Šodien, 29. augustā, plkst. 20 Daugavas koncertzālē uzstāsies dziedātājs Normunds Rutulis ar Slaveno Rīgas orķestri un dziesmām no pagājušā gadsimta, pavēstīja pasākuma rīkotāji.
Ikšķiles pašvaldības iniciatīva varētu iezīmēt lielisku tendenci kultūrā – slavu, atzinību un materiālo balstu meklēt un atrast uz vietām un ne tikai literatūras jomā
Dzīve nevar uzvarēt nāvi. Jo nāve mājo pašā dzīvē. Māksla rada ilūziju, ka šī robežšķirtne - starp būt vai nebūt - ir pārvarama, kā ceļš, kuru iespējams šķērsot turp un atpakaļ
Maza pasaule, kas jūk prātā, jo nespēj vairs cilvēcīgi komunicēt Talantīgā un skandalozā britu māksliniece Treisija Emina 1995. gadā izveidoja vienu no savām slavenajām instalācijām – darbs saucās Everyone I have ever slept with 1963–1995, proti, Ikviens, ar kuru esmu reiz pārgulējusi. Realitātē tā bija "nevainīga" zaļzila telts, kuras izgaismotajā iekšienē kā altārī māksliniece bija izvietojusi visu mīļāko fotogrāfijas.
Viens no pretrunīgākajiem posmiem ASV vēsturē – sausais likums – stilīgā un spriedzes pilnā filmā Nelikumība Patiesi, jaudīgi, aizkustinoši, maķenīt drebulīgi. Tāda ir filma Nelikumība/Lawless, kuras varoņi ir trīs brāļi Bondurāni – jauns, dumjš un vietējā eimišu garīdznieka meitā Bertā (Mia Vasikovska) ieķēries karstgalvis Džeks (Transformeru varonis Šaija Lebafs), Pilsoņu karā izdzīvojušais Hovards (Džeisons Klārks, redzams arī šīs nedēļas repertuāra jaunumā Slepenā operācija 30 pēc pusnakts/Zero Dark Thirty) un klusējošais saimnieks, īsts harismātiskais dzīvnieks Forests (seksīgais brits Toms Hārdijs).
Kāpēc muzikālie tribūni, šie jaunlaiku revolucionāri, savās pilnmēness nakšu fantāzijās aicina uz esošās varas nomaiņu un utopisku neprāta režīmu ieviešanu Latvijā Neiziet no galvas nesen dzirdēta veca anekdote – kas kopīgs politiķim ar zīdaiņa autiņiem? Atbilde – abi laikus jāmaina, citādi sāk smirdēt.
Iznākot Andrē Žida autobiogrāfijai, jājautā, kāpēc rakstnieks, kas tiek pielīdzināts pasaules literārā Olimpa dieviem, Latvijā ir tabula rasa? Kad nākamais Nobela prēmijas literatūrā (1947) laureāts 1937. gadā paša dibināto žurnāla _Nouvelle Revue Française _un izdevniecības Gallimar paspārnē sāka publicēt savas Dienasgrāmatas/Journal, vēl ne tuvu nebija izgudrota ESM – elektroniskā skaitļojamā mašīna (pazīstama arī kā kompjūters/dators) –, kas spētu sekundes kriksītī saskaitīt – Andrē Žida personiskais dzīves apraksts ir miljons vārdu plašs.
Varam jau pēc sirds patikas fantazēt – nabaga Blaumanis kā vilciņš griežas kapā, ja vien viņš būtu redzējis Latvijas televīzijas Jaungada priekšnesumu Lai dzīvojam, lai svinam! Vai varbūt – Blaumanis smejas? Kas to zina.
Visi mēs esam tikai īslaika ciemiņi šajā vietā, kuru lielākoties iekārtojam savām ērtībām un bez dižām sirdsapziņas ēdām izpostām, ja mums kas nepatīkJa jūs lasāt šo tekstu, tas nozīmē, ka viss beidzies labi – 21. decembrī plānotais pasaules gals kārtējo reizi ir atlikts uz nenoteiktu laiku, Ziemsvētku rūķīši parūpējušies, lai tajā svētā naktī jūsu skropstās ietraustos pa sirsnības asariņai, bet kādi vēl augstāki spēki apliecinājuši mūžīgo ziemas saulgriežu ritu – dienas atkal kļūst garākas, un cilvēkiem labs prāts.
Prieks par latviešu teātra personību – Alvja Hermaņa un Viestura Meikšāna desantu – Berlīnē un MaskavāDecembris. Krievija. Maskavas Dailes teātris. 11. datumā uz Krievijas "galvenās dramatiskās skatuves" – pirmā pirmspirmizrādes skate krievu klasiķa Aleksandra Suhovo-Kobiļina leģendārās lugu triloģijas _Ainas no pagātnes _pirmajam opusam – 1854.