Jau šoruden ap 50 grants ceļu problemātiskajos posmos būs jūtami uzlabojumi, Guntaram Gūtem uzsver va/s Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Vēlēšanu gadi vienmēr iezīmējušies ar tikai šiem periodiem raksturīgu tendenci, ko divos vārdos var definēt vienkārši: priekšvēlēšanu populisms. Tomēr šogad populismam ir izteikta tendence politiķiem meklēt jebkādas iespējas, lai jebkādā veidā nodemonstrētu īpašas rūpes par valsti un vēlētāju. Un tas nekas, ja šīs rūpes ir dzimušas tikai šobrīd, kad sākas aizvien niknākas cīņas starp politiskajiem spēkiem par iekļūšanu šogad Latvijas, bet nākamgad arī Eiropas parlamentā.
Gaisa satiksmes vadības dispečeri ir ļoti prestiža, taču reta profesija, Guntaram Gūtem pauž VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) Mācību nodaļas vadītāja Vija Posuma
Gaisa satiksmes dispečera amats sev līdzi nes ļoti lielu atbildību, jo tieši no šo cilvēku profesionalitātes un spējas saglabāt nosvērtību stresa situācijās atkarīga daudzu cilvēku drošība, norāda VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) Mācību nodaļas vadītāja Vija Posuma.
Gribu pastāstīt par nesen piedzīvoto. Gatavojoties bērna izlaidumam, kas veiksmīgā vai neveiksmīgā kārtā notika 25. maijā – dienā, kad sāka piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, – izlēmu drošības pēc lūgt konsultāciju Datu valsts inspekcijai (DVI), vai bērna izlaidumā fotografēt drīkstu tikai savu bērnu, vai tomēr arī kopā ar citiem, un kur drīkstu un kur nedrīkstu izvietot šādas bildes un tamlīdzīgi.
VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ik gadu jāatvēl ievērojami finanšu un cilvēkresursi autobraucēju piegružoto ceļmalu sakopšanai, kas ir viens no aptuveni 200 dažādiem valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbiem, ko veic LAU. Īpaša uzmanība tiek veltīta pavasaros, kad nokusis sniegs un paveras autobraucēju attieksmei pret apkārtējo vidi neglaimojošs skats. Tad ceļmalu sakopšanu veic vienlaikus visā valsts teritorijā, norāda LAU Autoceļu uzturēšanas un pārvaldības departamenta direktors Vilnis Vigulis.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lietvedībā šobrīd atrodas jau piektā sūdzība par Rīgas satiksmes izsludinātā iepirkuma nosacījumiem saistībā ar mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā. Tas vieš bažas, ka 1. janvārī Rīgā var nebūt nodrošināta mikroautobusu satiksme. RS gan tās noraida.
Ar likuma grozījumiem netaisāmies publiskajai pārvaldei liegt dibināt uzņēmumus, bet aicinām nekropļot konkurenci, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Ceturtdien Saeima otrajā lasījumā skatīs Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotos grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas paredz noteikt prasību cigaretes un citus tabakas produktus mazumtirdzniecības veikalos novietot tā, lai pircējiem tie nebūtu redzami, piedāvājot tikai produktu cenu lapu. Galvenais idejas aizstāvju arguments šādai iecerei ir ar jebkuriem līdzekļiem mazināt smēķēšanu un tās izraisītās veselības problēmas, taču patiesībā tas izskatās pēc parasta populisma gaidāmo vēlēšanu gaisotnē.
Pavisam klusi jau līdz valdībai nonākusi, kā sākotnēji tika definēts, ideja diskusijas sākšanai liegt banku akcionāriem, kuriem attiecīgajā bankā pieder 10 un vairāk procentu akciju, būt šīs bankas valdē vai kādā no vadošajiem amatiem. Interesanti, ka vēl pavisam nesen šī doma izskanēja kā Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) ideja ar piebildi, ka LKA rosina par šo ideju sākt diskusiju.
Represētie ir spilgts piemērs tam, ko totalitārais režīms var izdarīt ar cilvēkiem, kuri ir bijuši savas valsts patrioti, sarunā ar Guntaru Gūti pauž Latvijas Politiski represēto apvienības valdes loceklis Pēteris Simsons
Līdz ar Māra Skujiņa lēmumu atsaukt savu kandidatūru uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu jau kārtējo reizi nodokļu administrācija uz nenoteiktu laiku palikusi faktiski bez vadības. Protams, VID ģenerāldirektora pienākumus atkal turpinās pildīt Dace Pelēkā, kura, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vārdiem, ļoti labi tiek galā ar šiem pienākumiem, tomēr īsti netop skaidrs, kādēļ tiek izsludināts jauns konkurss.
"Mākslīgajam intelektam nav fizisku ierobežojumu, tas vienlaikus var veikt tūkstošiem operāciju, ko nevar izdarīt cilvēks," intervijā Guntaram Gūtem pauž AS Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, norādot, ka līdz ar elektroapgādes infrastruktūras modernizāciju šodien droša un nepārtraukta elektroenerģijas pieejamība ir kļuvusi par pašsaprotamu ērtību.
Ja pašreizējā situācija saglabāsies un Eiropas Savienības (ES) Tiesa nepārskatīs kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pašlaik piemēroto drošības līdzekli, līdzīgi kā pēdējās Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdēs, arī tās izbraukuma sēdē 13. un 14. jūnijā Rīgā Latviju pārstāvēs LB prezidenta vietniece, prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa. To Dienai pauda LB preses sekretārs Jānis Silakalns. ECB padomes sēdē Rīgā plānots apspriest eirozonas monetāro politiku.
ABLV banka marta vidū Finanšu kapitāla un tirgus komisijā iesniedza dokumentus, kas bija nepieciešami pašlikvidācijas plāna izvērtēšanai. Lēmums par pašlikvidāciju vēl nav pieņemts, taču diskusijas par banku un tās pašlikvidāciju bijušas ļoti spraigas un plašas. Lai saprastu vairāk, kā plānota pašlikvidācija, aicinājām uz sarunu divus no četriem ABLV bankas akcionāru pilnsapulcē apstiprinātajiem likvidatoriem - zvērinātu advokātu Elviju Vēberu un nekustamā īpašuma un finanšu ekspertu Andri Kovaļčuku.
Vērojot Latvijas politisko vidi uz rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu fona, rodas nepārprotams secinājums, ka daļa tā saucamo politiķu joprojām nav spējuši pat paši sev definēt ne tikai ilgtermiņa, bet pat īstermiņa mērķus – ko vēlas sasniegt, kādus darbus plāno paveikt savā vēlētajā amatā noteiktajā pilnvaru termiņā. Ar to domāju virkni politiķu, kuri vēl salīdzinoši nesen – pirms gada – saņēma vēlētāju atbalstu, lai ieņemtu pašvaldību deputātu krēslus, bet šobrīd jau aktīvi izziņo savas cerības tapt ievēlētiem Saeimā. Starp citu – tieši tas pats attiecas uz «kustību» pretējā virzienā – Saeimas deputātam pēkšņi nolemjot kandidēt pašvaldību vēlēšanās.
Va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) nākamajos desmit gados pastiprināti pievērsīsies loģistikas un tehnoloģisko risinājumu attīstībai, tajā skaitā viedo tehnoloģiju ieviešanai ikdienas darbā.
Par energodrošību un Latvijas izaicinājumiem Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Kārli Briņķi, VAS Latvenergo ražošanas direktoru Māri Kuņicki un Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietnieku Gunāru Valdmani.
Bažas par patiesajiem valdības rosinātās daļējas valsts uzņēmumu privatizācijas plāna mērķiem sarunā ar Guntaru Gūti cenšas kliedēt Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.
Nav tāda autoceļa Latvijā, kurš vispār nebūtu vajadzīgs. Tādēļ visiem kopā jāatrod pareizais to uzturēšanas mehānisms, intervijā Guntaram Gūtem norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Pretēji politiķu paustajam, ka ABLV bankai bijusi samērā neliela nozīme Latvijas tautsaimniecībā un banku sektorā un ka tās likvidācija neradīs būtiskas sekas, sabiedrība bankas likvidāciju un no tās izrietošās, kā arī vēl sagaidāmās sekas vērtē pārliecinoši negatīvi. Par to liecina valdības vajadzībām pasūtītas socioloģiskas aptaujas dati, kas nonākuši Dienas rīcībā.
Savā ziņā neatzīstot Valsts valodas centra (VVC) atzinumu par neatbilstošajām valodas zināšanām, Daugavpils mērs Rihards Eigims ir noskaņots turpināt pildīt pilsētas mēra pienākumus, turklāt aģentūrai LETA viņš atzinis, ka ir gatavs cīnīties par savu taisnību arī tiesā. Eigims uzskata, ka viņa valsts valodas zināšanas ir pietiekamas, lai viņš varētu pildīt amata pienākumus, komunicējot ar iedzīvotājiem un amatpersonām un aizstāvot pilsētas intereses dažādās struktūrās.
Nesen vienā no sociālajiem tīkliem pamanīju bildi, kurā redzams kādā reģionālajā laikrakstā publicēts apsveikums jubilejā konkrētā pašvaldībā deklarētajiem iedzīvotājiem. Viss skaisti līdz brīdim, kad nonāc līdz šai rindkopai: "Sirsnīgi sveicam visus aprīlī dzimušos un īpaši: 80 gados – vienu personu, 85 gados – vienu personu..."
Vakar likumdevējs spēra soli tuvāk tam, lai Latvijā kļūtu par vienu svētku dienu vairāk, proti, ar 71 Saeimas deputāta balsi "par" Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz noteikt 11. novembri jeb Lāčplēša dienu par oficiālu svētku dienu. Patlaban šī ir noteikta kā oficiāla atceres diena, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, kuri 1919. gada 11. novembrī guva uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb Bermonta karaspēku.