Dienas replika: Viņķele pamodusies
Pēc Dienas rakstu sērijas par ļaudīm, kuri guļ uz valsts pabalstu mūrīša un pat necenšas sameklēt sev darbu, Labklājības ministrija ar ministri Ilzi Viņķeli priekšgalā beidzot ir pamodusies.
Dienas replika
Dienas replika: Noturēt jaunos
Bezdarbs jauno cilvēku vecuma grupā ir kļuvis par nopietnu problēmu visā Eiropā, vietumis sasniedzot pat 30-35% līmeni. Latvijā tā vairāk ir sarunu tēma pašā vecuma grupā, nevis politiskā līmenī apzināta problēma.
Dienas replika: Balsošanas mašīna
Kad iesākas diskusijas par Saeimas deputātu atalgojuma adekvātumu, vairākums sabiedrības sliecas apgalvot, ka - var jau daudz minēt salīdzinājumus ar parlamentāriešu atalgojumu citur Eiropā, tomēr mūsējie tautas priekšstāvji saņem pārāk daudz.
Dienas replika: Liesie gadi
Caurmēra latvietim, kurš tāpat ir mazturīgāks par caurmēra grieķi, neskatoties uz visām viņa lielajām problēmām šodien, tā būtu ļoti liela vīzdegunība smīkņāt par stāvokli Grieķijā. Dažkārt jau kļūst vieglāk, ja redzi, ka neesi ar savām problēmām viens.
Dienas replika: Mīts par Latgali
Latgali žēlo, par Latgali šausminās, Latgalei sola - jebkurā gadījumā tiek sagaidīta aktīvāka, jēdzīgāka valsts politika šajā reģionā. Un politiķi, kā nu māk, cenšas pieprasījumu apmierināt - turklāt ne tikai ar runāšanu, bet pat plāniem un dzīvas naudas apsolījumiem. Vai būs rezultāti? Var gadīties, ka ne - pat ja solītā nauda būs. Jo valstīm ne sevišķi labi padodas t. s. depresīvo reģionu attīstīšana ar tiešas iejaukšanās metodēm.
Dienas replika: Reformu partijas apbērēšana
Nereti gadās, ka partija, kuras izveidošanos gana liela daļa sabiedrības sagaida ar interesi vai pat atbalstu, pamanās izraisīt vilšanos. No šī viedokļa Zatlera Reformu partija - nu Reformu partija (RP) - tikai atkārto ceļu, ko savulaik jau gājusi Tautas partija vai Jaunais laiks. Tiesa, netrūkst kritiķu, kuri uzskata, ka RP gadījumā kritiens noticis nepieredzēti strauji un bez cerībām no tā atgūties.
Dienas replika: Šveices cinisms
Eiropas Savienības dalījums vecajās un jaunajās, pirmās un otrās šķiras dalībvalstīs, ir pastāvīgs politiskās retorikas un diskusijas objekts. Atcerēsimies Slovākijas patērētāju aizsargu pētījumu par pārtikas kvalitāti veco un jauno valstu lielveikalos, kad atklājās tendence, ka starptautiskās korporācijas jauno ES dalībvalstu veikalu plauktiem piedāvā zemākas kvalitātes tāda paša zīmola pārtikas produktus, it kā tās būtu otrās šķiras valstis, kurās dzīvo otrās šķiras cilvēki.
Dienas replika: Nacionalizācija
Naftas valsts Argentīna 2010. gadā pirmo reizi kopš valsts lielākās naftas kompānijas YPF privatizācijas 1993. gadā sāka naftas produktu importu. Pērn naftas produktu imports Argentīnai, kura pati iegūst naftu, izmaksāja 10 miljardus dolāru, šogad tie varētu būt 14 miljardi. Tāpēc valsts prezidente Kristīna Kirhnere pieņēmusi lēmumu privatizācijas sāgu beigt - renacionalizēt YPF, kurā kontrolpakete pieder spāņu Repsol.
Dienas replika: Bez vainas vainīgie?
Korupcija (t. s. pateicības) medicīnā Latvijā lielākoties tiek vērtēta no ētikas viedokļa, kas arī saprotami, jo runa ir par cilvēka veselību un dzīvību. Tomēr šai problēmai ir arī ekonomiskais aspekts, turklāt ne tikai daudz piesauktais zemais mediķu atalgojums kā iegansts naudas prasīšanai, bet arī pakalpojumu tirgus nesakārtotība.
Dienas replika: Nezaļums
Pati doma, ka automobilis var būt zaļš, ir perversa - iemetot āķi diskusijai, vakardienas Dienā raksta bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs. Turpinot: «Nekavēsim laiku, uzskaitot katru e-mobiļa detaļu, kas izgatavota vai nu no naftas, vai gāzes (plastmasas, šķiedras, vadu izolācija) vai iegūta procesos, kas patērē milzīgu daudzumu enerģijas (alumīnijs, varš, litijs, gumija).
Dienas replika: Iejūtas lomā
Cik noprotams no publiskajiem izteikumiem, Nacionālā apvienība (NA) pašreizējā politiskajā lugā jūtas gana komfortabli - loma dabūta, protams, varētu vēlēties arī kuplāku runājamo daļu, lai nav tik daudz jāspiež uz mīmiku, tomēr kopumā vienmēr var teikt, ka arī bez šī aktiera luga nevarētu notikt utt.
Dienas replika: Trīs bērni
Lai latvieši spētu izdzīvot nākotnē, nepietiek ar vienu bērnu ģimenē. Ar diviem ir par maz - nākotne sākas ar trešo. Diemžēl Latvijā ir maz bērnu un maz ģimeņu, kurās ir trīs bērni, nemaz nerunājot par daudzbērnu ģimenēm. 9293 ģimenēs ir viens bērns, 6649 ir divi bērni, un tikai 2198 ģimenēs vecāki audzina trīs bērnus.