Procentu likmju celšanās tukšos makus
Augstā inflācija un tai sekojošās monetārās politikas izmaiņas par aizdevumiem liks maksāt vairāk.
Uzņēmēja Diena
Vecāku un skolas atbildība
Ikgadējais Latvijā veiktais SEB bankas pētījums rāda, ka jaunieši naudu sāk krāt arvien agrāk – gandrīz puse jauniešu uzkrājumus sāk veidot jau vidusskolā vai pat vēl agrāk, un gados jauno krājēju skaits aizvien palielinās. Taču finanšu pratība ir daudz kas vairāk par taupīšanu. Tā ietver finanšu zināšanu un izpratnes kopumu, kas ikdienā palīdz pieņemt ilgtspējīgus finanšu lēmumus. Īsāk sakot, finanšu pratība ir spēja izprast naudas vērtību un saprātīgi tērēt naudu
Dividenžu pievilcība nezūd arī lielas inflācijas laikā
Kļūšana par akcionāru ar uzviju var atmaksāties ja ne šajā gadā, tad nākamajos gados.
Klimata pārmaiņu ēnā
KARSTS! Šķiet, šovasar šis ir visbiežāk dzirdētais vārds, lai kur un kādā kompānijā mēs atrastos. Latvija ir pārdzīvojusi kārtējos augstāko temperatūru rekordus, kas mijās ar ilgstošām lietavām. Tie ir pārdzīvojumu pilni brīži mūsu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošina pārtikas produktus visai sabiedrībai.
Atrodas visai augstā punktā
Stiprāks dolārs veicina izejvielu sadārdzināšanos.
Panikai vēl nav pamata
Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, pieaudzis par 11,9%, bet, salīdzinot ar 2022. gada maiju, samazinājies par 5,2%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pelnīt ar tehnoloģijām un piena produktiem
Ukrainā notiekošais karš nav apturējis ienesīgu investīciju esamību Baltijā.
Var atstāt mantojumā
Līdz 2021. gada beigām pensiju otrajā līmenī bija uzkrāti seši miljardi eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2020. gada beigās. Pieaugumu izskaidro nevis pensijas krājēju skaita pieaugums (tas pērn saruka), bet gan iemaksu apjoma kāpums un labāks vidējais ienesīgums, ekonomikai atkopjoties pēc Covid-19 uzliesmojumiem.
Uzņēmumi – valsts asinsrite!
Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus. Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.
Iesaka izvērtēt variantus
Elektroenerģijas fiksētās cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veido 60%. Mainīgas cenas līgumu izvēlējušies 16% mājsaimniecību, bet universālo pakalpojumu – 24%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) šā gada pirmā ceturkšņa dati.
Mainās paradumi pārtikas iegādē
Vairāk pērk gan svaigus produktus, gan dažādus konservus. Liela nozīme ir atlaidēm.
Mērķiem jābūt ambicioziem
Mūsdienu pasaulē valstis meklē savu atšķirīgo un īpašo lietu, ar ko varētu izcelties un kas varētu būt investoru piesaistes instruments, kā arī ekonomikas virzītājspēks. Piemēram, Šveici mēs pazīstam kā finanšu centru, bet Vācija ir ražošanas lielvalsts. Latvijai ir iespēja būt par vietu, kurā rodas un pulcējas talanti – labumu un vērtību radītāji.