Uzlabots vienradzis? Basketbola fenomens? Citplanētietis!? Kulminācijai strauji tuvojas ažiotāža ap Francijas basketbola brīnumbērnu Viktoru Vembanjamu, kurš, gaidot šīs vasaras Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) draftu, tiek uzskatīts par spilgtāko talantu šajā sporta veidā kopš Lebrona Džeimsa. Ne velti, jo savu vien deviņpadsmit gadu vecumā viņš apliecinājis, ka spēj mest kā Kevins Durants, aizsargāties kā Rūdijs Gobērs un spēlēt kā Jannis Adetokunbo. Pirms divām vasarām nu jau 221 centimetru garais Vembanjama starp divus gadus vecākiem puišiem dominēja zem Rīgas groziem U19 pasaules kausa izcīņā, bet šosezon starmešu gaismā Metropolitans 92 un Francijas valstsvienības sastāvā apliecina savu gatavību tikpat spilgti spēlēt arī pieaugušo līmenī.
Vienu no senākajiem rekordiem Ziemeļamerikas sportā februārī pārspēja Lebrons Džeimss, kļūstot par Nacionālās Basketbola asociācijas (NBA) visu laiku rezultatīvāko spēlētāju. Gūto punktu rekords šajā līgā vēsturiski ir starp noturīgākajiem – vienīgo reizi kopš 1966. gada to 1984. gadā bija labojis Karims Abduls Džabars, kurš nepilnus 39 gadus vēlāk arī pats bija klāt, lai sveiktu jauno rekordistu. Garš mūžs paredzams arī Lebrona Džeimsa sasniegtajam rezultātam, ko viņš ir gatavs vēl uzlabot vismaz pāris sezonu, jo tuvākais no joprojām aktīvajiem NBA basketbolistiem Kevins Durants iemetis par nepilniem 12 tūkstošiem punktu mazāk. Sporta Avīze atskatās uz sešiem visu laiku rezultatīvākajiem NBA spēlētājiem.
Viens no spilgtākajiem savas paaudzes Latvijas basketbolistiem Kristaps Janičenoks (39) atzīst, ka no sportista karjeras visvairāk pietrūkstot adrenalīna un ģērbtuves atmosfēras. Pirmo gan viņam nav bijis grūtību iegūt, jau trešo gadu pandēmijas un netālu notiekošās karadarbības fonā direktora amatā aprūpējot Latvijas basketbola līgas. Kā vienu no virsuzdevumiem sev izvirzījis skatītāju atgriešanos vietējo sacensību tribīnēs un aicina latviešus novērtēt to, kas pieejams pašmāju basketbolā. Saruna ar Kristapu arī par karjeras līkločiem un izaicinājumiem pēc punkta pielikšanas spēlētāja karjerai.
Bažās par gaidāmajiem laikapstākļiem nedēļas nogalē sāksies jaunā Latvijas futbola virslīgas sezona, kurā pērn pārsteidzoši izcīnīto valsts čempionu titulu centīsies aizstāvēt FC Valmiera. Jurģa Kalna vadītā komanda jau atklāšanas spēlē uzņems rudenī ar dalību Eirokausa grupu turnīrā iepriecinājušo RFS, bet cits favorīts Riga FC uzņems virslīgas debitantu FS Jelgava.
Serbijas basketbolisti ar pirmdienas vakarā izcīnīto uzvaru pār Lielbritāniju ieguva pēdējo pieejamo ceļazīmi uz šīs vasaras beigās paredzēto Pasaules kausa finālturnīru. Starp 32 dalībniecēm Āzijā šajā līmenī bez latviešiem debitēs arī Gruzijas, Kaboverdes un Dienvidsudānas izlases, bet "aiz borta" sensacionāli palika pati pirmā pasaules čempione un iepriekšējā turnīra fināliste Argentīna.
Vairākumam vasaras sporta veidu pārstāvju 2023. gada sākums ir kā starta šāviens skrējienam uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Lai gan Latvijas delegācijas iespējamo apjomu un sastāvu šobrīd prognozēt vēl krietni pāragri, pusotru gadu pirms spēlēm palūkosimies, cik daudz mūsu atlētu pamatoti cer braukt uz Francijas galvaspilsētu un kā četrgades nozīmīgāko sporta sacensību dalībnieku noteikšanā turpina mainīties uzsvari.
Jau vairākus gadu desmitus Latvijas svarcēlāju panākumi visaugstākajā līmenī saistās ar trenera Eduarda Andruškeviča vārdu. Pieredzējušā speciālista uzraudzībā savulaik uzplauka smagsvara Viktora Ščerbatiha karjera, bet vēlāk Eiropas, pasaules un olimpisko spēļu godalgās iekodušies arī Artūrs Plēsnieks, Ritvars Suharevs un ar Ibrahimas uzvārdu šobrīd pazīstamā Rebeka Koha. Treneris sarunas laikā ne reizi vien uzsver, ka nekādas brīnumreceptes viņa rīcībā nav – joprojām svarcelšanā visu nosaka smags ikdienas darbs. Tā procesā viņu noķeram arī treniņnometnē Igaunijā, kur pieci no Latvijas spēcīgākajiem sportistiem bruģē ceļu uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.