Finanses / Diena / Finanses / Diena

Finanses

ABLV banka klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 69% no kopumā izmaksājamās summas (1)

Likvidējamās ABLV bankas klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 328,66 miljoni eiro, kas ir 69% no kopumā izmaksājamās summas, aģentūrai LETA pastāstīja bankas Citadele korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa. Viņa pavēstīja, ka no 3. marta līdz 15. oktobrim valsts garantēto atlīdzību bankā Citadele ir saņēmuši kopumā 11 013 ABLV bankas klienti jeb 51% no klientu skaita, kam ir tiesības saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Brauders naudas atmazgāšanā apsūdz arī Nordea

Investīciju kompānijas Hermitage Capital Management līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku Nordea naudas atmazgāšanā. 29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā Nordea.

Globālā konkurētspējas indeksa 2018. gada rezultāti: Jauna metode, problēmas tās pašas

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā Globālā konkurētspējas indeksa (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām. 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Swedbank: Baltijas valstu ekonomikas nepārkarst… pagaidām

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

Bitkoinu nākotne neziņā © DIENA (2)

Iepriekšējās desmitgades finanšu krīze lika uzdot ne vienu vien jautājumu par līdz šim izmantotās tradicionālās naudas stabilitāti, vienlaikus radot apstākļus investoru labvēlībai pret dažādām kriptovalūtām, kuru daudzumu apritē regulē speciāli algoritmi, bet cenu izmaiņas faktiski atkarīgas no konkrēta brīža investoru uzticības. Dažāda kalibra investoru uzticības kredīts kriptovalūtām patiešām ir bijis augsts, jo to cenu izmaiņas ir bijušas tādas, ka risku mīlošam ieguldītājam ar stabilu nervu sistēmu radīja iespēju tikt pat pie tūkstošos procentu mērāmas peļņas. Tiesa, diezin vai var atbildēt, vai kāds šādu peļņu patiešām ir ieguvis.

Citadele: Līdz gada beigām inflācija Latvijā saglabāsies ap 3%

Septembrī pirmo reizi pēdējā gada laikā inflācija Latvijā atkal pārsniegusi 3% un šī gada septembrī patēriņa cenas Latvijā augušas par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir jūtami straujāks cenu kāpums nekā gada sākumā, kad inflācija Latvijā svārstījās ap 2%, taču lielā mērā saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpašu naftas cenu pieaugumu, un šobrīd nav pamata domāt, ka inflācija Latvijā varētu kļūt vēl straujāka. Drīzāk nākošajos mēnešos patēriņu cenu kāpums Latvijā stabilizēsies un līdz gada beigām inflācija saglabāsies ap 3%, savukārt gada vidējā inflācija šogad varētu būt ap 2,5%.

Par drošības spilvenu jādomā jau tagad © DIENA (9)

Ekonomistu izteikumos ik pa laikam izskan viedokļi par to, ka pašreizējos salīdzinoši labos laikus tautsaimniecībā var nomainīt tādi, kuros labklājības pieaugums ir apstājies un pieprasījums pēc darba rokām sāk sarukt. To, kad nākamā krīze atnāks un cik lieli būs tās apmēri šobrīd, visticamāk, nevar pateikt neviens. Dažādu faktoru, kas var veicināt jaunus finanšu satricinājumus, pasaulē netrūkst. To vidū ir strauji pieaugušās nekustamo īpašumu cenas, kuras uzturēt augošu aizdevuma procenta likmju ietekmē kļūs aizvien grūtāk. Tāpat dolāra procenta likmju kāpums ir radījis finansiālas nepatikšanas virknei lielu jaunattīstības valstu. Tagad šos draudus vēl papildina lielu globālu tirdzniecības karu riski, kā arī kopējās ģeopolitiskās spriedzes pieaugums.

Par Luminor Bank vairākuma akcionāru kļūs investīciju fonds Blackstone(1)

Par Baltijas valstīs strādājošās Luminor Bank stratēģisko investoru kļūs investīciju fonds Blackstone Group L.P (Blackstone), ieguldot miljardu eiro, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.

Cerības uz tālāku izaugsmi © DIENA (1)

Pēdējo gadu norises pasaules politikā vedina domāt par aizvien jaunu protekcionisma asnu uzzelšanu, liekot uzdot jautājumu par to, vai globālās tautsaimniecības veselība ir pietiekoša, lai stātos pretī jauniem pārbaudījumiem. Šo norišu aizmetnis lielā mērā ir saistīts ar iepriekšējo finanšu krīzi, kuras sekas zināmai iedzīvotāju daļai rada sajūtu par zemāku dzīves līmeni nekā pirms desmit vai 12 gadiem. Tomēr šīs labsajūtas aspekti nereti var būt saistīti ar tā dēvēto trekno gadu laikā notikušo dzīvošanu uz parāda. Tāpat neapmierinātība un norādes par vietējā tirgus aizsardzību lielā mērā ir saistītas ar globālās tautsaimniecības izmaiņām saistībā ar Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu ekonomisko uznācienu, kas kopš gadsimtu mijas īpaši izteikti izpaudies ražošanas segmentā, daļai ražošanas no ASV un Eiropas pārceļoties uz lētāku izmaksu zemēm.

Strautiņš: Skaisti, bet patiesība (4)

Ekonomikas attīstības gaita šī gada otrajā ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4% pirmajā ceturksnī. Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%. Var gandrīz droši teikt, ka sezonāli neizlīdzinātajos datos izaugsme trešajā ceturksnī bremzēsies, jo darbadienu skaita izmaiņas būs nelabvēlīgas. Taču nav pamata domāt, ka šobrīd notiek krasa izaugsmes tempa bremzēšanās vai to varētu gaidīt šī gada izskaņā. Ārējie apstākļi ir diezgan labvēlīgi, un pašā Latvijas ekonomikā vēl ir diezgan daudz sausa pulvera.

IKP pieaugums gada otrajā ceturksnī - 5,3%

2018. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada otro ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 7,3 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 0,9%.

Citadele Index: Darbinieku algas plāno palielināt 40% uzņēmēju

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas. Daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem - liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Mazumtirdzniecība stabili aug

Sabiedrības apmierinātība ar dzīvi pieaug kopā ar strādājošo skaita un iedzīvotāju ieņēmumu kāpumu – šogad būtiski straujāk par inflāciju aug gan vidējā darba samaksa, gan arī vidējā pensija. Augošā pirktspēja nāk par labu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjomi šī gada pirmajos septiņos mēnešos ir palielinājušies par 5,1%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Swedbank: "Uz papīra" beidzot 1000 eiro (1)

Otrais ceturksnis atzīmējās ar strauja vidējās bruto darba samaksas pieauguma turpināšanos. Vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas auga par 8,4% jeb 78 eiro, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, un beidzot pārsniedza 1000 eiro robežu. Atalgojuma kāpumu šogad galvenokārt veicina augošais darbaspēka trūkums un minimālās algas celšana par 50 eiro.

Strautiņš: Četri cipari

Bruto alga Latvijā otrajā ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī. Pieauguma temps otrajā ceturksnī nedaudz piebremzējās salīdzinājumā ar gada sākumu. Darba samaksa par nostrādāto stundu gada griezumā pieauga par 8,4%, salīdzinājumā ar 8,7% pirmo ceturksnī. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē labvēlīgāka t.s. bāzes efekta dēļ (ar to domājot pieauguma tempa svārstības pērnā gada ietvaros), algu kāpums sasniegs apmēram 10%. Lietuvā darba samaksas kāpums jau otrajā ceturksnī pārkāpa divciparu slieksni.

Pastiprināti kontrolēs, kā Latvija cīnās pret naudas atmazgāšanu (1)

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam Moneyval noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Ziņojuma kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

Neraugoties uz atsevišķām pazīmēm par to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā varētu bremzēties, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pat paātrināt savus izaugsmes tempus. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika bijusi par 5,1% lielāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai INDEXO pirmā darbības gada laikā otrajā pensiju līmenī izdevies piesaistīt vairāk nekā sešus tūkstošus klientu ar aktīviem 45 miljonu eiro apjomā, bet pensiju plāns INDEXO Izaugsme gada laikā (no 2017. gada 3. jūlija līdz 2018. gada 3. jūlijam) uzrādījis ienesīgumu 2,84% līmenī, kas ir augstākais rādītājs starp visiem otrā pensiju līmeņa ieguldījumu plāniem Latvijā.

VID pirmajā pusgadā valsts budžetā iekasējis par 1,4% vairāk kā plānots (3)

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad pirmajos sešos mēnešos valsts budžetā iekasējis 4,653 miljardus eiro, kas ir par 62,803 miljoniem eiro jeb 1,4% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Jūnijs atnes straujāko gada inflācijas tempu šogad

Jūnijs atnesis straujāko gada inflāciju šogad – gada inflācijas temps sasniedzis 2,8%. Preču cenu izaugsme paātrinājās līdz 2,5% gada laikā, kamēr pakalpojumu cenu gada izaugsme bija 3,3%, kas ir līdzīgs temps kā iepriekš. Turpmākajos mēnešos varam sagaidīt līdzīgu vai nedaudz straujāku inflāciju, proti, gada inflācijas tempi svārstīsies tuvu 3% atzīmei.

Šodien