Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Trešdiena, 4. augusts
Romāns, Romualds, Romualda

Ints Megnis

Covid-19 pozitīvais olimpietis Borodavko par nākotni vēl neziņā(2)

Latvijas džudo cīkstonim Jevgeņijam Borodavko bija jākļūst par vienīgo mūsu valsts olimpieti, kurš Tokijā piedalās ceturtajās olimpiskajās spēlēs, tomēr paša spēkiem nopelnīto vietu atņēma pozitīvas Covid-19 analīzes. Pieredzējušais sportists nevēlas runāt par vakcinēšanos pret lipīgo vīrusu, bet atzīst, ka to nebija izdarījis, tomēr ir gatavs pastāstīt par ļoti smago ceļu līdz ceļazīmes iegūšanai – šķēršļi priekšā bija viens pēc otra.

Adrenalīna mednieks

Pēc diviem olimpiskajiem zeltiem Latvijas BMX riteņbraukšanā šobrīd iestājies neliels kritums, tomēr daudzi jaunie sportisti sev uzstādījuši mērķi atgriezt mūsu komandu pasaules augstākajā līmenī. Viens no viņiem ir 13 gadu vecais olimpieša Edžus Treimaņa audzēknis Kristers Apels no Carnikavas, kurš jau kļuvis par divkārtēju Eiropas čempionu savā vecumā un ticis pie vairākām pasaules čempionāta godalgām. Tālāk stāsta pats jaunais sportists!

Bez sliktajiem ieradumiem

Viens no Latvijas celmlaužiem pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš gatavojas savām trešajām olimpiskajām spēlēm, bet pirmajām deviņu gadu laikā. Tokijā rīdzinieks startēs pārī ar Edgaru Toču, abiem cenšoties pietuvoties Mārtiņa sasniegtajam 2012. gadā, kad viņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja bronzas medaļu. Pirms tam Pļaviņš Londonā bija nesis Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā, pierādot, ka ne allaž šie sportisti sacensībās piedzīvo neveiksmi.

Piedzimis ar nūju rokās

Par florbolu sabiedrībā ir daudz aizspriedumu, bet tas ir ļoti ātrs un dinamisks sporta veids, turklāt Latvijas izceļas ar augstiem panākumiem, parasti būdama starp sešām stiprākajām valstsvienībām pasaulē. Mūsu izlases aizsardzības balsts Morics Krūmiņš pavasarī otro reizi vēsturē izcīnīja spēcīgā Somijas čempionāta bronzu, bet jūlijā otro gadu pēc kārtas rīkos savu florbola nometni, kas Priekuļos ilgs trīs nedēļu garumā.

Pirmais karognesējs. Saruna ar olimpieti Raimondu Bergmani(1)

Vasaras olimpisko spēļu apritē pēc neatkarības atjaunošanas Latvija atgriezās 1992. gada 25. jūlijā, kā pirmajam Barselonas stadionā iesoļojot mūsu valsts karogu nesošajam svarcēlājam Raimondam Bergmanim. Vien divus gadus iepriekš viņa dzīvība karājās mata galā pēc saduršanas, un arī pēc tam atraktīvās personības dzīve bijusi spilgta. Šogad Bergmanis pieņēmis jaunu izaicinājumu un kļuvis par Latvijas Šaušanas federācijas prezidentu.

Futbola kapteinis

Kaut šobrīd nacionālajā izlasē aizvadījis tikai 11 spēļu, jau divus sabraukumus tās kapteinis bijis plašākai publikai maz pazīstamais Antonijs Černomordijs. Sagaidot Eiropas čempionāta finālturnīru, Latvijas valstsvienības kapteinis uzsver, ka arī viņa sapnis ir kādudien spēlēt šādā turnīrā. "To būs ļoti grūti paveikt, bet tas, kurš neticēs, to noteikti nesasniegs," ambiciozi saka daugavpilietis.

Drūmā peldēšanas statistika

Vēsais pavasaris ir beidzies, mājās sēdēt sen jau visiem apnicis, un siltajās brīvajās dienās cilvēki kā apmāti dodas svaigā gaisā piknikot pie dabas. Neatņemama vasaras atpūtas sastāvdaļa ir veldzēšanās ūdenstilpju tuvumā, bet, kur saule un ūdens, tur peldēšana un cita veida ālēšanās. Diemžēl ar peldētprasmi vai elementāru izpratni par drošību uz ūdens Latvijā joprojām ir traki, un tas nav tikai subjektīvs redzējums - par to runā drūmi statistikas skaitļi, kas saistīti ar noslīkušo skaitu. Tie pieaug, un pieaug baisi. 2020. gadā ūdeņos dzīvību zaudēja 128 cilvēki jeb par ceturtdaļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Starp vieglatlētiku un futbolu. Intervija ar Latvijas barjersprinta leģendu Staņislavu Olijaru

Tūkstošgades sākumā cerējām, ka Staņislavs Olijars kļūs par pirmo baltādaino barjersprinteri , kurš 110 metru distanci noskrējis ātrāk par 13 sekundēm, tomēr šis vēsturiskais sasniegums palika astoņu simtdaļu attālumā. Citi viņu vairāk atceras ar sportiskās karjeras neveiksmēm vai skandāliem, tomēr jau drīz pēc skrējēja nagleņu kāršanas pie sienas Olijars kļuva par atzītu fiziskās sagatavotības treneri un pat pastrādājis Latvijas nacionālajā futbola valstsvienībā. Šobrīd kādreizējais sprinteris palīdz savam dēlam Jegoram kļūt par arvien labāku futbola uzbrucēju.

Nenovērtētais. Intervija ar Latvijas hokeja izlases rekordistu Leonīdu Tambijevu

Piedaloties ikvienā pasaules čempionātā no 1993. līdz 2007. gadam, Leonīds Tambijevs kļuva par Latvijas hokeja izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju, un šobrīd aktīvie hokejisti joprojām ir tālu no viņa rādītāja, kas liek domāt, ka šis rekords vēl kādu laiku pārspēts netiks. Karjeras norietā rīdzinieks jau laikus saprata, ka vēlas kļūt par treneri, un šobrīd ir viens no mūsu valsts visvairāk titulētajiem speciālistiem, jo divas reizes pēc kārtas ar divām dažādām komandām spēja uzvarēt Krievijas Augstākās līgas (VHL) turnīrā, turklāt arī pārējos gados sasniedzis augstvērtīgus rezultātus. Pirms gada Tambijevs jau bija noslēdzis līgumu par Vladivostokas Admiral trenēšanu, tomēr pandēmijas dēļ komanda izstājās no Kontinentālās Hokeja līgas (KHL), un šobrīd speciālists joprojām turpina gaidīt, kad viņam beidzot tiks dota iespēja izmēģināt spēkus Eiropas spēcīgākajā līgā.

Pārredzot laukumu

Ielikts aizsardzībā, jo bijis augumā raženākais, hokeja aizsargs Bruno Petrovičs šosezon jau 14 gados debitēja komandā pie divus gadus vecākiem spēlētājiem. Viņš ņem piemēru no vecākā brāļa, kurš aprīlī piedalījās Latvijas čempionāta finālsērijā, bet starp Latvijas izlases hokejistiem īpašu uzmanību pievērš aizsarga Uvja Balinska sniegumam. Tālāk stāsta pats Bruno!

Stundām ar parakstu tīkotājiem

Ilggadējā Latvijas hokeja izlases zvaigzne Lauris Dārziņš savu pirmo Pasaules čempionātu aizvadīja 2006. gadā Rīgā, bet pagaidām vēl neprognozē, vai ar šī gada meistarsacīkstēm noslēgs apli - traumas iemācījušas nedomāt ilgtermiņā. Lauris izaudzis, uzsūcot ikvienu sīkumu no tā laika zvaigznēm, tādēļ uzbrucējam tagad nesagādā problēmas ilgi sniegt autogrāfus jauniešiem, kuri tiecas kļūt vismaz tikpat labi kā viņš.

Mīlēt nav grēks(3)

Lai cik tas daļai sabiedrības liktos neticami vai nepieņemami, aptuveni 10% cilvēku mums apkārt ir homoseksuāli. Daudzi no viņiem slēpjas, baidoties no sabiedrības nosodījuma, bet maza daļa ir gatavi atklāti runāt, cerot sabiedrību padarīt iecietīgāku un iekļaujošāku. Homoseksuāli cilvēki atrodami arī sportā, un viņi ir pārstāvējuši gan Latvijas nacionālās izlases, gan zem mūsu valsts karoga startējuši olimpiskajās spēlēs.

Spoža sezonas izskaņa

Sezonas pēdējais Pasaules kausa posms biatlonā Latvijas līdzjutējiem izvērtās ar dalītām emocijām - Andrejs Rastorgujevs tajā nepiedalījās dopinga pārkāpumu dēļ, Baiba Bendika nekvalificējās iedzīšanai, bet par abiem mūsu līderiem patīkami revanšējās 19 gadu vecā Sanita Buliņa, kura, būdama nekļūdīga šaušanā, izcīnīja 32. vietu sprintā, līdz ar to viņa ne tikai pirmoreiz karjerā guva kopvērtējuma punktus, bet vispār kvalificējās iedzīšanai, jo pirms tam augstākajā līmenī nebija sasniegusi pat labāko sešdesmitnieku. Alūksniete kļuvusi par pirmo Latvijas biatlona pārstāvi, kas vēl pirms 20. dzimšanas dienas tikusi Pasaules kausa četrdesmitniekā.

Noderīgs komandas biedrs

Kaut allaž sapņojis kļūt par hokeja vārtsargu, carnikavietis Toms Skujiņš pusaudža gados sāka nodarboties ar riteņbraukšanu un šobrīd ir stabila Pasaules tūres vērtība, jau ceturto sezonu pārstāvot ASV komandu Trek-Segafredo. Tuvojoties arvien siltākiem laikapstākļiem, Toms iesaka nevis sekot līdzi profesionālajai riteņbraukšanai televizora ekrānos, bet līdzjutējiem pašiem kāpt uz velosipēda un doties izbraucienos.

Džudo ģimenes loceklis

Džudo cīkstonis Andrejs Pabērzis nupat nosvinējis savu 13. dzimšanas dienu, bet jau ir ļoti patstāvīgs, apzinīgs un ar lieliem mērķiem. Viņš katru rītu pirms skolas dodas skriet, bet ārpus treniņiem kopā ar draugu trenē akrobātikas trikus, jo, lai džudo sasniegtu augstus rezultātus, nepieciešams būt ļoti vispusīgam. Tālāk stāsta pats jaunais džudists!

Baltās meitenes var skriet

Bērnība laukos un palīdzēšana omītei deva lielisku fizisko sagatavotību, kas palīdz tagad, kad Sindija Bukša ir Latvijas labākā sprintere, kura nacionālajās sacensībās ap sevi organiski piesaista bērnu barus, sniedzot viņiem motivāciju vairāk trenēties un tiekties pēc rezultātiem. Pašai Sindijai ticību deva Nīderlandes sportiste Dafne Shipersa, kura pierādīja, ka vieglatlētikas sprintā uzvarēt spēj arī baltās meitenes.

Treneris bargāks par tēti

Par Latvijas U-13 čempionāta futbolā Attīstības grupas pagājušās sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuva joprojām vien 12 gadu vecais Jegors Olijars. Jaunais sportists, kura tēvs Staņislavs savulaik bija viens no pasaules labākajiem barjersprinteriem, cer kādreiz spēlēt Barcelona vai Turīnas Juventus komandā, bet vispirms vēl Rīgas Futbola skolas rindās jāattīsta savas stiprākās īpašības.

Iedvesmotājas vadībā(1)

Arvien lieliskākus rezultātus gūstošajai Latvijas distanču slēpotājai Patrīcijai Eidukai pirmais iedvesmotājs bija Turīnas olimpiskajās spēlēs startējušais brālis Valts, tomēr jau tolaik viņai patika arī Polijas zvaigzne Justina Kovalčika, kura šobrīd ir latvietes trenere. Patrīcija saka, ka savai trenerei ir palūgusi autogrāfu un var uz to apskatīties jebkurā brīdī, kad vēlas gūt papildu iedvesmu.

Azartiskā daiļslidošana

Ledus haļļu deficīts valstī četrpadsmit gadu vecajam daiļslidotājam Danielam Kočkeram liek vienā dienā treniņus aizvadīt pat divu dažādu pilsētu arēnās, tomēr tas nav šķērslis. Jaunais sportists nodarboties ar vizuāli baudāmo sporta veidu sāka, lai uzlabotu veselību, bet pašlaik jau ir viens no talantīgākajiem valstī un cer nākotnē braukt uz olimpiskajām spēlēm. Stāsta viņš pats!

Pēc medaļas pazūd motivācija(1)

Jelgavnieks Didzis Rudavs 2018. gadā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas junioru čempionāta 50 metru brasa distancē, kļūstot par pirmo Latvijas peldētāju, kurš pēc neatkarības atjaunošanas ticis pie tik augsta līmeņa godalgas kontinenta sacensībās (iepriekš bronzas Eiropas junioru čempionātā kaklā bija kāruši Uvis Kalniņš un Jānis Šaltāns.) Tomēr turpinājumā viņam vairs neizdevās sasniegt labus rezultātus un intervijā Sporta Avīzei peldētājs atklāj, ka saskāries gan ar fiziskām problēmām, gan motivācijas trūkumu, tāpēc šobrīd sportu ir pametis.

Emociju mednieks(1)

Veicot gandrīz 30 gadu ilgu ceļu, 2016. gadā Riodežaneiro paraolimpiskajās spēlēs loka šaušanas sacensībās debitēja Gints Jonasts. Pirms tam viņam sportā bijuši dažādi izaicinājumi, viņš bijis arī starp pirmajiem mūsu valsts paraolimpiskajiem atlētiem, kas veicis maratonu, tomēr visam pāri allaž bijusi Ginta vēlme dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un uzturēties sabiedrībā, jo, kā pats saka, ja noslēgtos mājās, viņam nebūtu ne ģimenes, ne sporta, ne pilnvērtīga darba, kas ļauj nodrošināt līdzekļus ilgstošajam gatavošanās posmam Tokijas paraolimpiskajām spēlēm.

Sporta veids gribasspēkam

2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija guva augstvērtīgus rezultātus šorttrekā, sasniedzot trīs vietas labāko vienpadsmitniekā un četras piecpadsmitniekā. Viena no galvenajām Latvijas talantu kalvēm šajā sporta veidā jau ilgstoši ir Ventspils, kur, iedvesmojoties no labākajiem, trenējas arī 15 gadu vecā Laura Petroviča. Viņa cer, ka šorttreks mūsu valstī kļūs arvien populārāks, un uzsver, ka tas patiks bērniem ar gribasspēku. Stāsta pati Laura!

Atgriešanās dzimtenē

Sporta karjera ļauj daudzus gadus pavadīt ārzemēs, iepazīt citu kultūru un, iespējams, tur pat izveidot ģimeni. Dažreiz tas noved pie tā, ka latviešu sportistu bērni vairs nemāk latviešu valodu. Pēdējo nedēļu laikā dzimtenē atgriezušās divas piecu cilvēku ģimenes, kurās abi vecāki ir cieši saistīti ar sportu – bijusī Latvijas basketboliste ASV bija nodzīvojusi iepriekšējos 27 gadus, bet Latvijas handbolista ģimene Vācijā pavadījusi piecus gadus. Iepazīsimies, kā abas ģimenes nonāca līdz nozīmīgajam lēmumam pandēmijas laikā papildināt Latvijas iedzīvotāju skaitu.

Trāpīt mērķī. Intervija ar Andreju Rastorgujevu(5)

Pagājusī sezona Andrejam Rastorgujevam neizdevās un Pasaules kausa sacensībās viņš tā arī nespēja tikt augstāk par 16. vietu. Tas Latvijas biatlona zvaigznei licis veikt izmaiņas, un tagad viņš trenējas kopā ar spēcīgo Vācijas izlasi, kā arī uzlabojis šautenes laidi, padarot to par puskilogramu vieglāku. Jaunajai sezonai, kas arī šajā sporta veidā notiks pandēmijas ēnā, plānots sākties jau novembra beigās un alūksnietis ir apņēmības pilns. Tomēr Latvijas biatlona tunelī pašlaik pēc Rastorgujeva gaisma nespīd un arī pats Andrejs joprojām nav drošs, ka valstī spēs izaugt kāds daudzsološs sekotājs.

Sapnis kļūt neatkarīgai(1)

Sapņos viņa staigā, bet reālajā dzīvē to nedara jau septiņus gadus. Divdesmitgadīgā Sanija Smildziņa pēc sporta sacensībās gūtas traumas ir piesaistīta ratiņkrēslam, bet tas nav liedzis kļūt par Norvēģijas čempioni paraolimpisko spēļu programmā iekļautajā ratiņregbijā. Atvest šo sporta veidu uz Latviju viņai vēl nav izdevies, bet tas joprojām ir starp nākotnes mērķiem. Vispirms gan jāiegūst autovadītāja apliecība un jākļūst neatkarīgai.

Triju disciplīnu šarms

Divpadsmit gadu vecā dobelniece Beate Jansone šogad kļuvusi par valsts vicečempioni vieglatlētikā 2000 metru distancē U-14 vecuma grupā, tāpat viņa sasniedz augstvērtīgus rezultātus peldēšanā, bet nesen vienas stundas skrējienā savā dzimtajā pilsētā spēja veikt 14 kilometru. Tomēr Beates lielā mīlestība ir triatlons - sporta veids, kurā apvienotas uzreiz trīs disciplīnas. Stāsta viņa pati!

Amatieri pret pasaules čempioniem

Eiropas čempionātā pludmales volejbolā Jūrmalā piedalījās desmit mājinieku pāru, vairākiem iegūstot pirmo un, iespējams, vienīgo šāda līmeņa iespēju karjerā. Vīriešu turnīru atklāja latviešu Arda Daniela Bedrīša un Arņa Reliņa spēle pret pasaules čempioniem Vjačeslavu Krasiļņikovu un Oļegu Stojanovski no Krievijas, kurā mūsējie katrā no setiem guva pa 15 punktiem. Par sacensībām stāsta Ardis Daniels Bedrītis, kurš ir arī viens no Latvijas labākajiem badmintonistiem.

Latvijas futbola cerību stars(4)

Latvijas futbols atkal ir pārstāvēts Vācijas bundeslīgā. Pirms gandrīz desmit gadiem šajā spēcīgajā turnīrā vārtus sita daugavpilietis Artjoms Rudņevs, bet šoruden debiju sieviešu čempionātā piedzīvoja ilūkstiete Sandra Voitāne, sniedzot cerības, ka varbūt tieši viņa palīdzēs futbolam Latvijā atgūt spozmi.

Volejbola ugunsdzēsējs. Intervija ar olimpisko medaļnieku Borisu Kolčinu

Gandrīz 30 gadus pazudis no Latvijas volejbola, bet šajā laikā izcīnījis pat olimpisko spēļu bronzas medaļu, septembrī kā igauņu speciālista Avo Kēla palīgs Boriss Kolčins palīdzēja Latvijas izlasei kvalificēties 2021. gada Eiropas čempionāta finālturnīram. Karjerā guvis ļoti augstus panākumus. Tagad pieredzējušais speciālists ar prieku strādā dzimtenē un saka, ka savā vecumā volejbolā vēlas iegūt vienīgi emocijas.