Pērn Latvijā 31% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem
Pagājušajā gadā Latvijā 31,2% praktizējošu ārstu bija vecāki par 60 gadiem, tostarp 17,4% ārstu bija vairāk nekā 65 gadi, liecina Slimību profilakses un kontroles dati.
Ārsti
Jauno ārstu asociācija prognozē, ka tuvāko sešu gadu laikā medicīnas darbinieku situācija varētu uzlaboties
Tuvāko sešu gadu laikā medicīnas darbinieku situācija varētu nedaudz uzlaboties, aģentūrai LETA prognozēja Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
Aptauja: Ārstiem visvairāk traucē nebeidzamās reformas un neskaidrā nākotne
Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar SKDS pētījuma centru nākusi klajā ar aptaujas rezultātiem, kas norāda, ka liela daļa ārstu strādājot arvien vairāk, kas ir saistīts ar birokrātiskā sloga palielināšanos. Tajā pašā laikā ir samazinājies laiks, ko ārsti velta saviem pacientiem. Pētījuma rezultāti arī parāda, ka nepietiekamās algas nebūt nav galvenais faktors, kas traucē ārstu darbam.
Rēzeknes slimnīca: Atteikšanās no normālā pagarinātā darba laika var radīt cilvēkresursu problēmas
Satversmes tiesas (ST) lēmums par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei Rēzeknes slimnīcā var radīt problēmas ar cilvēkresursiem, aģentūrai LETA pieļāva slimnīcas pārstāvji.
NVD: Par valsts apmaksātiem pakalpojumiem ģimenes ārsta praksē nevar prasīt papildu samaksu
Atsaucoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) sniegto informāciju medijiem, Nacionālais veselības dienests (NVD) vērš uzmanību, ka ģimenes ārstu prakses nevar sniegt pacientiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus kā maksas pakalpojumus. Turklāt ģimenes ārstu protesta laikā valsts apmaksātos pakalpojumus iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā var saņemt arī pie dežūrārstiem.
Reformējot slimnīcu tīklu, daļai mediķu no mazajām slimnīcām varētu nākties pārkvalificēties
Veselības ministrija (VM) pieļauj, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā daļai mediķu no tām ārstniecības iestādēm, kur kāda nodaļa tiks slēgta vai kāds specifisks pakalpojums vairs netiks sniegts, nāksies pārkvalificēties uz citu medicīnas specialitāti vai arī meklēt darbu citā slimnīcā.
Pērn Latvijā nedaudz sarucis ārstu skaits
Arī pērn Latvijā nedaudz sarucis ārstu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Lietuvā no jūlija paaugstinās ārstu un medmāsu algas
Lietuvā no jūlija tiks paaugstinātas ārstu un medmāsu algas, ceturtdien paziņojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs.
Voļskis: Ārstiem jāmaksā par rezultātu
Ar ekonomikas zinātņu doktoru, veselības apdrošināšanas jomas ekspertu Edgaru Voļski sarunājas Romāns Meļņiks.
Ik gadu speciālās pārbaudes visiem bērniem sportistiem garantēt nevar
"Jūsu organizācijas visiem sportistiem pārbaudes tiks ieplānotas decembrī. Pašreiz pārbaudes sportistiem varam solīt tikai vienu reizi 1,5 līdz 2 gados," šādu atbildes e-pastu saņēmusi viena no sporta organizācijām, kas vēlējusies bērnus pieteikt padziļinātajai profilaktiskajai medicīniskajai pārbaudei Valsts sporta medicīnas centrā (VSMC). Viss būtu kārtībā, ja vien šādi izmeklējumi nebūtu jāveic reizi gadā, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Latvijas veselības aprūpes iestādes iecienījuši pacienti no Ziemeļvalstīm, Krievijas un Lielbritānijas
Medicīnas pakalpojumu eksportam Latvijā ir daudz virzienu, taču kopumā tos var raksturot kā kvalitatīvus pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu. Kvalitāti nodrošina gan tehnoloģijas, gan medicīniskā personāla respektējamais izglītības līmenis.
Apinis: Komunikācijas problēmas - ārsti un mediji
Kad presē parādās skarbas publikācijas par it kā no slimnīcas nepamatoti izrakstītu slimnieku, par ārsta sarunu pacientam nesaprotamā valodā vai nenozīmētu laboratorisku analīzi, datortomogrāfiju vai speciālista konsultāciju, beigu beigās parasti nonākam pie kopsaucēja - komunikācijas problēmas. Komunikācijas problēmas daži pacienti nosauc par morālo kaitējumu un vēršas Veselības inspekcijā vai pat prokuratūrā.