Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Dainis Gašpuitis

Gašpuitis: Septembrī ražīgs eksports

Šā gada septembrī, salīdzinājumā ar augustu, preču eksporta vērtība uzlēca par 23,1%, kamēr imports pakāpās par 4,8%. Kā bija gaidāms, lielu devumu sniedza graudaugu eksporta pieaugums par 114,8 miljoniem eiro, kas aizceļoja pa visu pasauli - Alžīriju, Saūda Arābiju, Franciju un Spāniju. Pozitīvi, ka šo labo rezultātu veidoja arī eksporta kāpums citās nozarēs – kokrūpniecībā, metālu un to izstrādājumu, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma, kā arī pārtikas nozarē.

Gašpuitis: Izaugsmes temps nav straujš, tomēr atzīstams

2015. gada 3. ceturksnī IKP apjoms ir palielinājies par 0,4%, bet gada laikā IKP ir audzis par 2,5%. Salīdzinoši labo veikumu ir ļāvis kaldināt pievienotās vērtības palielinājums ražošanas (+3%) un pakalpojumu nozarēs (+2%), kā arī tirdzniecībā (+3%). Tādejādi šā gada trijos ceturkšņos ekonomika ir pieaugusi par 2,4%.

Gašpuitis: Zema inflācija arī turpmāk

2015. gada septembrī patēriņa cenu līmenis ir sarucis par 0.1%. Rezultātā pēc sešu mēnešu pārtraukuma gada inflācija atkal ir atgriezusies negatīvajā teritorijā, tas ir, septembrī vidējais patēriņa cenu līmenis ir samazinājies par 0.5%. To galvenokārt diktē cenu sarukums precēm, kas gada laikā ir par 1.7% zemākas. Turpretim pakalpojumu cenas ir augušas par 2.5%, kaut pieauguma temps pēdējos mēnešos ir palēninājies.

Gašpuitis: Rūpniecības apjoms aug, bet panākumi nozarēs atšķirīgi

Augustā, mēneša laikā, rūpniecības samazinājās par 1,4%. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms ir audzis par 6,4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 4,8%.Lielu lomu uz kopējiem rādītājiem veidoja KVV Metalurga darbība, kas savu lomu saglabās arī turpmāk. Pagaidām gan darbības ilgtermiņa perspektīvas ir pietiekami neskaidras.

Gašpuitis: Mērena, bet caurmērā sabalansēta izaugsme

Precizētie IKP dati pārmaiņas nav nesuši un apstiprina, ka šā gada 2.ceturksnī IKP gada laikā ir pieaudzis par 2,7%. Būtiska ietekme uz kopējo izaugsmi ir bijusi rūpniecības attīstībai, kas ir palielinājusies par 6,2%. Neskatoties uz labo veikumu, atsevišķas nozares (būvniecības izejmateriālu, pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošana) tomēr saskaras ar lejupslīdi.

Gašpuitis: Darba tirgū arvien aktuālāki kļūs strukturālie izaicinājumi

Ekonomikas izaugsmes mērenais temps atspoguļojas arī darba tirgus rādītāju izmaiņās, kas liecina, ka 2.ceturksnī bezdarbs ir sarucis līdz 9,8% jeb 97,1 tūkstotim iedzīvotāju. Ceturkšņa laikā tas krities par 0,4 procentpunktiem. Tajā pašā laikā sarucis arī ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas otrajā ceturksnī bija 41,7 tūkstoši iedzīvotāju, tomēr to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā ir pieaudzis par 2,8 procentpunktiem līdz 43%.

Gašpuitis: Rūpniecība stiprina izaugsmi

IKP ātrais novērtējums jau signalizēja par rūpniecības ieguldījumu ekonomikas izaugsmes stiprināšanā. Dati to apliecina, respektīvi, 2.ceturksnī, salīdzinot ar 1.ceturksni, rūpniecības produkcijas apjoms ir pieaudzis  par 4,2%, tai skaitā apstrādes rūpniecības par 2,6%. Savukārt gada laikā rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi par 5,7%.

Gašpuitis: Izaugsme paātrinās, bet tā joprojām būs mērena

Šā gada 2.ceturksnī, salīdzinājumā ar pirmo, IKP ir pieaudzis 1,2%. Savukārt gada laikā ekonomika ir palielinājusies par 2,7%. IKP pieaugumu veidoja kāpums rūpniecībā par 2% un pakalpojumu nozarēs (bez tirdzniecības) par 3%. Tirdzniecībā radītā pievienotā vērtība palielinājusies par 4%. Pagaidām ainu par otrā ceturkšņa ekonomikas veikumu veido ļoti ierobežots informācijas daudzums.

SEB banka: Aprīlī liela loma sezonālajam faktoram

Šā gada aprīlī patēriņa cenas palielinājās par 0,6%. Liela ietekme bija sezonālajam faktoram, respektīvi, cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, jo veikalu plauktos turpināja parādīties jaunās kolekcijas, un pārtikai. Tāpat cenu kāpumu veicināja veselības aprūpes un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu, kā arī alkohola un tabakas sadārdzināšanās.

Gašpuitis: Pērn valsts parāds un deficīts pieaudzis

2014.gadā valsts budžeta deficīts bija 347 miljoni eiro, kas veidoja 1.4% no IKP. Deficīta apjoms pērn, salīdzinājumā ar 2013.gadu, ir dubultojies. Lielāko iztrūkumu veidoja valdības budžeta deficīta pieaugums, kas radies vienreizēja maksājuma ERAB, izdevumu palielinājuma atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem ietekmē.

SEB banka: Gada sākumā patēriņš pieaug pārliecinoši

Februārī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja augt un mēneša laikā palielinājās par 1,2%. Gada izteiksmē mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija visai negaidīts - 9,3%. Šo kāpumu veidoja pārtikas preču tirdzniecības pieaugums par 6,2% un nepārtikas preču par 11,3%. Labvēlīgās cenas veicināja degvielas patēriņa palielināšanos par 24,7%.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide