Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.
Ekonomikas stimulēšanas gaitā samazinoties procentu likmēm, atdeve no dažāda konservatīva rakstura finanšu instrumentiem – banku termiņnoguldījumiem un valdību obligācijām – ir ļoti minimāla vai vispār izzudusi. Līdz ar to ieguldītāji ir spiesti meklēt jaunas alternatīvas, lai savu kapitālu varētu ne tikai saglabāt, bet arī ar tā palīdzību nopelnīt. Viena no šādām alternatīvām ir uzņēmumi, kuru dividenžu ienesīgums ir relatīvi augsts, ja to salīdzina ar šo pašu uzņēmumu akciju cenu biržā.
Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.
Visai vērienīgo akciju cenu kāpumu, kas pasaules biržās ilga kopš marta beigām, kad investori sapriecājās par centrālo banku un valstu valdību solītajiem finanšu stimuliem, patlaban ir nomanījusi negatīva korekcija. To var saistīt ar atskārsmēm, ka, par spīti naudas injekcijām, ekonomika vien atturēta no krituma bezdibenī, taču nevar runāt par vērā ņemamiem sasniegumiem vai izaugsmi. Kopējā rocība kļūst mazāka, un tas ierobežo arī uzņēmumu peļņas iespējas, turklāt daudzus uzņēmumus patlaban apdraud pat maksātnespēja.
Straujā Covid-19 izplatība pasaulē daudziem finanšu tirgus segmentiem liek brukt pat ar lielāku ātrumu nekā iepriekšējās – 2009. gada – finanšu krīzes laikā. Tas sevišķi attiecas uz pasaules akciju tirgiem. Tā kā esam sasaistīti ar pasaules norisēm, tad arī Baltijas akciju biržas ir piedzīvojušās vērā ņemamu kritumu, pastāvot visai nelielām izredzēm uz strauju atkopšanos.
Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.
Pasaules ekonomiskā situācija kļūst aizvien saspringtāka, un apstākļus vēl vairāk pasliktina koronavīrusa Covid-19 izplatība gan vairākās Āzijas valstis, gan arī Eiropā un citur pasaulē. Rezultātā arī biržas investoru noskaņojums vairs nav tik optimistisks kā pērn.
Darījumu presē jau ir visai daudz rakstīts par to, ka pagājušais gads ir bijis ļoti veiksmīgs pasaules lielajos akciju tirgos. Pozitīvās tendences nav metušas līkumu arī Baltijas akciju biržām, kurās kotēto uzņēmumu akcionāriem nereti bijušas iespējas nopelnīt, izdevīgi pārdodot sev piederošos vērtspapīrus, vai priecāties par sava ieguldījuma vērtības pieaugumu vismaz grāmatvedības līmenī. Baltijas valstīs visstraujākais akciju cenu kāpums ir bijis Lietuvā, kur vietējais indekss OMX Vilnius pērn ir pakāpies par 15,44%, kamēr tā analogi Latvijā un Igaunijā attiecīgi par 11,53% un 10,05%.
Raugoties uz norisēm pasaules fondu tirgos, varētu šķist, ka biržas ir kļuvušās imūnas gan pret ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu, gan pret tirdzniecības kariem, kas galu galā kopumā varētu negatīvi ietekmēt arī kompāniju finanšu rādītājus.
