Latvija uzskata, ka bēgļu jautājuma risināšanā solidaritātei ir jābūt brīvprātīgai un saistītai ar praktiskām iespējām un integrāciju ilgtermiņā, pirmdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēdē Rīgā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).
Lielākā daļa no Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem iebilst pret bēgļu kvotu noteikšanu Latvijai. Vienīgā partija, kas nenoraida šo ieceri, ir opozīcijā esošā Saskaņa, savukārt Vienotības pārstāve Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauž atbalstu brīvprātīgas bēgļu uzņemšanas idejai.
Lietuva nemaina savu nostāju, ka katrai valstij pašai jālemj, cik bēgļu tā var pieņemt, Lietuvas Radio ceturtdien sacījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus par bēgļu sadali starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas, viņaprāt, ir pretrunā ar ES tiesību normām un neņem vērā arī pašu bēgļu vēlmes.
6000 eiro, kurus EK gatavojas piešķirt valstij par katru uzņemto bēgli, nosegtu gan papildus ikmēneša maksājumus gan tās izmaksas kas nepieciešams administratīva procesa nosegšanai, "izskatās, ka EK par to ir padomājusi," ceturtdienas rītā intervijā LTV atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Ungārijai ir tiesības debatēt par imigrantu neuzņemšanu un nāvessoda ieviešanu, otrdien uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP), sacīja premjerministrs Viktors Orbāns, norādot arī, ka Eiropas Komisijas (EK) bēgļu kvotu ideja "robežojas ar vājprātu"."Ungāri runā skaidru valodu. Mums nepatīk staigāt riņķī apkārt.
Malaizija un Indonēzija trešdien piekritušas uz laiku uzņemt 7000 rohingju un Bangladešas imigrantu, kas ar laivām būs sasnieguši valstu piekrastes ūdeņus.