Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien drošības forumā Singapūrā paudis vilšanos par to, ka vairāku valstu līderi nav apņēmušies piedalīties Šveicē gaidāmajā miera samitā.
Atbalsts Ukrainai un nākotnes drošība Eiropā ir cieši saistīti, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, kura ceturtdien un piektdien piedalījās NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā, Čehijā, informēja Ārlietu ministrija (ĀM).
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien apliecināja, ka ir ieradies Zviedrijā, lai aicinātu Kijivas sabiedrotos Ziemeļeiropā piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem vairāk ieroču.
Vācija ir devusi Ukrainai atļauju apšaudīt ar Vācijas piegādātajiem ieročiem mērķus Krievijā, piektdien paziņoja kanclera Olafa Šolca preses pārstāvis.
Ukrainas bruņotajiem spēkiem būtu jāpiešķir tiesības uzbrukt Krievijas teritorijai ar Rietumu sabiedroto sniegtajiem ieročiem, jo Ukraina ir pakļauta Krievijas agresijai, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Papildspēki Krievijas armijai Harkivas apgabalā liecina, ka, iespējams, tiek mēģināts atvilkt Ukrainas spēkus no kritiskajiem frontes līnijas posmiem Ukrainas austrumos un izveidot "buferzonu" Harkivas apgabala ziemeļos un šādā veidā krievi vēlas uzsākt savas ofensīvas otro posmu Harkivas apgabalā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.
Ukrainas spēki piektdienas rītā veikuši triecienus prāmju pārceltuvei un ostas "Kaukāzs" naftas terminālim Krievijas Krasnodaras novadā, ziņo Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.
Sākot ar jūniju, Ukraina tā dēvētās čehu iniciatīvas ietvaros katru mēnesi varētu saņemt 50 000 līdz 100 000 lielkalibra šāviņu, ceturtdien pavēstījuši Čehijas vadības pārstāvji.
Krimā ceturtdien Ukrainas jūras dronu triecienā iznīcināti divi Krievijas kuteri, pavēstīja Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR), norādot, ka tie atbilstoši provizoriskajai informācijai bijuši ātrgaitas transporta un desanta kuteri KS-701 Tuņec.