Dārgāka dabasgāze un Krievijas energomilža Gazprom
ietekmes vājināšana Latvijas tirgū vai arī samierināšanās ar spēkā
esošo Latvijas gāzes (LG) monopolu apmaiņā pret nosacītu
cenu stabilitāti un prognozējamību - starp šādiem scenārijiem var
nākties izvēlēties Saeimai un valdībai.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība) uzskata, ka Baltijas valstu valdībām ir steigšus jāvienojas par reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības vietu, savukārt Latvijas valdībai jāsāk rīkoties, lai pēc 2017. gada atgūtu no Gazprom kontroli pār Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Tikai šādi iespējams panākt, ka dabasgāzes tirgū rodas konkurence, uzskata politiķis.
Nenoskaidrotas izcelsmes kiberuzbrukums paralizējis vienas no pasaules lielākajām dabas un škidrinātās gāzes ražotājvalsts Kataras gāzes uzņēmuma RasGas informācijas sistēmas, ziņo informācijas tehnoloģiju portāls The Register.
Krievijas dabasgāzes piegādes ir samazinātas astoņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas gāzi saņem tranzītā caur Ukrainu, lai gan Krievijas koncerns Gazprom iepriekš apgalvoja, ka aukstā laika dēļ ir kāpinājis piegāžu apmērus blokam, piektdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ceturtdien paziņojis, ka Maskava neplāno drīzumā atteikties no monopolstāvokļa dabasgāzes tirgū, neraugoties uz pieaugošo Eiropas spiedienu.
Mājsaimniecībām, kas lieto gāzes plītis, vidējais izdevumu pieaugums par dabasgāzi gadā būs 3,84 lati, savukārt mājsaimniecībām, kuras lieto gāzi arī apkurei - 89,76 lati gadā (tai skaitā PVN palielinājums), portālu Diena.lv informēja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.