Joprojām ar "otrās šķiras" produktiem

Visticamāk, nav pamata uztraukties par "otrās šķiras" produktu ietekmi uz veselību, tomēr joprojām nepamet sava veida aizvainojums, ka lielie pārtikas ražošanas milži uzskata par normālu praksi identiska nosaukuma un būtībā sastāva produktu vienā valstu grupā tirgot labākā kvalitātē, kamēr citu valstu iedzīvotājus barot ar produktu, kura ražošanā, visticamāk, ticis ieekonomēts uz kādu nianšu rēķina.

Pēc Slovākijas ministra saceltās vētras gan ir notikušas dažādas "augsta līmeņa" sanāksmes un vienošanās par nepieciešamo rīcību, arī virkne pasākumu, taču redzams, ka nekādu reāli taustāmu rezultātu šajā nevienlīdzības apkarošanā pagaidām nav. Pirmie testēšanas rezultāti, pārbaudot marķējumu, norāda, ka ir konstatētas neatbilstības, un esot uzsāktas sarunas ar industriju, lai noskaidrotu iemeslus. Taču no pasaulē pieredzētās prakses šādos gadījumos nojaušams, ka šīs sarunas var ilgt gadiem, un šodien neviens neuzņemsies prognozēt, kāds būs rezultāts.

Protams, priecē, ka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) maija sākumā notikušajā Višegradas valstu, Baltijas valstu un Balkānu valstu, kā arī Francijas lauksaimniecības ministru sanāksmē ir aktualizējis šo netaisnības problēmu. "Visās ES valstīs jābūt identiskas kvalitātes produktiem neatkarīgi no valsts, kurā šie produkti tiek tirgoti. Tā ir absurda situācija, ka mūsdienās, kad ir pieejamas modernas ražošanas tehnoloģijas, lai ražotu identiskus produktus līdz pat vissīkākajam rādītājam, šīs iespējas tiek izmantotas pretējiem mērķiem. Proti, lai veidotu atšķirīgus produktus zem vienas produkta zīmes, kas tiek izmantota mārketingā, tajā pašā laikā veidojot duālas kvalitātes produktus. Ikviens ES iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt identiskas kvalitātes produktus neatkarīgi no tā, kurā valstī produkts tiek iegādāts. Tādēļ mēs turpināsim darbu pie tā, lai ES tiktu izveidoti normatīvi un rīcība, kas izbeigs šo negodīgo komercpraksi," Latvijas nostāju sanāksmē paudis ministrs.

Gerharda paustajā viedoklī par dažādās valstīs tirgoto produktu atšķirībām, manuprāt, būtiskākie vārdi ir negodīga komercprakse. Lai gan 2017. gadā izskanēja samērā vārgi mēģinājumi pārtikas produktu atšķirības skaidrot ar dažādu reģionu iedzīvotāju garšas kārpiņu īpatnībām. Tomēr diez vai garšas kārpiņas būtu pie vainas arī nepārtikas produktu, piemēram, veļas pulvera, atšķirībās, par ko arī dzirdēti pieredzes stāsti, ka viena nosaukuma identisks produkts savu pamata funkciju mēdz paveikt savādāk atkarībā no tā, kurā valstī tas iegādāts. Jācer, ka dzirdīgas ausis atradīs arī vairāku valstu janvārī paustais aicinājums EK aktualizēt jautājumu par duālās kvalitātes standartiem un uzsākt ES mēroga testēšanu pēc vienotas metodoloģijas.