijā. Turklāt protestētāju noskaņojums tur kļūst aizvien antieiropeiskāks.

Quo vadis, Baltkrievija © DIENA

Protesti Baltkrievijā joprojām nav rimušies, un iedzīvotāji turpina paust neapmierinātību ar pašreizējo valsts varu. Kādi ir Baltkrievijas iespējamie attīstības scenāriji, ko tie nozīmētu tās līderim Aleksandram Lukašenko un ko – Baltkrievijas tautai?

Pazudušā Mišiko atgriešanās? © DIENA

Par Mišiko dēvētais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili paziņojis par gatavību pēc drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām kļūt par Gruzijas premjerministru. Tiesa, Saakašvili cerības sasniegt šo mērķi ir niecīgas, tomēr starptautisku uzmanību ar to viņš sev jau ir piesaistījis.

TikTok miljonu dejas © DIENA

Tā vietā, lai kļūtu par pirmo Ķīnā izstrādāto sociālo interneta platformu, kas iekarojusi globālu atzinību, sociālais tīkls TikTok ir pasludināts par draudu ASV nacionālajai drošībai un acīmredzami būs spiests aiziet no Amerikas un vēl vairāku citu valstu tirgus.

Ekonomiskās intereses pāri visam? © DIENA

Koronavīrusa Covid-19 izplatība, ekonomiskā stagnācija un 9. augusta neleģitīmā prezidenta vēlēšanu norise un to iznākums, kas nevieš pārliecību par izmaiņām valstī tuvākā nākotnē, baltkrievu sabiedrībā izraisījis vēlmi pēc pārmaiņām. Notikušais Baltkrievijā izsaucis arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības dalībvalstu nosodījumu, Latvijai izpelnoties kritiku par nepietiekami ātru atbildes reakciju uz Baltkrievijā notiekošo

Rūgtā uzvaras garša © DIENA

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu norisē šogad it kā nebija nekā neparasta – izrēķināšanās ar opozīciju, Aleksandra Lukašenko jeb Batjkas uzvara un nemieri sabiedrībā. Iepriekšējās reizes protesti ātri apklusa. Kāpēc šoreiz varētu būt citādi?

Gubernators ar priekšvēsturi © DIENA

Krievijas centrālās varas centieni pakāpeniski nomainīt pārāk patstāvīgos un ne īpaši godprātīgos reģionālos līderus pret Maskavai lojāliem jaunās paaudzes politiķiem var apstāties Habarovskas novadā, kur daudzi iedzīvotāji izgājuši ielās, protestējot pret novada gubernatora apcietināšanu.

Diagnoze un ārstēšana lielākajai veselības organizācijai © DIENA

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums izstāties no Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un jau sākt šo procesu vienlaikus ir gan daļa no ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas, gan lielvalsts kopējās šā brīža ārpolitikas. Tai pašā laikā jāatzīst, ka PVO darbībā netrūkst problēmu, toties trūkst vēlmes tās risināt, un tādēļ organizācijas nākotne ir neskaidra.

Ataturka mantojuma likvidēšana? © DIENA

Pats iespaidīgākais no Bizantijas jeb tā dēvētās grieķu Romas arhitektūras pieminekļiem un būtiska UNESCO pasaules kultūras mantojuma sastāvdaļa – Svētās Sofijas katedrāle Stambulā – jau pavisam drīz var zaudēt muzeja statusu un atkal kļūt par mošeju.

Polijas dažādās vīzijas © DIENA

Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvušie – tagadējais prezidents Andžejs Duda un Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis – piedāvā vēlētājiem radikāli atšķirīgus redzējumus par valsts nākotni. Taču prezidenta krēsls ir tikai viens, un 12. jūlijā vēlētājiem nāksies izšķirties, kuru no šīm vīzijām viņi atbalsta.

Vīzija par Eiropas armiju © DIENA

Apvienotās Eiropas armijas izveidei netrūkst ne atbalstītāju, ne noliedzēju, un šis jautājums regulāri raisa diskusijas eiropiešu un ne tikai eiropiešu vidū. Kāda līdz šim bijusi Eiropas armijas izveides plānu evolūcija, un kamdēļ iecere atkal kļuvusi tik aktuāla?

Postpandēmiskā pasaules kārtība © DIENA

Covid-19 pandēmija radījusi daudzus pagaidām neatbildētus jautājumus, tostarp par to, kādas pārmaiņas pasaules kārtībā gaidāmas jaunajā ''pēckovid ērā''. Pastāv vismaz pieci iespējamie pamata scenāriji, un tie nevieš īpašu optimismu.

Baltkrievu sociālisma noriets © DIENA

Pirms 9. augustā gaidāmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām sašķobījušās valsts ilggadējā prezidenta Aleksandra Lukašenko šķietami nesatricināmās pozīcijas. Rezultātā šīs vēlēšanas no garlaicīga notikuma ar iepriekš paredzamu iznākumu ir kļuvušas par īstu intrigu.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītā globālās ekonomikas lejupslīde atkal ir aktualizējusi jautājumu par universālā jeb beznosacījuma pamata ienākuma iespējamo ieviešanu. Sabiedrības vairākumam ideja līdz šim gan nav šķitusi pieņemama, tomēr nav izslēgts, ka pakāpeniski noskaņojums varētu arī mainīties.

ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par Savienoto Valstu izstāšanos no Atvērto debesu līguma nebija pirmais šāda veida solis, un, situācijai šajā virzienā turpinot attīstīties, lielākā cietēja no tā ir un būs Eiropa.

ASV prezidents Donalds Tramps aktīvi virza kosmosa apguves plānus, tostarp solot atkārtotu amerikāņu astronautu izkāpšanu uz Mēness jau 2024. gadā. Cik reāla ir šo ieceru īstenošanās, kādi ir ASV kosmisko programmu ilgtermiņa mērķi, un cik nopietna šajā ziņā ir starptautiskā konkurence?

Nesen notikušais neveiksmīgais mēģinājums ar algotņu palīdzību panākt Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro gāšanu liek gan atcerēties pusgadsimtu seno šīs profesijas renesansi, gan uzdot jautājumu: vai nevar gadīties, ka "veiksmes karavīru" pakalpojumi atkal kļūst pieprasīti?

Pēdējās nedēļās starptautiskās politikas analītiķu uzmanības centrā kārtējo reizi nonācis Ziemeļkorejas maršala Kima Čen Una vārds, izskanot aizdomām par viņa nāvi vai vismaz ļoti slikto veselības stāvokli. Lai gan oficiālos paziņojumos tiek uzsvērts, ka šīs aizdomas ir ievērojami pārspīlētas, jautājums par to, kas Ziemeļkorejas līdera nāves gadījumā mantos viņa varu, nekļūst mazāk interesants.

Uzreiz vairākas Eiropas valstis sākušas pakāpeniski mazināt Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, lai gan epidemiologiem nav vienota viedokļa par šādu soli un tā sekām. Taču šajā gadījumā tam pamatā ir arī ekonomiski un nereti pat politiski apsvērumi.

Šodien

Pasaule