Neraugoties uz to, ka pasaules biržās šogad nafta ir bijusi viens no ienesīgākajiem ieguldījuma veidiem, nav pārāk lielu cerību, ka līdzšinējā dinamika saglabāsies. Ir gan jāņem vērā augošā ģeopolitiskā spriedze, kas jau gadu desmitiem ir viens no galvenajiem melnā zelta cenas augšupejas virzītājiem.
Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem notikumiem pasaules finanšu tirgus kontekstā neapšaubāmi ir samērā straujais naftas cenas pieaugums. Vēl vasarā pasaules melnā zelta tirgu varēja dēvēt par pusdzīvu, tomēr kopš tā laika barels melnā zelta ir kļuvis gandrīz par 40% dārgāks, cenai patlaban atrodoties 70 ASV dolāru par barelu tuvumā.
Pēc vairākiem gadiem ar zemām naftas cenām globālais naftas tirgus tuvojas tam, lai sasniegtu veselīgu līdzsvaru starp piegādēm un pieprasījumu, ceturtdien paziņoja Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC. OPEC norāda, ka aizvien vairāk novērojamas pazīmes par naftas tirgus virzību uz līdzsvara atgūšanu.
ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average trešdien pieauga līdz jaunam rekordam, indekss Standard & Poor's 500 kritās un indekss Nasdaq Composite palielinājās, bet ASV dolāra vērtība saruka, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) paaugstinot bāzes procentlikmi un ASV Kongresam turpinot progresu nodokļu samazināšanas plāna pieņemšanā.
Uzņēmums Gunvor, kas vēl nesen piederēja tuvam Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugam, tagad saņēmis tiesības glabāt trešo daļu Latvijas degvielas rezervju. Šādu lēmumu pirmdien pieņēma Ekonomikas ministrija, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Naftas cenas pasaulē otrdienas rītā nedaudz samazinās pēc iepriekšējās piecās tirdzniecības sesijās piedzīvotā kāpuma. Cenas samazinājums saistāms ar bažām par iespējamiem piegāžu no Lībijas pārrāvumiem, kā arī kopējo situācijas nestabilitāti Tuvajos Austrumos pēc tam, kad ASV īstenoja gaisa triecienus Sīrijā.
Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien piedzīvojušas kritumu saistībā ar investoru bažām par to, vai ASV jēlnaftas piegāžu kāpums ietekmēs Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC pūliņus ierobežot naftas ieguvi un samazināt pārmērīgās enerģijas piegādes.
Ilgstoši zemās naftas cenas, kuru dēļ energoresursu krājumiem bagātās Saūda Arābijas tautsaimniecība stagnē, piespiedušas ultrakonservatīvās valsts vadītājus domāt par ievērojamām ekonomiskām un sociālām pārmaiņām, piemēram, samazinot atkarību no naftas eksporta un paplašinot sieviešu līdzdalību darba tirgū. Cilvēktiesību aizstāvji mudinājuši Saūda Arābijas valdību izmantot brīdi, lai veiktu arī politiskas reformas un atļautu valsts iedzīvotājiem aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, nebaidoties par iespējamām represijām.
Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.