Augustā rūpniecības produkcijas apjomi samazinājies par 2%. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde saruka par 4,3%, bet apstrādes rūpniecība par 2,4%. Nelielu kāpumu uzrādīja elektroenerģijas un gāzes apgāde (+0,8%).
Pirmdien, 30.septembrī, SEB banka identificējusi vairākus mēģinājumus nesankcionēti iegūt klientu Ibankas kodus, liecina bankas mājaslapā publicētais paziņojums. Atsevišķi klienti saņēmuši aicinājumu zemāk redzamajā logā ievadīt un tādējādi atklāt vairākus Ibankas kodus. Banka uzsver, ka tā saviem klientiem nekad neizsūta šāda veida e-pastus, neveido internetbankā, kā arī bankas vai citās mājas lapās papildu logus ar prasībām ievadīt maksājumu kartes numuru, kartes derīguma termiņu, PIN kodu, Ibankas lietotāju kodu, paroli un citus privātos datus.
Pēdējo trīs gadu laikā ir sarukusi studentu interese par izglītošanos "uz parāda" - studiju kredīti pērn izsniegti teju uz pusi mazāk nekā 2009.gadā. Speciālisti to gan skaidro galvenokārt ar studentu skaita samazināšanos.
Augustā tika prognozēta deflācija, tomēr kritums 0,8% apmērā ir negaidīts. Uz leju cenu līmeni krietni pavilka preču cenas (1,1%), bet pakalpojumu cenu samazināšanās bija minimāla (0,1%). Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām mēneša laikā bija sezonālam cenu kritumam pārtikai, kur lielāko ieguldījumu deva dārzeņu cenu samazinājums.
Jūlijā produkcijas apjomi turpināja kāpt un, salīdzinot ar jūniju, tās apjomi bija par 1,8% lielāki. Gada izteiksmē rūpniecības apjomi uzrādīja 2,1% pieaugumu. Visai iespaidīgi palielinājās ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (+12,2%). Arī apstrādes rūpniecības pieaugums bija ievērojams – 4,2%. Samazinājumu uzrādīja elektroenerģijas un gāzes apgāde (-9,1%).
Dažas augstskolas, iespējams, uz studentu rēķina papildus nopelna, uz laiku pieturot studentam pienākošos naudu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness (DB).
Neskatoties uz salīdzinoši sarežģīto situāciju ārējos tirgos, Latvijas eksporta apjomi šogad turpināja uzrādīt pieaugošu tendenci. Pirmajā pusgadā preču eksporta apjomi palielinājušies par 234 miljoniem latu jeb 7,5%, bet importa apjomi vien par 4,1 miljonu latu jeb 0,1%. Izmaiņām izvedamo un ievedamo preču vērtībā lomu nospēlē arī cenu svārstības.
Ekonomikas spēja uzturēt pozitīvās tendences turpināja atsaukties arī uz bezdarbnieku iespējām atgriezties darba tirgū. Rezultātā šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pirmo, darba meklētāju rindas saruka par 16,8 tūkstošiem un veidoja 11,4%. Vēl pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 13%. Tā vienā ceturkšņa laikā Latvijas bezdarba līmenis ir paslīdējis zem eirozonas vidējā un sagaidāms, ka tas turpinās dilt arī trešajā ceturksnī.
"Ja 2011.gadā mājsaimniecību tēriņu palielinājumu galvenokārt ietekmēja
cenu kāpums, tad pērn patēriņa izdevumu palielināšanos
vairāk ietekmēja mājsaimniecību vēlme un arī iespējas tērēt vairāk," norāda SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.Mājsaimniecību budžeta apsekojuma rezultāti liecina, ka pērn Latvijas mājsaimniecības turpināja palielināt savus tēriņus – patēriņa izdevumi faktiskajās cenās palielinājās par 5.
Neskatoties uz Latvijas ekonomikas līdzšinējo izaugsmi, kas bijusi straujākā Eiropas Savienībā (ES), salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijas panākumi pagaidām ir visai nosacīti. Vistuvāk pirmskrīzes līmenim ir Lietuva, kas no tā atpaliek par 2,3%, Igaunija atpaliek par 4,9%, bet Latvijas ekonomika no pirmskrīzes līmeņa atpaliek par 12,2%, liecina jaunākais SEB bankas makroekonomikas apskats.
"Eiro ieviešanas procesā ir plaša valdības propaganda, bet arvien netiek atrisinātas vienkāršas tehniskas lietas un sniegta palīdzība galvenajām eiro ieviešanā iesaistītajām organizācijām," portālam _Diena.l_v skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA). Galvenokārt tirgotājus satrauc jauna tendence - vadošās bankas pirms eiro ieviešanas sāk likvidēt bankomātus lauku apvidos.
Starptautiski novērtētais biznesa un finanšu žurnāls _Global Finance _otro gadu pēc kārtas _SEB bankai _piešķir apbalvojumu – labākā banka Latvijā, portālu Diena.lv informēja banka.
