Tuvojoties valsts svētkiem, veikta aptauja, noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par saviem un ģimenes locekļu veselības paradumiem. Tajā atklāts, ka iedzīvotāju biežākais iemesls veselības uzturēšanai ikdienā ir vēlme justies labi – tā norādījuši 54% respondentu. Šī motivācija biežāk izteikta vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem, kur šādi atbildēja 61%, savukārt mazāk tā atbildējuši cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 47%. Citi iemesli, piemēram, vēlme nodzīvot ilgu mūžu vai atbildība par ģimeni, minēti daudz retāk – tikai 10%. Bailes no slimībām un to sekām kā galveno motivāciju norādīja 8% respondentu, un tikpat liels skaits aptaujāto atzina, ka biežāk viņus motivē vēlme labi izskatīties.
Latvijas valsts svētki ir laiks, kad īpaši godinām sabiedrības un ģimenes vērtības, kā arī izceļam mūsu kopīgās tradīcijas un vienotību. Stipra veselība ir cilvēku lielākā bagātība un resurss pilnvērtīgai dzīvei. Pasaules Veselības organizācija skaidro veselību kā “pilnīgu fiziskās, psihiskās un sociālās labklājības stāvokli, nevis tikai slimības vai nespējas neesamību”. Šī definīcija atgādina, ka veselība nav garantēta vai pašsaprotama, tā ir vērtība, par kuru ikdienā jāgādā ar apzinātiem lēmumiem un dzīvesveidu. Svētku laikā atcerēsimies, ka rūpes par veselību ir gan indivīdu, gan visas sabiedrības kopīgs uzdevums un ieguldījums nākotnē.
Klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe un reproduktoloģe Zane Vītiņa, kura šogad saņēmusi Veselības ministrijas atzinības rakstu par ieguldījumu sabiedrības veselībā, norāda: “Ģimenē nostiprinātajām vērtībām un paradumiem ir būtiska ietekme uz dzīves kvalitāti un labklājību ilgtermiņā, tāpēc tās loma veselības veicināšanā un saglabāšanā ir īpaši nozīmīga. Jau grūtniecības laikā ieliktie pamati ietekmē bērna imunitāti, fizisko un garīgo attīstību, samazinot risku nopietnām veselības problēmām nākotnē. Vecāku izpratne un atbildīga attieksme pret veselību veido bērnu paradumus, kas bieži saglabājas arī pieaugušo vecumā. Vecāku pozitīvie piemēri palīdz bērniem apgūt veselīga dzīvesveida principus jau no mazotnes. Tādēļ veselības uzvedība ģimenē ir jāuztver kā vērtīga tradīcija, ko, rūpīgi kopjot, nododam nākamajām paaudzēm.”
Aptaujas rezultāti atklāj, ka tikai 18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu ģimenes locekļi pietiekami rūpējas par savu veselību. Lielākā daļa – 65% – šo rūpju līmeni vērtē kā daļēji pietiekamu, savukārt gandrīz piektā daļa jeb 17% respondentu atzinuši, ka viņu ģimenē veselībai tiek pievērsta nepietiekama uzmanība – visbiežāk (29%) tā atbildējuši gados jaunākie 18-29 vecuma grupā, bet vismazāk (13%) iedzīvotāji vecumā 50-79 gadi. Reģionālā griezumā Rīgas (19%) un Pierīgas (20%) iedzīvotāji biežāk uzskata, ka viņu ģimenes locekļi nepietiekami rūpējas par savu veselību, retāk šādu uzskatu pauž kurzemnieki – 13% un Zemgalē dzīvojošie – 14%.
Gada farmaceite 2024 – “Mēness aptiekas” farmaceite Irina Korčagina dalās ikdienas novērojumos: “Rūpes par veselību sākas ar izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi un ikdienas paradumu ietekmi uz labsajūtu. Savā darbā ik dienu saskaros ar ģimenēm, kuras vēlas rast risinājumus dažādiem jautājumiem – sākot no imunitātes stiprināšanas un veselības uzlabošanas līdz pareizai zāļu, vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanai, kā arī higiēnas un ādas kopšanas padomiem. Farmaceiti, līdzās ārstiem, ir gatavi palīdzēt ar padomiem, kā rūpēties par veselību ikdienā. Mēs aicinām atcerēties, ka nelieli, apzināti soļi ikdienā – veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa mazināšana un rūpes vienam par otru – ir ceļš uz veselīgāku un laimīgāku dzīvi. Veselība ir vērtība, par kuru jāgādā ik dienu!”
Speciālistu ieteikumi veselīga dzīvesveida tradīciju stiprināšanai ģimenē
Vēlreiz par uzturu!
Arvien vairāk tiek apzināta uztura loma veselības saglabāšanā – nepareizi ēšanas paradumi nereti var būt nopietnu slimību attīstības cēlonis. Pārmērīgs sāls, cukura un tauku patēriņš, kā arī nepietiekama vitamīnu un minerālvielu uzņemšana vājina imunitāti un palielina sirds slimību, diabēta, aptaukošanās un pat vēža risku.
Nepietiekama dārzeņu, augļu un pilngraudu uzņemšana liedz organismam svarīgus resursus, kas nepieciešami veselības aizsardzībai. Veselīgu paradumu veidošana ģimenē, kopīgi gatavojot maltītes un izvēloties uzturvielām bagātus produktus, palīdz uzlabot veselību un samazināt slimību risku nākotnē. Veselīgs uzturs ir vienkāršs un efektīvs veids, kā veicināt labāku dzīves kvalitāti un veselību ilgtermiņā.
Kvalitatīva un aktīva brīvā laika pavadīšana
Fiziskās aktivitātes ir svarīgas gan veselības uzlabošanai, gan ģimenes kopības sajūtas veicināšanai. Aktīvā atpūta, piemēram, pārgājieni, pastaigas vai braukšana ar velosipēdu, ļauj izbaudīt svaigu gaisu, rast laiku sarunām un vienlaikus stiprināt ķermeni. Regulāras kustības palīdz uzturēt veselīgu ķermeņa svaru, novērst aptaukošanos un ar to saistīto slimību risku. Tās arī mazina stresu, uzlabo garastāvokli un miega kvalitāti, kā arī stiprina muskuļus un kaulus. Svarīgi, lai aktivitātes būtu piemērotas visiem ģimenes locekļiem un radītu prieku, nevis slogu. Izmantojiet kvalitatīvi pavadīto laiku, lai uz laiku atliktu malā telefonu, datoru un ierīces un veltītu uzmanību viens otram.
Psihiskā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā
Atbalstošas un empātiskas attiecības ģimenē palīdz tikt galā ar stresu un pārvarēt dzīves izaicinājumus. Regulāras sarunas palīdz saprasties un stiprina uzticēšanos. Savukārt stress vai atbalsta trūkums palielina veselības riskus un var veicināt kaitīgos ieradumus. Tāpēc, lai saglabātu līdzsvaru un labsajūtu ikdienā, vēlams apgūt efektīvas stresa pārvaldīšanas tehnikas.
Ja ģimenes locekļiem rodas sarežģījumi vai emocionālas grūtības, vajadzētu vērsties pie speciālista, apzinoties, ka tas ir svarīgs solis problēmas risinājumam. Būtiski grūtajos brīžos parādīt, ka esat viens otram blakus, piedāvāt palīdzību un emocionālu atbalstu, kad tas nepieciešams.
Runājiet par veselību
Sarunas par veselību ģimenē veido atklātu un atbalstošu vidi, kurā ikviens jūtas uzklausīts un saprasts. Regulāri pārrunājot fizisko un psihisko labsajūtu, var laikus pamanīt problēmas un kopīgi rast risinājumus. Ģimenes piemērs bieži nosaka to, cik ērti cilvēki jūtas, apmeklējot ārstus, uzdodot jautājumus un piešķirot prioritāti profilaktiskajai aprūpei. Piemēram, ja vecāki augstu vērtē regulāras veselības pārbaudes un atklāti runā par veselības problēmām, bērni var būt vairāk gatavi darīt to pašu arī pieaugušo vecumā. Sarunas par veselību stiprina ģimenes saites, veicina savstarpēju uzticēšanos un iedvesmo pievērsties veselīgākam dzīvesveidam.
Lai veselība kļūst par prioritāti un vērtību ikvienā ģimenē!
*Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2024. gada novembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1468 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.