PREMJERLĪGA – ĪSTĀ SUPERLĪGA?
Ir pagājuši vien četri gadi, kopš milzu tempā parādījās un pēc tam tikpat ātri absolūtu fiasko cieta ideja par Eiropas futbola Superlīgu, kurā spēlētu tikai kontinenta bagātākās vienības. Fanu protesti komplektā ar dažādiem UEFA un FIFA draudiem gana sekmīgi spēja apslāpēt dumpinieku plānus tiktāl, ka vismaz pārskatāmā nākotnē šī iecere diez vai atgriezīsies futbola dzīves vadītāju dienaskārtībā. Vienlaikus pēdējos gados arvien plašāk un plašāk izskan uzskats, ka patiesībā Premjerlīga jau ir kļuvusi par īsto Superlīgu.
Premjerlīga ilgstoši ir bijusi populārākā un bagātākā futbola līga pasaulē, un kopš 2022. gada, kad spēkā stājās iepriekšējais raidtiesību līgums, tās finanšu muskuļi palikuši tikai un vienīgi apjomīgāki. Pēc Forbes datiem, divpadsmit no divdesmit līgas komandām ir pasaules vērtīgāko vienību Top 30, savukārt atlikušās astoņas šim sarakstam atrodas ļoti tuvu. Kas interesanti, nākamā lielākā pārstāvniecība ir MLS turnīram Ziemeļamerikā, kas sarakstam var pievienot astoņas vienības, bet Eiropas milžiem Itālijai, Spānijai, Vācijai un Francijai palikušas attiecīgi četras, trīs, divas un viena vieta.
Šāda finansiālā dominance pasaules futbolā ir novedusi pie vēl nesen neiedomājamas situācijas – principā pat nabadzīgākais Premjerlīgas klubs spēlētāju piesaistē var mierīgi sacensties un pārsolīt gandrīz jebkuru komandu pasaulē, varbūt izņemot vien 10–15 lielāko Eiropas grandu. Šāda finanšu varenība tikai pastiprina Premjerlīgas pozīcijas, veidojot nebeidzamu apli – vairāk naudas ļauj piesaistīt labākus un populārākus spēlētājus, tādējādi nodrošinot aizraujošāku produktu, kas savukārt veicina skatītāju interesi, sponsoru un peļņas pieaugumu. Šie apstākļi lielā mērā ir noveduši pie tā, ka, pēc daudzu domām, Premjerlīga kļuvusi gandrīz vai par slēgto līgu. Protams, izkrišanu uz un pacelšanos no Championship neviens nav atcēlis, taču statistika ir nepielūdzama. No pēdējām 15 komandām, kas iepriekšējās piecās sezonās pievienojušās augstākajai līgai, vismaz vienu sezonu tajā noturējās vien sešas. Vēl jo vairāk – iepriekšējos divos gados abi trijnieki uzreiz pameta Premjerlīgu, un iepriekš kas tāds jebkurā līmenī Anglijas futbolā (ieskaitot arī visas zemākās līgas) bija noticis vien reizi 1997./98. gada sezonā. Kas svarīgi, pēdējo gadu rezultātus nevar norakstīt tikai uz nepaveikšanos, jo abas reizes visas trīs jaunās komandas kopā spēja savākt tikai attiecīgi 66 un 59 punktus, kamēr vidējais debitējošo klubu punktu skaits pēdējo 30 gadu laikā ir 115.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!