Recenzija

Filmas Sapņu komanda 1935 recenzija. Tīra spēle

Sadarbībā ar žurnālu Kino Raksti piedāvājam Ingas Pērkones recenziju par Aigara Graubas filmu _Sapņu komanda 1935_Savulaik, 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, amerikāņu režisors Pīters Bogdanovičs žēlojās, ka ir milzīga problēma atgūt to nevainības, tiešuma un vienkāršības garu, kāds bija raksturīgs Holivudas kino klasiskajam laikmetam.

6. februāris, 2013, 13:51

Grāmatas Ļevs Tolstojs. Bēgšana no paradīzes recenzija. Ģēnija trešais ceļš

Ar Krievijas nacionālo literāro prēmiju apbalvotais romāns piedāvā pētījumu par Ļeva Tolstoja un viņa sievas dramatiskajām attiecībām

5. februāris, 2013, 8:35

Dzimumu kauja Šopēna pavadībā

Sievietes un vīrieša sarežģītās attiecības ir viena no režisores Māras Ķimeles spilgtākajām tēmām, arī iestudējot Strindberga Tēvu Pateikt, ka Augusts Strindbergs – XIX un XX gadsimta mijas krāšņākā zviedru literatūras parādība – bija pret emancipāciju un sieviešu līdztiesības kustību, nozīmē nepateikt neko.

4. februāris, 2013, 8:32

Filmas Rūsa līdz kaulam recenzija. Simpātiskie draņķi

Franču filma _Rūsa līdz kaulam _ir viena no gada spēcīgākajām drāmām pieaugušam skatītājam Žaka Odiāra jaunākās filmas satura pieteikums ir skarbs – abas kājas zaudējušajai delfīnu trenerei Stefānijai nākotne sola, nu, droši vien vientuļu eksistenci invalīdu ratiņos – pat ja jaunā, skaistā sieviete no darbavietas delfinārijā un apdrošināšanas kompānijas saņem kompensācijā ērtu dzīvokli, lieliskas protēzes, un vispār – ko daudz pīkstēt, deju, naktsklubu un delfīnu mīļotāja Stefanī taču turpinās eksistēt saulainajā kūrortā Antibā, gan jau kādu veci noķers. Nav tik traki.

1. februāris, 2013, 12:57

Koncerta Neakadēmisks vakars ar Kārli Lāci recenzija. Kārļa Lāča mūzikas vilinājums

Neakadēmiskās mūzikas jomā 30. janvāra koncerts ar pieteikumu Neakadēmisks vakars ar Kārli Lāci Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim izrādījusies spoža pārmaiņa klasisko koncertprogrammu vidū. Piedaloties arī VAK Latvija un vairākiem solistiem – dziedātājai Aijai Vītoliņai, pianistei Agnesei Egliņai, akordeonistei Initai Āboliņai, vijolniekam Jurijam Savkinam, saksofonistam Gintam Pabērzam un, protams, pašam autoram, LNSO diriģenta Māra Sirmā vadībā klausītāju piepildītā Lielās ģildes zālē atskaņoja komponista un taustiņinstrumentālista Kārļa Lāča mūziku.

31. janvāris, 2013, 16:00

Laimas Jansones koncerta recenzija. Kokle modernajai nākotnei

Laima Jansone un akadēmiskie mūziķi satiekas dzīvā identitātēKoncerts (25.I Lielajā ģildē), kurā Laimas Jansones spēlētās kokles (etnokokle un somu kantele ar skaņas pastiprinājumu) viņas pašas un Ērika Ešenvalda jaundarbu pirmatskaņojumos satikās ar Latvijas Radio kora un kamerorķestra Sinfonietta Rīga skanējumu, liek domāt par kokli kā latviešu mūzikas zīmīgu spēkavotu nākotnei.

30. janvāris, 2013, 14:45

Grāmatas 12 krēsli recenzija. 12 necenzēti krēsli

Visi briljanti ir mani, nevis tikai seši procenti! Lai gan krievu valodā pieejams jau padsmit gadu, latviski Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova leģendārā romāna 12 krēsli pirmvariants pilnā apjomā, turklāt ar sastādītāju priekšvārdu un apjomīgajiem komentāriem iznāca gadumijā. Kas tad ir šis "necenzētais izdevums"? Kā kādā intervijā sacījis viens no sastādītājiem Mihails Odesskis: "XIX gadsimta klasiskajai literatūrai ir pieņemts par avotu uzskatīt pēdējo autora apstrādāto variantu, vadoties pēc principa: "jo vēlāk pārstrādāts, jo precīzāk ataino autora domu", taču ar padomju laikā iznākušo literatūru ir otrādi – vērā ņemams ir pirmais manuskripts, jo vēlākie labojumi lielākoties atspoguļo autora piekāpšanos politiskās cenzūras direktīvām.

29. janvāris, 2013, 12:00

Izrādes Indrāni recenzija. Arhaisms vai stilizācija?

Režisors Valters Sīlis ar savu Indrānu versiju nokāpj Nacionālā teātra ogļu pagrabā jeb Aktieru zāles kamerformātāPēdējā desmitgadē, un jo īpaši piecgadē, Blaumaņa Indrāni tik ražīgi iestudēti uz Latvijas teātru skatuvēm, ka rodas jau gluži sportiska profesionālā interese, ko vēl var izdarīt ar šo latviešu dramaturģijas pērli.

29. janvāris, 2013, 7:45

Kristapa Zariņa izstādes recenzija. Laikabiedru parāde

Kristapa Zariņa draugi ir gleznotājam pieejamākie modeļi, savukārt skatītājiem patīk, ja tie ir pazīstami arī viņiemArhitekts Andis Sīlis gandrīz pliks, tērpies tikai tādā kā pašdarinātā baleta "kārtainē", Rīgas Laika redaktori, sasēduši katrs savā pusē klavierēm, dakteris Māris Andersons kā Hamlets, kam no galvaskausa rokās palicis tikai apakšžoklis, – Kristapa Zariņa izstādē, panākot portretisku līdzību, portretētas populāras personas, kuras ir arī mākslinieka draugi.

28. janvāris, 2013, 10:55

Filmas Cirque du Soleil. Pasaulēm tālu recenzija. Saules cirks un zelts

Multimiljonu zīmols Saules cirks demonstrē vienīgi cilvēka ķermeņa iespējas Nekādus poētiskus virsrakstus te nevajag – 1984. gadā divu kanādiešu ielas klaunu Gija Lalibertē un Žila Senkurā dibinātajai akrobātiskās izklaides biznesa korporācijai _Cirque du Soleil _ar cauru gadu strādājošām filiālēm Lasvegasā, Dubaijā un Honkongā, ar sešām izbraukuma viesizrāžu trupām, kas piedāvā CDS šovus miniatūrākā formātā no pasaules dižmegapolēm attālinātākās provincēs, nu jau arī Maskavu un Rīgu ieskaitot, internacionālam izklaides industrijas zīmolam, kura gada apgrozījums divreiz pārsniedz visu Latvijas valsts budžetu (2011.

28. janvāris, 2013, 10:44

Grāmatas Ģimenes zelts recenzija. Dārzs aug labi

Grāmata par Hariju Kārkliņu atgādina dzimšanas dienas šampanietiIepriekšējā gada izskaņā galerijā_ Istaba _bija apskatāma gleznotāja Harija Kārkliņa (1927–2008) piemiņai sarīkota izstāde, kurā spirgtās, košās krāsās, temperamentīgos triepienos risinātie klasiskie sižeti – ainavas, klusās dabas un portreti – pārliecināja par spilgtu, atraisītu personību. Padziļinātu ieskatu Harija Kārkliņa dzīvē un daiļradē joprojām varam iegūt galerijas izdotajā grāmatā katalogā, ko izauklējusi mākslinieka meita gleznotāja Ilze Avotiņa.

24. janvāris, 2013, 8:15

Kārļa Kazāka koncerta recenzija. Cik maz gan upei ir jāmainās

Nevienam nezināmo Kārļa Kazāka dziesmu koncerts Latvijas Nacionālajā teātrī izskan kā piedzīvojumsDziesminieks Kārlis Kazāks nav viens no tiem, kas uz skatuves ir deju soļus apguvis šovmenis speciāli koncertam šūdinātā tērpā un grimā. Arī viņa dziesmas pārsvarā nav hiti, kas pielīp pēc pirmās klausīšanās reizes, un to viņš pats labi apzinās.

23. janvāris, 2013, 7:45

Šodien

Recenzija