Ukrainā šobrīd norit aktīva karadarbība un par plašu atmīnēšanu, lai pasargātu civiliedzīvotājus, var runāt tikai nosacīti. Savukārt Azerbaidžānā pēc valsts teritorijas atjaunošanas tiek veikti plaši atmīnēšanas darbi, pilnībā attīrot lielas valsts teritorijas.
Neitralizētās munīcijas apjoms mēnesī pārsniedz 5000 vienību
Azerbaidžānas Mīnu apkarošanas aģentūra (ANAMA) martā veica mīnu neitralizācijas operācijas Tartaras, Agdaras, Kalbadžaras, Agdamas, Hodžali, Hankendi, Hodžavendas, Lahinas, Šušas, Fuzuli, Gubadli, Džabrajilas un Zangilanas rajonos, teikts aģentūras interneta vietnē.
Saskaņā ar ANAMA datiem, operāciju rezultātā pagājušajā mēnesī tika atklātas un neitralizētas 236 kājnieku mīnas, 267 prettanku mīnas, kā arī 4922 nesprāgušas munīcijas vienības.
Kopumā martā no mīnām un nesprāgušās munīcijas tika attīrīti 5336,5 hektāri zemes.
Atmīnēšana notikusi arī pirms 2020. gada, tomēr totāla zemes atbrīvošana no sprāgstvielām un mīnām sākās pēc otrā Karabahas kara, kad valsts atguva plašas tai piekrītošās teritorijas. Pēdējās militārās operācijas, atbrīvojot valsts teritoriju no Armēnijas karaspēka notika 2023. gadā. Tomēr, par spīti nemierīgajiem apstākļiem, 2021. gadā tika neitralizētas 18777 kājnieku mīnas un 9583 prettanku mīnas, no sprāgstvielām kopumā atbrīvojot vairāk nekā 20 tūkstošus hektāru zemes. Turpmākajos gados neitralizēto mīnu un sprāgstvielu skaits mazinās, tomēr to vēl aizvien ir simtiem tūkstošu. Pēc teritorijas atbrīvošanas 2024. gadā Azerbaidžānā neitralizēja vairāk nekā 4000 kājnieku mīnas un vairāk nekā 2000 prettanku mīnas. 2025. gada martā tika neitralizētas 1248 kājnieku mīnas un 498 prettanku mīnas, kā arī 13200 vienības nesprāgušās munīcijas, tā no sprāgstvielām atbrīvojot 12441 hektārus zemes.
Latvijas palīdzība Ukrainas mīnu laukos
Ir aizritējis ceturtais kara gads Ukrainā un visā tās Austrumu pierobežā ir atrodami mīnu lauki, kas vietvietām iestiepjas valsts iekšienē. Jau pēc pirmā kara gada militārie eksperti lēsa, ka Ukrainas pilnīga atmīnēšana varētu ilgt līdz 70 gadiem. Šādas prognozes TV24 raidījumā “Aktuālais par karu Ukrainā” izteica Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš 2023. gadā un kopš šī brīža ir pagājuši vēl trīs kara gadi.
Latvijas valsts un uzņēmumu atbalsts Ukrainai sekoja jau pirmajos kara gados.
Piemēram, Latvijas uzņēmums "LV TEH" sadarbībā ar Ukrainas bruņoto spēku inženieru un sapieru vienībām uzbūvēja atmīnēšanas robotu "Labais", kas tika nosūtīts uz Ukrainu 2023. gada nogalē. Jaunuzņēmums SUBmerge Baltic šogad uzsācis sadarbību ar Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju ražotāju Roboneers. Jau drīzumā «SUBmerge Baltic» plāno piegādāt ar kabeli vadāmus zemūdens dronus, bet pēcāk – arī autonomus zemūdens dronus, kuru pamatuzdevums ir atmīnēšanas darbi. Latvijas Republikas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām un drošības saistībām, kas parakstīta starp valstu prezidentiem 2024. gada 11. aprīlī arī paredz konkrētu atbalstu atmīnēšanas jomā, kas tiek pildīta. Līdzīgus sadarbības paktus parakstījušas arī pārējās divas Baltijas valstis, kā arī Polija un vēl citas Eiropas valstis.
Ukrainas un Azerbaidžānas sadarbība atmīnēšanā
Azerbaidžāna tāpat kā Latvija ir to valstu sarakstā, kas pirmās sniedza atbalstu Ukrainai, turklāt Azerbaidžānas gadījumā runa ir par 42 miljonu ASV dolāru lielu humanitārās palīdzības pakotni, tomēr gluži tāpat kā pārējiem Ukrainas atbalstītājiem atmīnēšanas jautājumi dienaskārtībā parādījās pēc pirmā kara gada, kad tika apjausti patiesie risku apjomi. Azerbaidžānas pieredze moderno mīnu neitralizācijā ir neatsverama, jo citviet šādas prakses nav. Latvijā vēl aizvien tiek atrastas II pasaules kara mīnas, bet prakse 21. gadsimta mīnu neitralizēšana pie mums nav. Jāpiebilst, par laimi nav.
Tieši šī iemesla dēļ Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests ir parakstījis saprašanās memorandu par sadarbības paplašināšanu humānās atmīnēšanas jomā ar Azerbaidžānas Mīnu apkarošanas aģentūru (ANAMA). Memorands parakstīts pērnā gada vasarā un abas puses atzīst sadarbības praktisko nozīmi. Starp valstīm notiek aktīva pieredzes apmaiņa, speciālistu apmācības un moderno tehnoloģiju ieviešana mīnu neitralizēšanā. Ukraina ir izteikusi pateicību Azerbaidžānai par tās pastāvīgo atbalstu un solidaritāti, tostarp par mīnu neitralizēšanas transportlīdzekļa "Revival-P" ziedojumu.
2025. gada jūlijā parakstītā vienošanās paredz, ka Azerbaidžāna piegādās Ukrainai nepieciešamās rezerves daļas mīnu neitralizēšanai un tas notiek, par ko liecina Ukrainas oficiāli izplatītā pateicība Azerbaidžānai par aprīkojumu un atbalstu mīnu neitralizēšanā 2026. gada 18. februārī.
Latvijas un Azerbaidžānas sadarbība atmīnēšanā
Jau pagājušā gada jūnijā Azerbaidžānas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Ziemeļeiropas politikas centru (NEPC) un Azerbaidžānas Mīnu apkarošanas aģentūru (ANAMA) rīkoja apaļā galda diskusiju ar nosaukumu "Mīnu apkarošana Azerbaidžānā: prioritātes un izaicinājumi". Pasākuma uzmanības centrā bija izpratnes veicināšana par Azerbaidžānas sauszemes mīnu draudiem, humānās palīdzības atmīnēšanas izaicinājumiem un starptautiskās sadarbības veicināšana. Pasākumā no Latvijas puses piedalījās ne tikai NBS speciālisti, bet arī eksprezidents Raimonds Vējonis un politiķis NEPC priekšēdētājs Artis Pabriks.
Pērn pasākuma mērķis bija izcelt mīnu draudus, ar kuriem saskaras Azerbaidžāna, aktuālos aspektus mīnu neitralizācijas jomā, īpaši humanitārās mīnu neitralizācijas jomā, kā arī starptautiskās palīdzības un sadarbības nepieciešamību.
Tieši šajā pasākumā Azerbaidžānas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs norādīja, ka Armēnijas gandrīz 30 gadus ilgās militārās okupācijas rezultātā Azerbaidžāna ir viena no valstīm, kas visvairāk piesārņota ar mīnām un nesprāgušu munīciju. Mīnētā platība aptver vairāk nekā 13 procentus no Azerbaidžānas teritorijas, kur apraktas aptuveni 1,5 miljoni mīnas un dažādas munīcijas vienības. Šī problēma rada nopietnus draudus civiliedzīvotājiem, kavē no okupācijas atbrīvoto teritoriju atjaunošanu un bijušo iekšzemē pārvietoto personu drošu un cienīgu atgriešanos mājās.
Bijušais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pērn aicināja sniegt praktisku starptautisku atbalstu Azerbaidžānai ne tikai vārdos, bet arī parādot politisko gribu. Viņš arī uzsvēra, ka pati Latvija cieš no nesprāgušas munīcijas, kas palikusi pāri no Pirmā un Otrā pasaules kara, un, ņemot vērā Azerbaidžānas gūtās zināšanas un pieredzi, divpusēja sadarbība šajā jomā būtu izdevīga.
Savukārt Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs un bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, vērsa uzmanību uz to, ka Azerbaidžāna jau daudzus gadus ir Latvijas stratēģiskais partneris Dienvidkaukāzā, un sacīja, ka pašreizējā apaļā galda diskusija radīja iespēju iepazīties ar mīnu draudiem, ar kuriem saskaras Azerbaidžāna. A. Pabriks uzsvēra, ka Azerbaidžāna ir viena no retajām valstīm pasaulē, kas ir atbrīvojusi savas zemes no okupācijas, taču joprojām cieš no mīnu draudiem un nepieciešamības pēc starptautiskas palīdzības šīs problēmas risināšanai.
No abām pusēm diskusijā piedalījās ne tikai politiķi, bet arī praktiķi un bija prezentācijas un piemēri.
Šodien mīnu neitralizēšanas jautājums vairs nav tikai tehnisks uzdevums — tas ir pārbaudījums starptautiskās sabiedrības briedumam, tās spējai ne tikai runāt par drošību un humānismu, bet arī rīkoties ar apņēmību un vienotību. Tūkstošu cilvēku dzīvības un iespēja atgriezties drošā un cienīgā dzīvē ir atkarīga no starptautiskās kopīgās gribas, no tā, cik stingri un saskaņoti pasaule spēs stāties pretī šim izaicinājumam.