Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Sportista slepenais ierocis miegs © DIENA

Ikviens no mums cenšas dienas ritmā iekļaut vismaz septiņu stundu nepārtrauktu miegu, miegs bieži nepievēršot īpašu uzmanību tā kvalitātei. Bet zinātnē jau pēdējo desmitgadi tiek pastiprināti pētīta miega ietekme uz organismu un fizioloģiskajiem procesiem. Sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem tas ir īpaši svarīgi, jo miegs nodrošina gan psiholoģisko, gan fizisko spēju atjaunošanos, kā arī stiprina imunitāti.

Vai tāds krikets mums ir vajadzīgs? © DIENA

Pēdējos gadu desmitos sports ir izteikti komercializējies un globalizējies, ko lielā mērā veicinājusi cilvēku globālā migrācija. Vieni uzskata, ka tas notiek neizbēgami, bet, no otras puses, šī iemesla dēļ nereti cieš nacionālā sporta intereses un pat valsts drošība. Vai ir vērts pretoties šai tendencei vai ļauties kā straumei?

Hornera ēras gals © DIENA

Kristians Horners vadīja Red Bull Racing Formula 1 komandu pēdējos 20 gadus – kopš vienības pirmās sacīkstes – un aizveda to līdz 14 čempionu tituliem (seši konstruktoru kausi un astoņi pilotu tituli), kā arī 124 uzvarām. Ēras beigas pēkšņi, bet ne negaidīti pienāca šī gada jūlijā – divas dienas pēc māju posma Silverstonas trasē.

Rīga noskaidro čempionus © DIENA

Divdesmit četras komandas Kiprā, Somijā, Polijā un Latvijā augusta izskaņā sāka Eiropas čempionāta finālturnīru, bet septembra ievadā sešpadsmit spēcīgāko sabrauks vienuviet, lai 14. septembrī otro reizi Rīgā un četrdesmit otro turnīra vēsturē sadalītu sacensību galveno balvu un godalgas.

Kopā ar prezidentu © DIENA

Vienības brauciens 1936. gadā tika iedibināts ar Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa atbalstu, bet nepilnus 60 gadus vēlāk to atjaunoja ar Gunta Ulmaņa atbalstu. Kopš tā laika braucienā piedalījušies gandrīz visi Latvijas prezidenti. Par 6. un 7. septembrī Siguldā gaidāmo 35. Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienu stāsta tā organizators Igo Japiņš.

Ilgdzīvotāji © DIENA

Vienā komandā pavadīt divas desmitgades. Tas ir labi vai slikti? Šoreiz lasiet par diviem šādiem cilvēkiem, no kuriem viens Latvijas futbolā ir sinonīms ar savu klubu, bet otrs nupat tika atlaists no Formula 1 vienības.

Latvijas basketbola vēstures nākamās lappuses vēl top © DIENA

Dodoties uz jaunuzcelto komandu sporta spēļu halli, skvērā pretī ieejai sporta namā Daugava slejas piemineklis Sapņu komandas 1935 izveidotājam Valdemāram Baumanim, kā apliecinājums aizgājušo paaudžu Latvijas basketbola celmlaužiem un kā simbols tiem, kuri tikai tagad sāk savu ceļu šajā sporta veidā. Ikdienā šo pieminekli redz arī jaunatnes izlašu basketbolisti, kuri sarkanbaltsarkanos sporta tērpos mēro ceļu uz savām treniņu vietām. Iespējams, tieši šeit top scenārijs filmai, kas pirmizrādi piedzīvos nākamajā simtgadē par godu kādām no sapņu komandām. Lai gan šobrīd tikai jaunatnes izlašu sastāvos, viņi jau apliecinājuši vēlmi pārstāvēt Latviju un patstāvīgi, nesavtīgi strādāt savas izaugsmes un līdz ar to arī Latvijas labā. Šoreiz iepazināmies ar četriem jaunajiem spēlētājiem, kuri jau pēc pāris gadiem, iespējams, ieņems mūsu valstsvienības līderu lomu.

Pateicīgs brīdis Eiropas čempionāta norisei Rīgā ir laiks, kad vecās pasaules basketbola zvaigznes arvien spilgtāk mirdz visas pasaules mērogā. Pēdējos septiņos gados piecas reizes par Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vērtīgākajiem spēlētājiem nosaukti eiropieši un lielu nospiedumu augstākā līmeņa turnīros veikuši vēl vairāki citi, turklāt vairums no viņiem šoruden būs redzami uz Rīgas lielākās arēnas dēļiem. Malā nevēlas palikt arī laukuma saimnieki, un Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība ar lielu apņēmību gatavojas groza bumbas svētkiem, stāvot pirmajiem rindā pēc gardākajiem svētku tortes gabaliņiem.

42. Eiropas čempionāts basketbolā sāksies ar apakšgrupu mačiem Rīgā, Tamperē, Limasolā un Katovicē. Latvijas galvaspilsētā spēlēs A apakšgrupa un mājiniekiem pretī stāsies piecas komandas. Ar kādu no tām Latvija nav tikusies jau pasen, bet ar visām piecām valstsvienībām ir bijušas vēsturiskas un zīmīgas spēles, un praktiski visām no tām sastāvā ir spilgti spēlētāji, kuri guvuši savā valstī vēl nebijušus sasniegumus.

Atlēti vienmēr bijuši interesants novērojumu objekts, jo parasti spēj izdarīt daudz vairāk par vidējo cilvēku. Pajautājot kādam sportistam sasniegt maksimālo sirdsdarbības frekvenci, pēc nelielas iesildīšanās un motivācijas devas viņš to gana veikli izdarīs un pāris minūtēs atkopsies, bet pieminētajam vidējam cilvēkam, kurš pēdējos 20 gadus nav šādiem rādītājiem pietuvojies, tas var beigties bēdīgi. Līdz ar to testi ar atlētiem ir ļāvuši gūt priekšstatu par cilvēka fiziskajām iespējām, adaptējot dažādas pārbaudes ne tikai sportam, bet arī veselības rādītāju noskaidrošanai kopējā populācijā.

Šodien

Tuvplānā