No sešu gadu vecuma nodarbojos ar riteņbraukšanu. Sākumā man tā ļoti patika, bet ar laiku mazliet apnika un izdomāju pāriet uz slēpošanu – riteņbraukšanas treniņos ziemā slēpojām, un tas šķita interesantāk. Ļoti patika, ka arī slēpošana ir individuālais sporta veids, turklāt jau uzreiz treniņos sapratu, ka, salīdzinot ar komandas biedriem, braucu diezgan ātri. Kad pienāca pirmās sacensības, kas bija Latvijas čempionāts sprinta klasikā, uzreiz uzvarēju. Treniņi riteņbraukšanā bija snieguši labus pamatus, uzbūvējuši bāzi un izturību. Tagad pie trenera Artura Švūksta slēpoju jau sešus gadus.
Mācos attālināti un trenējos divreiz dienā, uz slēpēm pavadot aptuveni trīs stundas. Stiprākās man ir sprinta distances, un uz tām šobrīd arī liekam uzsvaru. Uzlabot vajadzētu izturību, bet tas nāks ar gadiem. Slēpošanā grūtākais ir smagākajos mirkļos cīnīties pašam ar sevi. Tomēr tieši individuālais sports man ļoti patīk, varu pats visu kontrolēt, un nevajag vainot kādu citu – tikai sevi.
Labam slēpotājam jābūt neatlaidīgam. Ir nepieciešama liela motivācija un disciplīna. Kaut varētu šķist otrādi, pareizi slēpot klasiskajā stilā ir tehniski sarežģītāk nekā brīvajā stilā. Šogad ir lieliska ziema, iespējams slēpot tepat Latvijā. Pagājušajā ziemā ar to bija ļoti švaki, nesanāca uz slēpēm pavadīt daudz laika. Ja tā notiek, nepārdzīvoju – sāku gatavoties ar rolleriem, braukt ar riteni, skriet, jo laikapstākļus ietekmēt nevaru. Agrākais, kad esmu slēpojis pa labu trasi Madonā, ir bijis oktobra beigās, bet vēlākais – marta beigās.
Mans līdz šim lielākais panākums ir otrā vieta pasaules junioru čempionātā rollerslēpošanā, arī otrā vieta Pasaules kausa posmā Itālijā. Ir valstis, kas rollerslēpošanu uztver nopietni, bet citi to nevērtē tik augstu, saka, ka tas nav tas pats. Es uzskatu, ka rolleri noteikti palīdz sagatavoties ziemai, jo solis ir tas pats, turklāt šādi arī vieglāk iegūt motivāciju iet trenēties. Vienu vasaru pavadīju biatlonā. Veicās labi, izcīnīju trešo vietu Baltijas čempionātā, tomēr tas neaizķēra manu sirdi. Nepatīk, ka trenējies, trenējies, bet beigās netrāpi šāvienu un tevi apdzen vājāki sportisti.
Šoziem esmu sācis piedalīties FIS kategorijas sacensībās un nesen uzvarēju Latvijas čempionātā sprintā. Tāpat savam vecumam ļoti labi nostartēju Skandināvijas kausa posmā. Tagad gatavojos marta sākumā gaidāmajam pasaules junioru čempionātam. Mans lielākais elks, kam mēģinu līdzināties, ir Juhanness Klēbo, jo viņš visā ir vislabākais – sprinta taktikā, slēpošanā, dzīvesstilā. Viņš veselīgi dzīvo, ļoti daudz trenējas un forši pavada brīvo laiku.
Mans mērķis ir uzvarēt olimpiskajās spēlēs un kļūt par pasaules labāko slēpotāju. Uzskatu, ka tas ir iespējams. Nebūs gan viegli. Gaidāmajās olimpiskajās spēlēs skatīšos uz Patrīcijas Eidukas sniegumu, arī Raimo Vīgants mani iedvesmo. Gaidu no latviešiem labus rezultātus, bet pēc četriem gadiem noteikti arī pats vēlos piedalīties olimpiskajās spēlēs, kaut joprojām vēl būšu jauns. Kad neslēpoju, man patīk uzspēlēt šahu. Iesaku visiem iet ārā slēpot, šis ir ļoti labs sporta veids visām ķermeņa muskuļu grupām, turklāt notiek svaigā gaisā un dabā. Ziema ir jāizbauda!