Deviņu Austrumeiropas valstu līderi kopīgā paziņojumā trešdien pauduši dziļu satraukumu par Krievijas agresīvo politiku un aicinājuši nodrošināt pastāvīgu NATO militāro klātbūtni reģionā.
NATO dalībvalstis no Austrumeiropas novembrī rīkos samitu, lai apvienotu spēkus lielāku drošības garantiju iegūšanai savam reģionam, pirmdien pavēstījis jaunā Polijas prezidenta Andžeja Dudas kancelejas valsts sekretārs Kšištofs Ščerskis.
ASV izvietos smago bruņojumu, tostarp tankus, kājnieku kaujas mašīnas un artilēriju Centrāleiropā un Austrumeiropā, otrdien Tallinā apliecināja ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.
Lai atturētu iespējamu Krievijas agresiju Eiropā, Pentagons apsver kaujas tanku, bruņu transportieru un citas militārās tehnikas pastāvīgu izvietošanu Baltijā un vēl vairākās valstīs Austrumeiropā, lasāms The New York Times.
Krievijas agresija pret Ukrainu apdraud arī citas Austrumeiropas valstis un ir lielākais drauds Lielbritānijas drošībai, otrdien paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds.
ASV armija plāno nākamgad citās NATO dalībvalstīs izvietot 150 tankus, un daļa no šīs bruņutehnikas, iespējams, tiks bāzēta Austrumeiropā, otrdienas vakarā pavēstīja Savienoto Valstu ģenerālleitnants Bens Hodžs.
Brīdī, kad līdz Eiropadomes sanāksmei, kurā jālemj par 2030.gada mērķiem, kas sasniedzami klimata izmaiņu ierobežošanai, atlikušas tikai trīs nedēļas, sešas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis paziņojušas, ka iebilst pret Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumiem.