Kristaps Vecgrāvis. Dzeja
***Iegaumē šo mirkli:Bula nogurdināta jūlija dienaVelk pār sevi tumšas vilnas deķi,Apsedzot peldu vietas rekvizītus:Pēdu nospiedumus, noliekto smiltāja zāliUn peldveļas miklos atlējumus uz tāsKrūmajā noslēpušās siekstas.Tumsa ienāk mežā, tu neredzi kā tā noplūc riekstus,Tu neredzi kā tā mierina satraukto odu muguras,Tu neredzi kā tumsa skūpsta Meženes meitu, skaujot to zem ribiņām(Pirksti ņiebura maliņai nekautri uzduras).

