Nacionālās hokeja līgas drafta pirmajā kārtā no Latvijas sportistiem līdz šim izvēlēts vienīgi Zemgus Girgensons, kuru 2012. gadā Bufalo Sabres nosauca ar 14. numuru. Viņam seko 1991. gadā otrajā kārtā ar 30. numuru izvēlētais Sandis Ozoliņš. Vēl otrajā kārtā izraudzīts ir tikai Teodors Bļugers. Jau nākamajā vasarā šis uzskaitījums var pieaugt uzreiz ar diviem jaunajiem spēlētājiem – Albertu Šmitu un Oliveru Mūrnieku. Šoreiz iepazināmies ar Šmitu, kurš drafta prognožu sarakstos strauji kāpj uz augšu, un nebūs pārsteigums, ja nākamajā vasarā tiks izvēlēts pat labāko desmitniekā. Jaunais aizsargs savas prasmes attīsta Somijā, kur šosezon kļuvis par augstākās līgas lielāko pārsteigumu, bet, neskatoties uz straujo uzmanības pieaugumu, saglabā piezemētību un tālā nākotnē neskatās. Tomēr ir arī apņēmības pilns strādāt. Pilnīgi iespējams, februārī viņš Latvijas izlases sastāvā piedalīsies Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs, bet pirms tam Šmitu, Mūrnieku un pārējos junioru valstsvienības spēlētājus gadumijā sagaida dalība pasaules U20 čempionātā. Pagājušajā sezonā mūsu U20 hokejistiem izdevās pārspēt hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvjus un līdzvērtīgi ceturtdaļfinālā cīnīties ar Zviedriju. «Vēlos nospēlēt labu pasaules čempionātu, lai mēs, paša komanda un visa Latvija būtu apmierināti ar mūsu sniegumu. Lai pēc spēlēm nebūtu kauns!» saka Alberts Šmits.
Savukārt Lozbers pagājušajā sezonā, demonstrējot lielisku ātrumu un cienījamu precizitāti, arvien progresēja biatlona saimē. Sezonas beigu nogrieznī viņš spēja izpildīt Pasaules kausa kvalifikācijas normatīvu un pēdējā posmā arī paguva piedalīties. Tas notika tieši 16. dzimšanas dienā jeb pirmajā teorētiskajā dienā, kad vispār talsinieks drīkstēja startēt augstākajā līmenī. Viņš guva neaizmirstamas ugunskristības, jo tieši tajā nedēļas nogalē karjeru noslēdza leģendārie norvēģu brāļi Juhanness Tīngnēss un Tarjeijs Bē. Arī šosezon Lozbers drīkst startēt Pasaules kausā, tomēr izlemts strādāt pie jaunieša pakāpeniskas attīstības, tāpēc vismaz sezonas sākumā viņš vēl netiek iemests tā virpulī. Noteikti pievērsiet uzmanību šajā žurnālā atrodamajām bildēm un salīdziniet, cik abi šie talanti izskatās līdzīgi.
Līdzās jaunajiem sportistiem sarunājāmies arī ar mūsu zvaigznēm, kas šobrīd pievērsušās trenera ampluā. 39 reizes par valsts čempionu vieglatlētikā kļuvušais Māris Urtāns šovasar līdz godalgām augsta līmeņa starptautiskās sacensībās aizveda divus savus sportistus, bet pašlaik atrodas pārdomu krustcelēs, savukārt Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš klusībā cer, ka kādudien atgriezīsies galvenā trenera amatā. «Katram sportistam, izņemot varbūt ļoti dominējošus, ir bijuši kāpumi un kritumi. No katra paša atkarīgs, kādus secinājumus viņš ir guvis pēc kāpumiem un kādus pēc kritumiem,» saka Sandis Ozoliņš. Šiem abiem mūsu atlētiem bija gan augsti kāpumi, gan lieli kritumi, bet viņi nenožēlo aizvadīto karjeru un uzskata, ka būšana sportistam ir viena no labākajām iespējamajām profesijām pasaulē.
P. S. Vai zini, ka pasaules čempiones pludmales volejbolā Tīnas Graudiņas pirmais sporta veids bija teniss? Šajā numurā atcerējāmies arī viņas pirmās treneres Zaigas Jansones-Ivanovas karjeru, kura jau pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā kā pirmā no Latvijas piedalījās Grand Slam turnīros.