Brīdī, kad valsts ekonomikai trūkst investīciju, tiek izstrādāti dažādi monetārie,
normatīvie un fiskālie mehānismi tam, lai tautsaimniecības aktivizētos, uzņēmumi
nepaliktu bez nepieciešamajiem līdzekļiem un būtu iespējams cerēt uz labklājības
pieaugumu nākotnē.
Ķīnas centrālā banka piektdien paziņoja, ka visi finanšu darījumi, kas ietver kriptovalūtas, ir nelikumīgi, tādējādi radot triecienu digitālo valūtu darījumiem valstī.
Pasaules tautsaimniecībai cenšoties pārvarēt Covid19 izraisīto ekonomisko krīzi,
gan atsevišķām valstīm, gan
vairākām ekonomikas nozarēm vēl ir jāpūlas sadzīvot ar
iepriekšējās, 2008. gada finanšu krīzes sekām.
Covid-19 atnākšanas radītie kontrasti Latvijas tautsaimniecībā nav bijuši izdevīgi patēriņa kredītu portfelim. Zūdot drošībai par rītdienu un pirkumiem kļūstot pārdomātākiem nekā iepriekš, samazinājusies banku patēriņa kredītos izsniegtā naudas summa.
Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja ABLV Bank apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Covid-19 atnākšana ir mainījusi ekonomiskos nosacījumus, sagādājot problēmas arī banku sektoram. Galvenās iezīmes varētu būt visai līdzīgas bankām lielajās Rietumu ekonomikās un tepat Latvijā. No vienas puses, bankas piedzīvo naudas plūdus, kas saistīti ar ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu, kura veicina noguldījumu apjomu pieaugumu, no otras puses, šo piesaistīto noguldījumu naudu patlaban ir grūtības izvērst daudzos lielos un kvalitatīvos aizdevumu projektos.
Šobrīd Saeimā virzību turpina likumprojekts Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk tekstā – grozījumi), par kuru kritiku pauduši juristi, uzņēmēji un politiķi, norādot uz grozījumu iespējamo neatbilstību cilvēktiesībām, pārcenšanos starptautisko prasību ieviešanā, teksta kvalitātes trūkumiem un neskaidrībām, kādas radīsies to piemērošanā. Vislielākā kritika vērsta pret regulējumu, ka valsts, atzīstot, ka kādai personai nav nevainojama reputācija, var šai personai atņemt noteikta veida īpašumu.
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 151,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 80,5% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati.
Saskaņā ar Latvijas finanšu sektoru reglamentējošajiem normatīviem maksimāli iespējamais naudas sods kredītiestādei par pārkāpumiem AML/CFT (naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas) jomā var būt pieci miljoni eiro vai 10% no bankas (finanšu iestādes) gada apgrozījuma, ko rēķina pēc pēdējā jaunākā apstiprinātā auditētā gada pārskata.
