Vairākas pacientu biedrības šobrīd vērš uzmanību uz to, ka pacients ārstniecības iestādē bieži vien nevar būt drošs, ka vienreizlietojamās medicīnas ierīces netiek lietotas atkārtoti. Regulējuma šajā jomā trūkst. Latvijai gan būs jāizvērtē situācija un, iespējams, jāuzlabo drošība saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) ieviestajām regulām. Diskusiju Veselības ministrija (VM) sola nākamgad.
Veselības aprūpes finansēšanas likums ir jauns un, visticamāk, pēc kāda laika radīsies nepieciešamība to pielāgot reālajai dzīvei, aģentūrai LETA sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
E-veselības sistēmā rezidenti nevar izrakstīt receptes, kā rezultātā nespēj ārstēt savus pacietus, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Līdz ar modernizāciju patoloģijas nozarē, izveidojot mūsdienīgi aprīkotu un jaunākajām metodēm piemērotu laboratoriju, Latvijā ne tikai būs iespēja saīsināt diagnožu noteikšanas laiku, uzlabojot dzīves kvalitāti un tās ilgumu, bet arī kļūt konkurētspējīgiem reģionā, veicot izpēti arī citu valstu vajadzībām. Pašreiz top Valsts patoloģijas centrs, ceļu līdz diagnozei saīsinot, iespējams, pat trīskārt.
Ja man kā politiķim un mediķim būtu jāatbild uz jautājumu, vai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) apvienošana ir lietderīga, es teiktu, ka tas tomēr nav primāri veicamais uzdevums, lai uzlabotu abu šo slimnīcu darbu un sakārtotu Latvijas veselības aprūpes sistēmu kopumā.
2018. gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei – papildu 199 miljoni eiro, un būtiska daļa tiks novirzīta tieši onkoloģijas jomai. Veselības ministrija vēsta – plānots, ka finansējums onkoloģijai 2018. gadā palielināsies par 15,3 miljoniem eiro. Taču svarīgi, kā tiks noteiktas prioritātes un kādi būs ieguvumi pacientiem gan nākamgad, gan raugoties ilgtermiņā.
Saeima rudens sesijā ir apņēmusies arī galīgajā lasījumā pieņemt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kuru parlaments ceturtdien atbalstīja otrajā lasījumā. Tas nosaka veselības finansēšanas sistēmas principus, paredzot, ka 2020. gadā finansējums veselības aprūpei sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Veselības finansēšanas likumprojektu, neiekļaujot tajā konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados.
Latvijā veselībpratības stiprināšanai nepietiekami ir izmantota izglītības sistēma, secināts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadībā izdotajā pārskatā Dzīves meistarība un informācijpratība par tautas attīstību Latvijā 2015./2016.gadā.