Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme turpinājās, palielinoties par 0,7%. Savukārt gada laikā izaugsme ir noslīdējusi līdz 2,8%. Ātrais novērtējums liecina par pieaugumu mazumtirdzniecībā (+2,6%), kā arī pakalpojumu nozarēs (+3%). Iespaidīgu kāpumu uzrāda būvniecības nozare (+25%). Nelielu pieaugumu uzrāda apstrādes rūpniecība (+1%), bet rūpniecība kopumā, galvenokārt laikapstākļu dēļ, samazinājusies par 2%.
Šā gada martā rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0,2%. Tomēr, salīdzinot ar 2013.gada martu, tas samazinājās par 1,6%. Kritumu joprojām ietekmēja siltie laikapstākļi kā dēļ samazinājās elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi (-19,2%). Tikmēr apstrādes rūpniecībā bija vērojams kāpums par 3,9%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 15,4%.
Kā bija gaidāms, patēriņš turpina uzturēt mērenu kāpumu. To veicina ekonomikas izaugsmes virzītā iedzīvotāju pirktspējas palielināšanās. Straujākā izaugsme jau labu laiku ir vērojama preču segmentos, kas liecina par vēlmi sapost sevi un tuvākos, kā arī labiekārtot savu dzīvesvietu.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2013.gada beigās bija 223,8 miljoni eiro jeb 1% no IKP, bet vispārējās valdības parāds 8873,3 miljoni eiro jeb 38,1% no IKP.
Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie valstspiederīgie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā sasniegusi rekorda slieksni, taču ar pavisam niecīgu pieaugumu kopš aizpērnā gada - tas liek domāt, ka emigrācijas plūsma sākusi bremzēties, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos. Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela.
Bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretārs Mārtiņš Panke no aprīļa sāks pildīt SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja pienākumus.
Šā gada februārī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 2% salīdzinājumā ar 2013. gada februāri. Gan pārtikas preču, gan nepārtikas preču (bez auto degvielas) apgrozījuma palielinājums bijis identisks – 2%, nedaudz mazāk (par 1,8%) gada laikā pieaugusi auto degvielas tirdzniecība. Februārī straujākais pieaugums gada izteiksmē bijis lietoto preču mazumtirdzniecībā (par 44.9%), ziedu, augu un sēklu tirdzniecībā (par 38,9%) un apģērbu un apavu tirdzniecībā (par 15%).
Pagājušajā gadā akciju cena pieauga, galvenokārt paļaujoties uz cerību, ka uzņēmumi gūs lielāku peļņu. Šobrīd, kad ekonomika turpina stabilizēties, procentu likmes ir zemas, risku apetīte laba, akciju tirgus ir uzrādījis labus rezultātus un palielinās uzņēmumu pārņemšanas aktivitāte, ar nepacietību tiek gaidīta peļņas rādītāju izaugsme, gan ne tik straujā tempā kā pērn, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā, kas analizē pasaules notikumus globālajos finanšu tirgos.
Nedaudz piekoriģējot 4.ceturkšņa datus no 3,5% pieauguma uz 3,6%, 2013.gadā IKP ir audzis par 4,1%. Galvenais izaugsmes avots pērn bija privātais patēriņš, ko veicināja iedzīvotāju ienākumu un nodarbinātības pieaugums. Pildoties valsts kasei, valdībai veidojās iespējas palielināt tēriņus vienlaikus, ievērojot pragmatisku fiskālo politiku.