Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Piektdiena, 13. marts
Ernests, Balvis

Guntars Gūte

Reiram eksportu nevajag?

Aizvien vairāk nostiprinās sajūta par valdības un konkrēto nozaru ministru nespēju vadīt un kontrolēt Covid-19 un ekonomikas krīzi. Taču pastiprinās arī aizdomas, ka šīs nespējas cēlonis varētu būt augsta līmeņa nekompetence. Šīs pārdomas raisīja pagājušajā nedēļā dzirdētais žurnālista Jāņa Dombura intervijas fragments ar finanšu ministru Jāni Reiru portālā Delfi, kur Reirs, maigi sakot, visai neveikli mēģināja argumentēt, kādēļ valdība Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piemēram, viesnīcu biznesam ir piešķīrusi tikai 4,7 miljonus eiro, kas, izdalot uz 200 potenciālajiem palīdzības saņēmējiem, ir 23,7 tūkstoši eiro.

NVO pusē nostājas Saeimas komisija

Uzraugu un tiesībsargu cīņas metodes pret netīrās naudas atmazgāšanu kā pārspīlētas nesen atzina pat augstas valsts amatpersonas, aicinot sistēmu uzlabot un uzraugiem nepārspīlēt ar sankcijām. Daļu pārmetumu par pārlieku pārspīlēto rīcību saņēma arī bankas, kuras gan pārsvarā savās darbībās strikti vadās apstiprināto normatīvo aktu ietvaros un bailēs saņemt sodus, par kuriem brīdina Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un banku uzraugs.

Digitālā transformācija – iespēja visām jomām

Tehnoloģijas, it īpaši ceturtās industriālās revolūcijas laikā, ir vienīgais man zināmais veids, kā turpināt nacionālo kultūru un iznest to pasaulē – intervijā Guntaram Gūtem pauž SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde.

Kakofonijas sekas

Premjera Krišjāņa Kariņa (JV), manuprāt, šā gada spilgtākais izteiciens "Draugi, nav labi!" ir ne tikai reāls pretendents uz gada spārnotākā teiciena titulu, bet arī visspilgtāk ilustrē pašreizējo situāciju valstī: sabiedrībā kopumā, virtuālajā parlamentā un Ministru kabinetā, skolās, veikalos, ģimenēs – būtībā visā Latvijā.

Līdz kritiskajai robežai vairs nav tālu

Valdības lēmumus Covid-19 krīzes mazināšanai un koalīcijas stabilitāti Guntaram Gūtem komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Novum Riga taisnību meklēs Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Teju pusgada diskusijas un dokumentālu pierādījumu sniegšana tiesībsargājošajām institūcijām, lūdzot atcelt arestu lielākajai daļai finanšu līdzekļu no kopsummā deviņiem miljoniem eiro labdarības fondam Novum Riga Charitable Foundation (Novum Riga) nav rezultējušās pozitīvā iznākumā. Līdzekļu aresti atcelti nav, tādēļ fonda vadība sagatavojusi sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par nesamērīgu un diskriminējošu attieksmi, tikai uz aizdomu pamata arestējot gandrīz visus fonda finanšu līdzekļus, kas teju pilnībā bloķējis Novum Riga darbību.

Atbildības muciņas ripināšanas šovs

Koncertzāles uzbūvētas, tiesu nami tiek atjaunoti, Eiropas nauda plūst, bet Latvijas policisti dzīvo kā bezpajumtnieki. Šādi LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens pieteica savu pirmdien demonstrēto stāstu par policistu darba ikdienu – savus ikdienas pienākumus pildot dažubrīd pat teju avārijas stāvoklī esošās ēkās visā Latvijā.

Ziedot.lv: mums nav ne tiešas iespējas, ne pilnvaru pārbaudīt ziedojumā saņemtās naudas izcelsmi

Būtiski pastiprinot cīņu pret naudas atmazgāšanu, zem banku, uzraugu un tiesībsargu lupas nonācis arī nevalstisko organizāciju (NVO) sektors. Tam par iemeslu, uzraugu skatījumā, ir iespējamība, ka NVO var tikt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā. Šeit būtiski piebilst NVO sektora pārstāvju atziņu - organizācijai, saņemot jebkāda veida ziedojumu, lielā mērā primāri jāpaļaujas uz banku veikto kontroli pirms naudas ieskaitīšanas organizācijas kontā, jo fondu rīcībā nav ne vajadzīgo instrumentu un kapacitātes, ne arī tādu pilnvaru, kas ļautu pārbaudīt ikviena ienākošā ziedojuma izcelsmes likumību. Papildu tam NVO aicina pievērst uzmanību, ka noteikumus, kas ir spēkā 2020. gadā, nevar salīdzināt ar tiem, kas bija spēkā pat pirms diviem, trijiem gadiem, nemaz nerunājot par senāku vēsturi.

Naudas tēriņi pēc bankas ieskata

Kādas Latvijas komercbankas klients, kārtojot ikgadējās nodokļu saistības pret valsti, secināja, ka viņam bankā noteiktais vienas dienas maksimālais pārskaitījumu limits internetbankā neļauj nodokļos maksājamo summu veikt vienā maksājumā, tāpēc maksājamā summa tika sadalīta vairākās vienādās daļās un attiecīgi samaksāta nedēļas garumā. Taču banka pret to izturējusies aizdomīgi un tikai pēc mēneša to atļāvusi darīt. Būtībā cilvēks tā pa īstam nevar brīvi rīkoties ar savu naudu pēc saviem uzskatiem.

Loģisks aicinājums

Opozīcijā esošās partijas Saskaņa Saeimas deputāte Regīna Ločmele ceturtdien Saeimas sēdē izteica, manuprāt, loģisku un esošajai pašreizējai krīzes situācijai atbilstošu lūgumu – Krīzes vadības padomē iekļaut arī valdošajai koalīcijai opozīcijā esošos politiķus. Un Ločmelei ir arī pamatots arguments – ka arī opozīcijas deputātiem var būt kvalitatīvas idejas un priekšlikumi, kā vadīt krīzi un kādas aktivitātes īstenot, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi.

Mežu nozares aicinājums sadzirdēts ministrijās

Lai Latvijā mazinātu CO2 izmešu apmēru, mežu nozares uzņēmēji aicina rīkoties līdzīgi Ziemeļvalstīm un palielināt kokmateriālu kravu pārvadājumos pieļaujamo transportlīdzekļu masu līdz 60 tonnām un garumu līdz 24 metriem, ja ir saņemta atļauja lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem. To vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA), kā arī a/s Latvijas valsts meži aicina Latvijas Mežizstrādātāju savienība.

Smēķēt kļūst nestilīgāk

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu 2018. gadā ikdienā smēķēja 25% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. Divu gadu laikā samazinājies gan ikdienā smēķējošo vīriešu, gan sieviešu īpatsvars, kā rezultātā ikdienā 2018. gadā smēķēja 38% vīriešu un 12% sieviešu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistu pētījuma rezultāti.

Dzīvību pilsētā neradīs tikai velojoslas

Pēdējo nedēļu laikā īpašas kaislības radījušas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas Čaka ielā Rīgā. Sākotnēji projektā velojoslu izveide šajā ielā, šķiet, nemaz nebija plānota, un lēmums par to iezīmēšanu ielas braucamajā daļā tika pieņemts jau remontdarbu noslēguma fāzē, savā ziņā nedaudz pakļaujoties velobraukšanas entuziastu un viņu atbalstītāju spiedienam.

360 eiro vai tauta?

Valsts prezidents Egils Levits kā vienu no saviem mērķiem augstajā amatā ir paudis būt par visas tautas prezidentu, kas varbūt dažam var šķist nekas vairāk kā populistisks lozungs, tomēr būtībā tā ir pat ļoti apsveicama vēlme. Neviens no līdzšinējiem Latvijas Valsts prezidentiem nav baudījis simtprocentīgu tautas mīlestību, kas demokrātiskā valstī ir tikai normāli – tiesības un brīvība paust atšķirīgu, savu personīgo viedokli un attieksmi. Līdz ar to arī Egilam Levitam diez vai izdosies kļūt par pirmo cilvēku šajā augstajā amatā, kurš baudīs absolūtu pilsoņu labvēlību.

Cīņa par Latvijas legālo tabakas tirgu

Veselības eksperti akcentē, ka tabakas izstrādājumu lietošana negatīvi ietekmē patērētāju veselību, tāpēc valstij ar dažādiem instrumentiem, tostarp akcīzes nodokli, jācenšas ierobežot šī netikuma izplatību, savukārt nodoklī iekasētie līdzekļi jānovirza medicīnas jomai, tajā skaitā to cilvēku ārstēšanai, kuri sirgst ar dažādām tabakas izstrādājumu lietošanas dēļ gūtajām veselības problēmām.

Īpašumu jomā svarīgas ir arī nianses

Par aktuālākajām pārmaiņām īpašumu jomā, kā arī juridisko nianšu sakārtošanas nozīmību Guntars Gūte sarunājas ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Vitu Narnicku.

Legālo slēgšana sekmēs ēnu sektoru

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos samazinājušies par 45,3% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bijuši 123,076 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati. Straujākais kritums šogad deviņos mēnešos bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem – par 64%, ziņo aģentūra LETA.

Alkoholisma problēma ir plašāka par oficiālo statistiku

Dažādu atkarību klāstā viena no pamanāmākajām un arī aktuālākajām mūsu valstī ir atkarība no alkohola. Lai gan Latvijā gan valstiskā, gan nevalstiskā līmenī pastāv sistēma, kuras uzdevums ir palīdzēt no alkohola atkarīgajām un arī līdzatkarīgajām personām, piemēram, tuviniekiem, izkļūt no zaļā pūķa valgiem, tomēr reālā situācija aizvien nav optimistiska. Turklāt speciālisti atzīst – oficiālajā valsts statistikā esošie dati ir tikai aisberga redzamā daļa, proti, reģistros ir fiksētas tās atkarīgās personas, kuras tur iekļuvušas vai nu tāpēc, ka pašas vērsušās pēc palīdzības, vai arī tāpēc, ka valsts tās piefiksējusi kādu citu apstākļu dēļ, piemēram, cilvēks nonācis slimnīcā alkohola pārdozēšanas dēļ vai alkohola ietekmē izdarījis kādu pārkāpumu.

Plānojam atgriezties pie autoceļu lāpīšanas?

Neiepriecinošu nākotni autoceļu jomā nākamgad iezīmēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš intervijā Latvijas Radio šonedēļ atzina, ka nākamgad ar valsts budžetā paredzēto finansējumu piecu miljonu eiro apmērā varēs atjaunot tikai divus reģionālos ceļus. "Nākamgad vienīgie ceļi, ko mēs varam sataisīt par šiem līdzekļiem, būs divi vietējie ceļi – viens Madonas novadā, otrs Talsu novadā. Tie būs pieci miljoni eiro, ko varēsim ieguldīt ceļu nozarē, tāds kritums nav bijis nevienu gadu kopš neatkarības atjaunošanas," sacīja Linkaits.

Jaunā sistēma pierāda efektivitāti

Pacienti ietaupījuši septiņus miljonus eiro, Guntaram Gūtem uzsver Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.

Lai vārdi saskan ar darbiem

Rīgas domes Satiksmes departaments pilsētas satiksmes infrastruktūras sakārtošanā kļuvis aktīvāks.

Pirmšķietamie krāpnieki

Juristu vidē ir "parastā cilvēka" ausij ne īpaši labskanīgs vārds – pirmšķietami –, kuru lieto, runājot par kādu situāciju, kas vēl nav īsti pierādīta ar konkrētiem faktiem un citiem apliecinājumiem, taču vienlaikus ir diezgan liels pamats uzskatīt, ka sākotnējais pieņēmums varētu beigās izrādīties kā reāls fakts.

Neziņas un iespēju laiks

Rīgas universālā termināla (RUT) vadītājs Jānis Kasalis par pārkrauto kravu apjomu Rīgas ostā, RUT investīciju politiku un ilgtspējību intervijā Guntaram Gūtem.

Mazāk biedēt, vairāk pašiem darīt

Valdības lēmums par obligātu masku valkāšanu publiskās telpās, kā arī virkne jaunu ierobežojumu dažādām aktivitātēm diezgan likumsakarīgi pastiprinājusi spriedzi sabiedrībā.

Dažādu atkarību gūstā ir tūkstoši Latvijas iedzīvotāju

Cilvēces progress sev līdzi nes ne tikai ieguvumus un uzlabojumus valstu un indivīdu dzīvē, bet arī dažādus negatīvus faktorus un problēmas. Viens no tādiem ir dažāda veida atkarības, kuras speciālisti iedala divās daļās – vielu atkarībā un procesu atkarībā.

Vilcienu riņķadancis

Vājas profesionalitātes, taču vienlaikus augsta līmeņa demagoģijas paraugdemonstrējumu, šķiet, jau atkal izdevies izspēlēt satiksmes ministram Tālim Linkaitam – šoreiz saistībā ar reģionālo vilcienu iepirkuma plāniem.

Azartspēļu pašaizliegumu izvēlējušies jau 12 tūkstoši cilvēku

Veselības ministrijas (VM) dati no 2019. gadā publicētā pētījuma par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā liecina, ka aptuveni 6,4% respondentu skar problemātiska azartspēļu spēlēšana (tajā skaitā loterijas). Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā dažādā pakāpē ciešot 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē.

Nekļūt par policejisku valsti

Tiesību un ekonomikas eksperti saredz virkni pretrunīgu un pat bīstamu aspektu pašreizējos normatīvajos aktos, kas regulē kārtību, kādā tiek konstatēti iespējamie noziedzīgie nodarījumi finanšu pasaulē. Savukārt valsts pārstāvji šīs bažas uzskata par pārspīlētām un kritiku noraida. Šādu secinājumu var izdarīt, apkopojot 29. septembrī notikušās konferences Bankas mainīgajā pasaulē dalībnieku paustos viedokļus.