Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Jaunās zvaigznītes © DIENA

Lai sporta popularitāte Latvijā allaž turētos augstā līmenī, regulāri jāparādās atlētiem, kuri savos sporta veidos ir starp labākajiem pasaulē. Šādi sportisti iedvesmo bērnus, kuri cenšas līdzināties un arī kļūt par izcilniekiem, un ikvienam no mums sagādā spilgtas emocijas, klātienē vai attālināti sekojot līdzi cīņai par uzvaru. Šajā Sporta Avīzes numurā iepazināmies ar biatlonistu Rihardu Lozberu un hokejistu Albertu Šmitu, kuru abu straujš progress joprojām turpinās un viņi ļauj cerēt, ka kādudien debesjumā spīdēs kā spožas zvaigznes.

Citāds risks sportā. Traumas jeb arodslimības © DIENA

Nav pieņemts runāt par profesionālo atlētu gūtajām sporta traumām kā par arodslimību, bet gan drīzāk kā dabīgu nodarbošanās blakus efektu. Pat nupat Latvijas sporta leģendas Romana Vainšteina intervijā Sporta Avīzei paustās problēmas ar sirds veselību vēl ilgi pēc karjeras beigām drīzāk izskatījās pēc samierināšanās ar neizbēgamu faktu, nevis kā varbūtējs kādreizējo sporta funkcionāru rūpju trūkums vai kļūda, par ko, iespējams, pēc visa taisnīguma sportistam pienāktos kaut kāda veida palīdzība. Būtu pienācis laiks celt latiņu augstāk un skatīties uz ikvienu sporta traumu, fizisku vai garīgu, tāpat kā uz vispārīgu veselības kaitējumu, ja tas būtu nodarīts parastam darbiniekam. Jo veselīgi sportisti ir veselīga sabiedrība.

Sporta un naudas krustpunktā © DIENA

Anglijas futbola premjerlīgas popularitāti pasaulē un arī Latvijā nevar noliegt. Miljoniem cilvēku ik gadu seko līdzi spēlēm un tam, kurš beigu beigās iegūs titulu vai iekļūs eirokausos. Turklāt vismaz tikpat aizraujošas cīņas risinās arī premjerlīgas lejasgalā un otrajā spēcīgākajā turnīrā Championship, lai noskaidrotu, kuras komandas nākamajā sezonā varēs spēlēt pasaules spēcīgākajā nacionālajā čempionātā. Tās ir svarīgas ne tikai sportisko iemeslu dēļ, bet arī tāpēc, ka vieta Anglijas futbola augstākajā sabiedrībā nodrošina simtiem miljonu mārciņu.

Veselībai nepatīk izsalkums © DIENA

Sportā dažādas mikro un makro traumas ir neizbēgamas. Neatkarīgi no sportista līmeņa traumu prevencija ir katra pienākums. Tāpēc jāievēro piesardzības noteikumi treniņos un uztura režīmā. Dažus traumu prevencijas pamatprincipus noteikti jau pārzinām, kā, piemēram, iesildīšanās un atsildīšanās daļas nozīmi, dažādu atjaunošanās procedūru apmeklēšanu, labu miega režīmu un citus. Šoreiz vēlos zinātniski pamatoti akcentēt uztura un uztura bagātinātāju nozīmi traumu risku mazināšanā un rehabilitācijas laikā.

Vai Kalle Rovanpere iekaros Formula 1? © DIENA

Viņš sāka ļoti agri. Vēl pirms desmitās dzimšanas dienas viņš pie stūres bija labāks par mums visiem. Viņa tēvs savulaik bija ticis līdz elitei, tomēr nespēja pietuvoties pašai virsotnei. Savukārt viņš ienāca elitē kā brīnumbērns un kļuva par visu laiku jaunāko uzvarētāju. Tad viņš izcīnīja savu pirmo titulu un tad nākamo… taču sakrāt visvairāk čempiona titulu nekad nav bijis viņa virsmērķis. Tā vietā viņš vēlas pārbaudīt sevi un izmēģināt spēkus arī citās sacīkšu kategorijās. Vai šis stāsts ir par Kalli Rovanperi? Jā! Taču vārds vārdā tas attiecas arī uz Maksu Verstapenu! Ne velti abi ir tikuši salīdzināti visu karjeru – katrs no viņiem bija brīnumbērns savā autosporta kategorijā. Tagad rallija brīnumbērns ir gatavs atstāt ātrumposmus aiz muguras, lai mēģinātu iekļūt formulu sēriju elitē un, iespējams, nākotnē pievienotos Maksam Verstapenam Formula 1. Ja viņam tas izdosies, to varēs uzskatīt par modernās Formula 1 lielāko fenomenu. Bet, ja Kallem tas neizdosies, tā nebūs neveiksme!

Vai sasniegsim 70? © DIENA

Pirms četriem gadiem Pekinas olimpiskās spēles bija trešā reize vēsturē, kad Latvijas delegācijas sastāvā uz startu devās 57 sportisti, atkārtojot Turīnā un Sočos uzrādīto rezultātu. Sākoties olimpiskajai sezonai pirms Milānas–Kortīnas spēlēm, aprēķini liecina, ka šoreiz ne tikai tiks uzstādīts jauns Latvijas delegācijas rekordizmērs, bet, iespējams, pat sasniegts 70 sportistu slieksnis. Lai nu kas, bet vēlmes un cīņasspara trūkums Latvijas sportistiem nav jāpārmet, saka daudzu federāciju pārstāvji, turklāt sastāvā ienāk vairāki ļoti talantīgi jaunie atlēti, kuri, ja arī neaizbrauks uz šīm spēlēm, rokas nenolaidīs un savu potenciālu ir gatavi realizēt 2030. gadā Francijas Alpos.

Olimpiskā gatavība © DIENA

Novembris ir mēnesis, kad sezona sākas lielai daļai ziemas sporta veidu pārstāvju. Reizi četros gados ziemas sporta sezona ir īpašāka, jo tās kulminācija tiek sasniegta olimpiskajās spēlēs. Šobrīd visas pazīmes liecina, ka uz februārī gaidāmajām Milānas–Kortīnas spēlēm dosies ar uzviju lielākā Latvijas delegācija vēsturē.

Ir 1999. gada 4. jūlijs, un Francijas pilsētā Šalano uz pjedestāla augstākā pakāpiena uzkāpis Jāns Kirsipū. Dienu vēlāk šis igauņu sportists pārņem līdera dzelteno krekliņu pasaules lielākajā sacīkstē Tour de France. Kirsipū panākumi deva milzu grūdienu riteņbraukšanai mūsu kaimiņvalstī. Nieka trīs gadus vēlāk Igaunijā jau notika pirmās profesionālās šosejas riteņbraukšanas sacīkstes Tallinas GP un Tartu šosejas brauciens. Gadu laikā šīs divas sacīkstes pārtapušas par Tour of Estonia velobraucienu, bet pašlaik Igaunija straujiem soļiem tuvojas vēl vienam nozīmīgam solim tās riteņbraukšanas vēsturē – Tartu kalnu divriteņu maratona iekļaušanai UCI Grants pasaules sērijas seriālā. Lai novērotu, kā mūsu ziemeļu kaimiņiem veicas ar Tartu MTB maratona rīkošanu, Sporta Avīze devās uz Tartu piedalīties īsākajā 21 km distancē.

Ar septiņām olimpiskajām godalgām kamaniņu braukšana ir viens no titulētākajiem Latvijas sporta veidiem, un arī gaidāmajā ziemā Itālijā notiekošajās olimpiskajās spēlēs vienas no lielākajām cerībām sporta draugi liks uz šo renes disciplīnu. Tāpēc ir īstais mirklis ieskatīties kamaniņu sporta pirmsākumos mūsu valstī.

Futbols ir ļoti vienkārša spēle, tomēr to spēlēt vienkārši ir ļoti sarežģīti, leģendārā Johana Kreifa teikto citē futbola skolas Metta audzēknis Emīls Takanbekovs (12). Neskatoties uz jauno vecumu, viņš futbolu jau uzskata par savu darbu un katru dienu pēc skolas un treniņiem vēl papildus trenējas mājas pagalmā tēta vadībā, jo izvirzījis augstus mērķus, cerot kļūt par pirmo latvieti, kurš uzvarējis UEFA Čempionu līgā. Tomēr pats galvenais ir izaugt par labu cilvēku.

Šodien