Krauklis: Pašvaldības mērogam tomēr ir nozīme

Valdība otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas modeli, tas nozīmē, ka ministrija jau tuvākajā laikā sāks tā prezentēšanu iedzīvotājiem. Reformas projekts ir izraisījis diezgan asu pašvaldību reakciju. Kādus ieguvumus un riskus no reformas īstenošanas saredzat jūs?

No Valkas novada pašvaldības viedokļa reforma ir vajadzīga, jo iepriekšējā reforma dažādu politisku kompromisu un beidzamās nakts lēmumu dēļ bija ar diezgan daudzām kļūdām. 

Mūsu gadījumā Valkas novads tika izveidots kardināli citāds, nekā to rādīja izpēte un kā bija paredzēts sākotnējā plānā. Toreiz bija plāns, ka Valkas novadā ietilptu arī pašreizējais Strenču novads, Trikātas un Ēveles pagasts, kas tagad ir pie Beverīnas un Burtnieku novada. 

Tomēr mērogam neapšaubāmi ir nozīme, jo saprātīgā mērogā – tas arī nedrīkst būt pārāk liels... Valkas gadījumā beidzamo 300 gadu laikā tas nav bijis tik mazs, kāds tas ir tagad. 

Protams, ir bijuši dažādi nosaukumi šim administratīvajam centram, kura centrs bija Valka, bet nekad tas nav bijis tik mazs kā tagad. Tomēr attīstībā zināmam mērogam – gan iedzīvotāju skaitam, gan teritorijai – ir nozīme. Protams, tas nav vienīgais, taču tas ir būtisks faktors. Tāpēc visus šos desmit gadus mēs esam uzskatījuši, ka kļūdas labojumam ir jātiek veiktam.

Šīs reformas kontekstā cerat, ka rezultātā Valkas pašvaldības administratīvā teritorija kļūs lielāka?

Neapšaubāmi. Mūs gan ierobežo arī tas, ka mums jau nav daudz variantu, kādā veidā to izdarīt, jo tiešām pēdējās desmitgadēs Smiltene ir attīstījusies kā spēcīgs reģionālais centrs, un tas ir kādreizējais Valkas rajons. Līdz ar to uz to pusi skatīties tiešām nebūtu loģiski. Uz otru pusi mums ir Igaunija. Tātad nav daudz variantu, kā to paplašināšanu veikt. Mēs paši savulaik ministrijai ierosinājām, ka mēs gribētu, lai Valkas novadu paplašinātu, tam pievienojot Strenču novadu, Trikātas un Ēveles pagastu, kā arī Naukšēnu novadu un Gaujienas pagastu. 

Mēs saredzējām, ka tā būtu loģiska izmēra pašvaldība, kura vēl ir salīdzinoši viegli pārvaldāma, bet kurā ir arī mazie attīstības centri, kas arī velk līdzi apkārtējo lauku teritoriju, jo ar vienu pilsētu vien tomēr nepietiek. 

Turklāt ir nepieciešams, lai tie ciemati būtu pietiekami spēcīgi, kur arī varētu būt lauku skola, servisa un pakalpojumu sniegšanas vietas, kas attiecīgi veicinātu lokālo uzņēmējdarbību. 

Ministrijas nostāja bija tāda, ka saistību dēļ tā negribēja šo sarežģījumu, ka tagadējās novada robežas netiek mainītas. Manā skatījumā tas nav pareizi, bet es arī saprotu ministrijas nostāju, jo pašreizējā sarežģītajā situācijā un emociju dēļ tas radītu, iespējams, vēl vairāk saasinājumu. Līdz ar to viņi varbūt nobijās no papildu problēmu loka, apzinoties, ka problēmu tāpat būs daudz.

No šāda viedokļa raugoties, šajā ministrijas piedāvājumā, kas gan nedaudz atšķiras no mūsu redzējuma, arī ir pietiekami daudz loģikas un tur ir vairāk plusu nekā mīnusu. Diemžēl to pašvaldību vadītāji, kuras tas skar, tā nedomā. Nu tad redzēsim, kas no tā visa beigās iznāks.

Precizējiet, lūdzu, kuras apkārtējās pašvaldības plānots iekļaut jaunajā Valkas novada administratīvajā vienībā?

Man nav informācijas, kādu tieši lēmumu beigās pieņēma valdība, bet pirms tam ministrija teica, ka uz valdību ies ar to karti, kas jau bija publiskota. Ja nekas nav mainījies, ir iecerēts, ka Valkas novads tiks apvienots ar Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadu. Ja mēs runājam par rūjieniešiem, man ir grūti novērtēt visu iedzīvotāju viedokli, bet tur bija diezgan karstas emocijas par šādu piedāvājumu. Manā skatījumā tur pamatā tiešām ir emocijas, jo, ja pragmatiski skatās, kādi ir ieguvumi no šādas apvienošanas, tad tie iebildumi īsti kritiku vairs neiztur. Bet, kā mēs zinām, tādas lietas vienmēr ir emocionālas, un cilvēcīgi to var saprast.

Kā jūs vērtējat šīs diskusijas virzību kopumā? Vai nav sajūtas, ka ir izteikta pretpozīcija starp ministriju un pašvaldībām, iedzīvotājiem? Būtībā ir sajūta, ka diskusijas jau pāraug ļoti izteiktā konfrontācijā starp vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un aizvien lielāku skaitu pašvaldību.

Manuprāt, pie jebkura scenārija, lai arī ko, kādā veidā un grafikā ministrija plānotu, kā šo procesu virzīt, rezultāts būtu tieši šāds un ne savādāks. Jo šāda veida reforma neapšaubāmi skar ļoti daudzu cilvēku personīgo likteni. Un tur ieslēdzas pašsaglabāšanās instinkts. Protams, skaidrs, ka pašlaik ir vairāk nekā 100 pašvaldību vadītāju un būs (skatoties, cik beigās apstiprinās) ap 40. Pašreizējās pašvaldībās līdz ar to ir vairāk nekā 100 izpilddirektoru, būs – atkal ap 40. Turklāt ir daudz pašvaldību, kur ir tā sauktie atbrīvotie vietnieki, lai būtu iespējama konkrētā koalīcija. Tātad arī viņu liktenis tiek skarts. Šos cilvēkus un viņu bažas var emocionāli saprast. 

Piemēram, Igaunijā pirms reformas tika paziņots, ka viņiem visiem būs divu gadu sociālās drošības spilvens algas apmērā, ka viņi nezaudēs divus gadus neko.

Latvijā nekas tāds nav dzirdēts, līdz ar to ir arī šis aspekts. Latvietis pēc savas būtības ir viensētnieks – katrā mazā pilsētiņā katram cilvēkam (šāda reforma – red.] šķiet zināms apdraudējums savai identitātei – mēs pašlaik esam lepni, ka mūsu pilsētiņai ir sava pašvaldība, bet vai tā lielākā, apvienotā pašvaldība būs mūsu? Šādas pieredzes nav.