Valsts varētu subsidēt Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo uzņēmumu strādājošo algas, tam veltot 51 miljonu eiro, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais priekšlikums.
Saasinoties Covid-19 izplatības riskiem Latvijā un citur pasaulē, pieaug arī to uzņēmumu skaits, kurus šī situācija jau ir negatīvi ietekmējusi. Patlaban Covid-19 globālo pandēmiju vairs neuzskata tikai par pasažieru pārvadājumu un tūrisma biznesa problēmu. Piemēram, pagājušajā nedēļā portāls BNN, atsaucoties uz Igaunijas mediju ERR, vēstīja, ka "Igaunijā uz laiku darbu pārtrauca vienas no vērienīgākajām degslānekļa atradnēm šajā valstī, jo kādam raktuvju darbiniekam tika konstatēta saslimšana ar Covid-19 un tāpēc mājās tika nosūtīti ap 800 raktuvju darbinieku".
Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem dīkstāves gadījumā valsts varētu sniegt subsīdijas darbinieku algām, lai tie nebūtu jāatlaiž. Šādu iespēju vakar izskatīja Sadarbības padome sēdē, Dienai stāsta potenciālais ekonomikas ministra amata kandidāts Jānis Vitenbergs (KPV LV). Līdztekus plānoti tādi valsts atbalsta pasākumi viena miljarda eiro vērtībā kā nodokļu brīvdienas, finanšu garantijas un slimības lapu apmaksa.
Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 10 443 jauni uzņēmumi, kas ir par 217 mazāk nekā 2018.gadā, savukārt likvidēti nepilni 24 000 uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotā informācija.
Savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi. Par to liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.
Latvijas lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaudzis par 7,2%, sasniedzot 61,687 miljardus eiro, bet peļņa augusi par 34% - līdz 4,058 miljardiem eiro, liecina Firmas.lv un aģentūras LETA veidotais Latvijas biznesa gada pārskats 2019.
Ar katru gadu arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē piedzīvo dažādus kiberuzbrukumus, kuru mērķis ir nozagt sensitīvu informāciju. Kompānijām ir pieejami dažādi kiberdrošības rīki, lai tās varētu aizsargāt savus datus, taču tie lielākoties fokusējas uz ārējiem uzbrukumiem, nevis vājajām vietām kompānijas iekšienē. Kā raksta kiberdrošības ekspertu un blogeru portāls Securityboulevard.com, daudzas drošības sistēmas nepievērš uzmanību tam, ka par apdraudējumu nevilšus un neapzinoties var kļūt paša uzņēmuma darbinieki.
Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi. Kā atzīmē kredītrisku eksperti, Baltijas reģiona atkarība no ārvalstu tirgiem šogad veicinās lēnākus izaugsmes tempus.
Latvijā 56% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka no 18.aprīļa nevarētu nodrošināt e-rēķinu apriti, kā to ir noteikusi Eiropas Savienības (ES) direktīva par e-rēķinu ieviešanu valsts pārvaldes iepirkumu procedūrās, liecina programmatūras izstrādātāja Tilde grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis apkopotie dati.
Personīgo vajadzību vadīta, Mazo lāču putras saimniece Laura Prūse kardināli mainīja dzīvi un radīja produktu, kas gan vizuāli, gan pēc satura atšķiras no veikalu plauktos ierastās, nozares milžu ražotās bērnu pārtikas.
AS Prudentia un Nasdaq Riga pagājušajā nedēļā publiskoja ikgadējo Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topu (TOP101), kurš tiek veidots kopš 2005. gada. Kopējā TOP101 iekļauto uzņēmumu vērtība ir 17,7 miljardi eiro, kas ir ievērojams rādītājs, ņemot vērā, ka viss Latvijas tautsaimniecības apjoms jeb iekšzemes kopprodukts mērāms 27 miljardos eiro. Tas liecina, ka ikvienam no topā minētajiem uzņēmumiem ir ievērojama ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un būtiskākas izmaiņas to darbībā nenoliedzami sajūt visa ekonomika.
Pērn Latvijā, tāpat kā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi reģistrēti mazāk nekā likvidēti, un, iespējams, lielākais likvidācijas vilnis vēl tikai priekšā, piektdien secina laikraksts Dienas Bizness.
