Finanses / Diena / Finanses / Diena

Gaida jaunu investīciju pieplūdumu © DIENA (1)

Nodokļu reformu pakete, kas guvusi apstiprinājumu gan valdībā, gan Saeimā, saņēmusi daudz kritikas, tomēr, kā norāda ekonomisti, ir saglabātas arī valsts ekonomisko izaugsmi veicinošas lietas. Viena no tām ir nulles procentu likme uzņēmumos reinvestētajai peļņai, saistībā ar ko šķēpu laušana sākās vēl deviņdesmito gadu beigās, kad Igaunijā šādu normu pieņēma, bet Latvijā ne.

Kad Latvija izkonkurē Šveici, Luksemburgu, Lihtenšteinu... © DIENA

Ar ko Latvija finanšu biznesam var būt labāka par valstīm, kas tradicionāli specializējušās šajā jomā, un kā iespē- jams pelnīt miljonus pasaules lielajās biržās – Romāna Meļņika saruna ar Krievijas izcelsmes investīciju ekspertu Denisu Pospelovu.

ASV Federālā rezervju sistēma nemaina bāzes procentlikmi (3)

ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja sanāksmē trešdien nolēma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu.

Eiropas akciju tirgiem paredz izaugsmi © DIENA (1)

Globālās ekonomikas konjunktūra, kuras svaru kausi pēdējos ceturkšņos nosvērušies par labu straujākai Eiropas ekonomikas attīstībai un līdz ar to arī kompāniju peļņas pieaugumam, liek izvirzīt viedokli par to, ka tieši šis reģions kļūs par ienesīgāko uz pasaules investīciju kartes.

Gaida uz procentu likmju izmaiņām © DIENA (2)

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas tuvāko gadu laikā ietekmēs kapitāla tirgus attīstību, līdz ar to arī pensiju fondu ienesīgumu, ir centrālo banku noteiktās procentu likmes.

Modernās tehnoloģijas mudina tradīcijām bagāto finanšu jomu mainīties (1)

Pēdējā laikā situāciju finanšu jomā Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, raksturo tas, ka parādās jaunas finanšu pakalpojumu alternatīvas. Tās mēdz gan konkurēt ar ierastajiem banku sektora pakalpojumiem, gan arī papildina tradicionālo banku nozares sniegumu.

Jādomā globālos mērogos © DIENA (6)

"Jāspēj adekvāti novērtēt, vai jaunradītais produkts būs pieprasīts globālā mērogā. Tas ne vienmēr izdodas. Tikai Baltijas mērogs nav iespējams, jo, ja riska kapitālists vēlas 500% atdevi, tad viņam pie ieguldījumiem 200 000 eiro pēc pieciem gadiem uzņēmums jāpārdod par desmit miljoniem eiro. Parādiet man, kas Baltijā ir spējīgs nopirkt jaunuzņēmumu par 10 miljoniem eiro. Tas nav iespējams, tāpēc jāorientējas uz pasaules vai vismaz Eiropas mērogu," intervijā Rūtai Kesnerei uzsver Proks Capital vadītājs Andrejs Prohorovs.

Investoru apetīte rada bažas par iespēju ilgstošam cenu kritumam © DIENA

Brīdī, kad viena virtuālās valūtas bitkoina (bitcoin) tirgus vērtība ir tāda pati kā divām Trojas uncēm zelta, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai ieilgušais investēšanas bums sasniedzis savu apogeju.

Monetāro stimulu atkarībā © DIENA

Strauji augošā inflācija, kas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas eirozonas ekonomiskā parādība, ik pa laikam likusi uzdot jautājumu, vai Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas pasākumi būs jānoslēdz pirms noteiktā termiņa šā gada beigās.

Meklē lielāku ienesīgumu © DIENA (1)

Latvijas mājsaimniecību kopējais finanšu aktīvu apjoms turpina augt, pēdējo desmit gadu laikā tas gandrīz divkāršojies, 2016. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedzot 9,5 miljardus eiro. Lielāko daļu no mājsaimniecību finanšu aktīviem veido naudas līdzekļi kontos vai banku depozītos, kas šobrīd – zemo procentu likmju laikā – praktiski neko nepelna.

Civinity veiks obligāciju emisiju

Uzņēmums AS Civinity, mājokļu un komerciālo ēku apsaimniekošanas uzņēmumu pārvaldītājs Baltijas valstīs, izplatīs obligācijas līdz 10 miljonu eiro vērtībā. Pirmajā posmā AS Civinity publiski piedāvās obligāciju emisiju līdz piecu miljonu eiro vērtībā. Uzņēmumu grupas plānos ir turpmāka paplašināšanās un tirgus pozīciju nostiprināšana, portālu Diena.lv informēja uzņēmumā. Tāpat uzņēmums informē, ka pērn strādājis ar 53% apgrozījuma pieaugumu un 57% peļņas pieaugumu.

Drukātā nauda patlaban stutē ekonomiku © DIENA (7)

Finanšu sektora un patēriņa ekonomikas krahs pagājušās desmitgades izskaņā licis globālajai tautsaimniecībai piedzīvot lielākos satricinājumus kopš 1929. gada krīzes un tai sekojošās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados.

Swedbank peļņa Latvijā pirmajā ceturksnī - 27 miljoni eiro (1)

Swedbank peļņa Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 27 miljoni eiro, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, aģentūrai LETA pavēstīja bankas preses pārstāve Kristīne Jakubovska. Viņa arī norādīja, ka peļņas samazinājums ir skaidrojams ar nelielu ienākumu kritumu un izdevumu palielināšanos.

Zelts kļuvis vēl spožāks © DIENA (2)

Lai gan pasaules ekonomiskā izaugsme varētu būt paātrinājusies, preču biržās augusi investoru interese par zelta iegādi. Dzeltenais metāls, kuram pēdējā piecgade cenu izmaiņu jomā nav bijusi veiksmīga, drīzāk otrādi, kopš pērnā gada beigām piedzīvojis apmēram 12% vērtu cenas kāpumu, pagājušās nedēļas vidū atrodoties nedaudz zem 1300 ASV dolāru (1212 eiro) atzīmes par Trojas unci.

Lai arī pasaules politiskais fons vēsta par nedrošības palielināšanos, globālās ekonomikas izaugsmes tempu pieaugums šogad ļāvis pasaules finanšu epicentram Volstrītai nokļūt jaunā vēsturiski visaugstākajā cenu punktā.

Valsts kopējā labklājības līmeņa palielināšanā aizvien vairāk tiek runāts pat jaunu, vērtīgu produktu radīšanu, taču, kā jau bieži vien mūsu valstī, daudzsološu ideju radīšana atduras pret finansējuma trūkumu.

Banku nozare cer šogad uzņēmumiem aizdevumos izsniegt apmēram divus miljardus eiro

Ja uzņēmumu kreditēšanas izaugsme turpināsies esošajā intensitātē, šogad uzņēmumiem aizdevumos varētu tikt izsniegti divi miljardi eiro, liecina optimistiskas Latvijas Komercbanku asociācijas ekspertu prognozes.

Ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās, kas valsti, iespējams, var novest pat īslaicīgā recesijā, liek aizvien lielāku uzmanību pievērst dažādām finanšu injekcijām, kas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) naudas apgūšanu. Pēc atsevišķu politiķu teiktā, ES budžets nākamgad esot Latvijai izdevīgs, piemēram, papildu ārpuskārtas finansējums 500 miljonu eiro apmērā piensaimniekiem. Tomēr, ja raugāmies uz situāciju kopumā, tas, cik naudas nākamgad spēsim piesaistīt, tajā skaitā no nemitīgi apspriestajiem ES struktūrfondiem, lielā mērā atkarīgs no pašu uzņēmības.

Ārzemnieki atkāpjas no Latvijas (22)

Pērn ārvalstu investori pirmo reizi 25 gadu laikā savus ieguldījumus Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā samazinājuši - vērojams 206 miljonu eiro kritums, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu iestāžu peļņa desmit mēnešos - teju 407 miljoni eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja ar 406,7 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Šodien

Finanses