Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā. Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.
Līdz 1. septembrim palikušas tikai trīs nedēļas, taču skolu direktoriem joprojām nav noteiktas atbildes uz jautājumiem, kā tiks organizēts mācību process, vai klātienes formāts būs iespējams, ja patlaban valstī kopumā 64% izglītības darbinieku ir potējušies, vai tas tiks atļauts tajās skolās, kur sasniegti 80%, ko darīt ar tiem, kas atsakās vakcinēties, un kā būs ar drošības protokolu.
Valsts pētījumu programma (VPP) Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai paredz aptvert plašu pētījumu virzienu spektru – "valodas, vēstures, kultūras, latviešu un mazākumtautību identitātes, izglītības transformācijas iespēju izpēti, kā arī nepieciešamā cilvēkkapitāla paplašināšanu". No 2021. līdz 2024. gadam tai tiks atvēlēti kopumā 6,2 miljoni eiro. Humanitārās jomas zinātnieki pozitīvi vērtē šādu finansiālu ieguldījumu, taču iebilst pret to, ka programmas sagatavošanas posmā nav ņemti vērā zinātnieku sabiedrības viedokļi un priekšlikumi. It īpaši bažīgi ir literatūras pētniecības laukā strādājošie, jo šī sadaļa palikusi aiz svītras.
Aptuveni 90% vidusskolēnu izteikuši vēlmi no 2022. gada 1. septembra 12. klasē apgūt padziļināto svešvalodu kursu, un vairākums Latvijas skolu uz šo vēlmi ir atsaukušās, iekļaujot šo mācību priekšmetu savos izvēļu grozos. Svešvalodu skolotāji, iepazīstoties ar projekta Skola 2030 izstrādāto programmas paraugu, ir neizpratnē par "vienvirziena kursu", kurš fokusējas uz noteiktām kompetencēm un prasmēm, aizmirstot vai pametot novārtā citas. Viņuprāt, jaunie akcenti vairāk uzrunās filoloģiski orientētus skolēnus, tāpēc programma būtu vairāk piemērota fakultatīvajām nodarbībām.
Klātienes mācību rīkošana skolēniem un studentiem nākamajā mācību gadā būs atkarīga no tā, cik liela sabiedrības daļa būs vakcinējusies pret Covid-19, pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP)
No nākamās pirmdienas 1.-6.klases un 12.klases, kā arī 7.-9.klases un 10.-11.klases pēc rotācijas principa klātienes mācības varēs rīkot 33 pašvaldības, kas ir par divām pašvaldībām vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākā informācija.
Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbildes liecina, ka 81% Latvijas skolēnu mājās ir labiekārtota vieta ar rakstāmgaldu attālināto mācību veikšanai, 9% mācās pie ģimenes ēdamgalda, savukārt pārējie bērni uzdoto pilda uz grīdas, sēžot dīvānā, gultā, pie TV, secināts Mēness aptieka un pētījumu aģentūras Norstat’ pandēmijas laikā veiktajā aptaujā.
Šonedēļ 1.-6.klases un 12.klases, kā arī 7.-9.klases un 10.-11.klases pēc rotācijas principa klātienē varēs mācīties 50 epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākie dati.
Šonedēļ klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 46 pašvaldības, kas ir par vienu pašvaldību mazāk nekā iepriekšējā nedēļā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija.
No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija.